ECB, ECBS un Eurosistēma

Kopš 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālā banka (ECB) ir atbildīga par monetārās politikas īstenošanu euro zonā, kuras tautsaimniecība ir otrā lielākā pasaulē pēc Amerikas Savienotajām Valstīm.

Euro zona pastāv kopš 1999. gada janvāra, kad ECB pārņēma atbildību par monetāro politiku no 11 ES dalībvalstu centrālajām bankām. Grieķija pievienojās euro zonai 2001. gadā, Slovēnija – 2007. gadā, Kipra un Malta – 2008. gadā, Slovākija – 2009. gadā, Igaunija – 2011. gadā, Latvija – 2014. gadā, Lietuva – 2015. gadā un Horvātija – 2023. gadā. Euro zonas un jaunas pārnacionālas institūcijas – ECB – izveide bija pavērsiena punkts ilgā un sarežģītā Eiropas integrācijas procesā.

Lai pievienotos euro zonai, šīm valstīm bija jāizpilda konverģences kritēriji. Tas pats attiecas arī uz citām ES valstīm, kuras nākotnē pievienosies euro zonai. Šie kritēriji nosaka ekonomiskos un juridiskos priekšnoteikumus valstu veiksmīgai dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā.

ECB misija

Eiropas Centrālā banka

Vienotās monetārās politikas juridiskais pamats ir Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūti. Saskaņā ar statūtiem gan ECB, gan Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dibināšanas datums ir 1998. gada 1. jūnijs. ECB tika izveidota kā Eurosistēmas un ECBS pamatelements. ECB kopā ar nacionālajām centrālajām bankām veic tām uzticētos uzdevumus. Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām ECB ir juridiskas personas statuss.

Eiropas Centrālo banku sistēma

ECBS sastāvā ir ECB un visu ES dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ieviesušas euro.

Eurosistēma

Eurosistēmu veido ECB un to valstu centrālās bankas, kuras ieviesušas euro. Eurosistēma un ECBS pastāvēs paralēli tik ilgi, kamēr būs ES dalībvalstis, kuras atrodas ārpus euro zonas.

Euro zona

Euro zona ietver tās ES valstis, kuras ieviesušas euro.