PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2022. gada 14. aprīlis

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Krievijas agresija pret Ukrainu radījusi neaprakstāmas ciešanas. Tā arī ietekmē tautsaimniecību Eiropā un ārpus tās. Konflikts – un ar to saistītā nenoteiktība – nelabvēlīgi ietekmē uzņēmēju un patērētāju konfidenci. Tirdzniecības pārrāvumi rada jaunu materiālu un resursu trūkumu. Enerģijas un izejvielu cenu krasais kāpums mazina pieprasījumu un kavē ražošanu. Tas, kā attīstīsies tautsaimniecība, lielā mērā būs atkarīgs no konflikta turpmākās virzības, pašreizējo sankciju ietekmes un iespējamajiem tālākajiem pasākumiem. Vienlaikus ekonomisko aktivitāti joprojām veicina tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas kritiskā posma. Inflācija būtiski pieaugusi un saglabāsies augsta arī turpmākajos mēnešos galvenokārt sakarā ar enerģijas izmaksu kraso kāpumu. Inflācijas spiediens daudzās nozarēs kļuvis spēcīgāks.

Kā mēs secinājām šīsdienas sanāksmē, kopš iepriekšējās sanāksmes saņemtie dati nostiprina gaidas, ka neto aktīvu iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros 3. ceturksnī jāpārtrauc. Runājot par nākotni, mūsu monetārā politika būs atkarīga no saņemtajiem datiem un mūsu aktuālā perspektīvas novērtējuma. Pašreizējos lielas nenoteiktības apstākļos mēs, īstenojot monetāro politiku, saglabāsim pielāgošanās spēju un pakāpenisku un elastīgu pieeju. Padome darīs visu, kas nepieciešams, lai izpildītu ECB uzdevumu panākt cenu stabilitāti un veicināt finanšu stabilitātes nodrošināšanu.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecības izaugsme euro zonā 2021. gada pēdējā ceturksnī palielinājusies par 0.3%. Saskaņā ar aplēsēm 2022. gada 1. ceturksnī izaugsme joprojām bijusi vāja, ko lielā mērā noteikuši ar pandēmiju saistītie ierobežojumi.

Vairāki faktori norāda uz lēnu izaugsmi arī turpmākajā periodā. Karš jau tagad nelabvēlīgi ietekmē uzņēmēju un patērētāju konfidenci, t.sk. tā radītās nenoteiktības dēļ. Enerģijas un izejvielu cenām krasi pieaugot, palielinās mājsaimniecību dzīves dārdzība un uzņēmumi saskaras ar ražošanas izmaksu pieaugumu. Karš radījis jaunus traucējumus, savukārt jauns pandēmijas pasākumu kopums Āzijā veicina piegādes ķēžu problēmas. Dažas nozares saskaras ar pieaugošām grūtībām nodrošināt nepieciešamo resursu piegādes, kas rada ražošanas pārrāvumus. Taču ir arī mazinoši faktori, kas veicina notiekošo atveseļošanos, piemēram, kompensējošie fiskālie pasākumi un iespēja mājsaimniecībām izmantot pandēmijas laikā izveidotos uzkrājumus. Turklāt pandēmijas visvairāk skarto nozaru atkalatvēršanās un spēcīgs darba tirgus, pieaugot strādājošo cilvēku skaitam, turpinās veicināt ienākumus un tēriņus.

Fiskālās un monetārās politikas atbalsts joprojām ir izšķiroši svarīgs, īpaši pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā. Turklāt investīciju un reformu plānu sekmīga īstenošana programmas "Nākamās paaudzes ES" ietvaros paātrinās enerģijas un "zaļo" pāreju. Tas varētu palīdzēt uzlabot ilgtermiņa izaugsmi un noturību euro zonā.

Inflācija

Inflācija martā palielinājusies līdz 7.5% (februārī – 5.9%). Enerģijas cenas pēc kara sākšanās pieaugušas vēl vairāk un tagad ir par 45% augstākas nekā pirms gada. Tās joprojām ir galvenais augstās inflācijas iemesls. Uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji liecina, ka enerģijas cenas īstermiņā saglabāsies augstas, bet pēc tam kļūs nedaudz mērenākas. Krasi pieaugušas arī pārtikas cenas. Tam pamatā ir transporta un ražošanas izmaksu kāpums, īpaši pieaugošās mēslošanas līdzekļu cenas, kas daļēji saistītas ar karu Ukrainā.

Cenu pieaugums kļuvis plašāks. Enerģijas izmaksas nosaka cenu kāpumu daudzās nozarēs. Arī piegādes problēmas un pieprasījuma normalizēšanās, tautsaimniecībai atkalatveroties, turpina radīt augšupvērstu spiedienu uz cenām. Pamatinflācijas rādītāji pēdējos mēnešos palielinājušies, pārsniedzot 2%. Nav skaidrs, cik noturīgs būs šo rādītāju kāpums, ņemot vērā īslaicīgus ar pandēmiju saistītus faktorus un augstāku enerģijas cenu netiešo ietekmi.

Februārī bezdarba līmenis samazinājies līdz vēsturiski zemākajam līmenim (6.8%) un darba tirgus apstākļi turpina uzlaboties. Vakances daudzos sektoros joprojām liecina par spēcīgu darbaspēka pieprasījumu, taču darba samaksas kāpums kopumā joprojām ir neliels. Laika gaitā, tautsaimniecībai atsākot darboties ar pilnu jaudu, tai vajadzētu veicināt straujāku atalgojuma pieaugumu. Lai gan dažādie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji, kas iegūti no finanšu tirgiem un apsekojumiem, pamatā ir aptuveni 2%, parādās pirmās pazīmes, ka šie rādītāji sāk pārsniegt mērķa līmeni, un tas rūpīgi jāmonitorē.

Risku novērtējums

Lejupvērstie riski, kas apdraud izaugsmes perspektīvu, būtiski palielinājušies sakarā ar karu Ukrainā. Lai gan ar pandēmiju saistītie riski mazinājušies, karš Ukrainā varētu vēl spēcīgāk ietekmēt ekonomisko noskaņojumu un turpmāk pastiprināt piedāvājuma ierobežojumus. Pastāvīgi augstās enerģijas izmaksas apvienojumā ar konfidences zudumu varētu vairāk, nekā gaidīts, mazināt pieprasījumu un ierobežot patēriņu un ieguldījumus.

Palielinājušies arī ar inflācijas perspektīvu saistītie augšupvērstie riski, īpaši īstermiņā. Riski, kas apdraud vidēja termiņa inflācijas perspektīvu, ietver inflācijas gaidu pārmaiņas, kas pārsniedz inflācijas mērķi, spēcīgāku, nekā gaidīts, darba samaksas kāpumu un ilgstošu piedāvājuma puses apstākļu pasliktināšanos. Tomēr, ja pieprasījums vidējā termiņā samazinātos, tas mazinātu arī spiedienu uz cenām.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Kopš kara sākuma un finanšu sankciju noteikšanas finanšu tirgiem bijusi raksturīga liela nenoteiktība. Pieaugušas tirgus procentu likmes, reaģējot uz monetārās politikas, makroekonomiskās vides un inflācijas dinamikas perspektīvas pārmaiņām. Turpinājušas palielināties banku finansējuma izmaksas. Vienlaikus līdz šim nav bijis vērojams smags sasprindzinājums naudas tirgos vai likviditātes trūkums euro zonas banku sistēmā.

Lai gan uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes joprojām ir zemas, tās ir sākušas atspoguļot tirgus procentu likmju kāpumu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apjoms ir noturīgs, sevišķi attiecībā uz aizdevumiem mājokļa iegādei. Aizdevumu plūsmas uzņēmumiem ir nostabilizējušās.

Saskaņā ar mūsu jaunāko banku veiktās kreditēšanas apsekojumu aizdevumu uzņēmumiem un mājokļa aizdevumu kredītu standarti gada 1. ceturksnī kopumā kļuvuši stingrāki, pieaugot aizdevēju bažām par riskiem, kas to klientus apdraud nenoteiktā vidē. Gaidāms, ka turpmākajos mēnešos kredītu standarti kļūs vēl stingrāki, jo bankas ņem vērā Krievijas agresijas pret Ukrainu nelabvēlīgo ietekmi uz tautsaimniecību un pieaugošās enerģijas cenas.

Secinājums

Apkopojot var teikt, ka karš Ukrainā smagi skar euro zonas tautsaimniecību un būtiski vairo nenoteiktību. Kara ietekme uz tautsaimniecību būs atkarīga no konflikta attīstības, pašreizējo sankciju ietekmes un iespējamajiem tālākajiem pasākumiem. Inflācija būtiski pieaugusi un saglabāsies augsta arī turpmākajos mēnešos, galvenokārt sakarā ar enerģijas izmaksu kraso kāpumu. Mēs ļoti uzmanīgi sekojam pašlaik vērojamajai nenoteiktībai un rūpīgi monitorējam saņemtos datus saistībā ar to ietekmi uz vidēja termiņa inflācijas perspektīvu. Politikas korekcijas tiks veiktas atbilstoši datiem un atspoguļos to, kā attīstīsies mūsu vērtējums par perspektīvu. Esam gatavi mūsu pilnvarojuma ietvaros koriģēt visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, nepieciešamības gadījumā piemērojot elastību, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas mūsu 2% mērķa līmenī.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.