European Central Bank - eurosystem
European Central Bank - eurosystem
Search
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Konverģences kritēriji

Cenu dinamika

Līguma noteikumi

  • Saskaņā ar Līguma 140. panta 1. punkta pirmo ievilkumu jānodrošina:
    "augsts cenu stabilitātes līmenis; to nosaka, samērojot inflācijas līmeni attiecīgā valstī ar inflācijas līmeni, augstākais, trijās cenu ziņā stabilākajās dalībvalstīs".
  • Līguma 140. panta 1. punktā minētā Protokola (Nr. 13) par konverģences kritērijiem 1. pants paredz:
    "Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētās cenu stabilitātes kritērijs ir tas, ka dalībvalstī ir stabilas cenas un vienā gadā pirms novērtējuma vidējais inflācijas līmenis nepārsniedz 1.5 procentu punktus, to samērojot ar, augstākais, tādu triju dalībvalstu datiem, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Inflāciju mēra, salīdzinot patēriņa cenu indeksus, ņemot vērā to, ka dažādās valstīs to nosaka dažādi."

Līguma noteikumu piemērošana

  • Minēto vidējo inflācijas līmeni "vienā gadā pirms novērtējuma" aprēķina, izmantojot pēdējā pieejamā 12 mēnešu vidējā Saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) rādītāja pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu vidējo rādītāju.
  • Nosacījumu "to triju dalībvalstu dati, kurās cenu stabilitāte ir vislielākā", kas izmantots atsauces vērtības definīcijā, piemēro, izmantojot triju ES valstu, kurām ir viszemākais inflācijas līmenis, nesvērto aritmētisko vidējo inflāciju (ja vien nav izņēmumu). Cenu dinamika kādā valstī tiek uzskatīta par izņēmumu, ja tās inflācijas rādītājs ir būtiski zemāks nekā citās dalībvalstīs vairāku šai konkrētajai valstij raksturīgu faktoru dēļ (sīkāku informāciju sk. ECB 2010. gada Konverģences ziņojumā).

Fiskālās norises

Līguma noteikumi

  • Saskaņā ar Līguma 140. panta 1. punkta otro ievilkumu jānodrošina:
    "valsts finanšu stāvokļa stabilitāte; tas paredz, ka sasniegts valsts budžeta stāvoklis bez pārmērīga deficīta, kā noteikts šā Līguma 126. panta 6. punktā".
  • Saskaņā ar Līguma 140. panta 1. punktā minētā Protokola (Nr. 13) par konverģences kritērijiem 2. pantu šis kritērijs:
    "ir tas, ka novērtējuma brīdī uz dalībvalsti neattiecas atbilstīgi minētā Līguma 126. panta 6. punktam pieņemtais Padomes lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu".

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

126. pantā noteikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Saskaņā ar 126. panta 2. un 3. punktu Eiropas Komisija sagatavo ziņojumu, ja ES dalībvalsts neizpilda prasības attiecībā uz fiskālo disciplīnu, jo īpaši, ja:

  1. plānotā vai reālā valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP pārsniedz atsauces vērtību (kas Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru noteikta kā 3% no IKP), izņemot gadījumus, kad:
    • šī attiecība ir būtiski un pastāvīgi pazeminājusies un sasniegusi atsauces vērtībai tuvu līmeni,
    • vai arī atsauces vērtība ir pārsniegta tikai izņēmuma kārtā un uz laiku un šī attiecība joprojām ir tuva atsauces vērtībai;
  2. valdības parāda attiecība pret IKP pārsniedz atsauces vērtību (kas Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru noteikta 60% no IKP), ja vien šī attiecība pietiekami strauji nesamazinās un netuvinās atsauces vērtībai.

Papildu noteikumi

  • Eiropas Komisijas sagatavotajā ziņojumā jāņem vērā tas, vai valdības budžeta deficīts pārsniedz valdības investīciju izdevumus, un visi pārējie būtiskie faktori, t.sk. dalībvalsts ekonomiskā un budžeta situācija vidējā termiņā.
  • Komisija var sagatavot ziņojumu arī tad, ja tā uzskata, ka dalībvalstij ir pārmērīga budžeta deficīta rašanās risks, lai gan kritērijos noteiktās prasības izpildītas. Ekonomikas un finanšu komiteja sniedz atzinumu par Komisijas ziņojumu.
  • Visbeidzot, saskaņā ar 126. panta 6. punktu ES Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un ņemot vērā jebkādus apsvērumus, ko, iespējams, vēlas paust attiecīgā dalībvalsts, veic vispārēju novērtējumu un pēc kvalificēta balsu vairākuma principa, neiesaistot attiecīgo dalībvalsti, izlemj, vai šajā dalībvalstī ir pārmērīgs budžeta deficīts.

Procedūras jautājumi un Līguma noteikumu piemērošana

Konverģences novērtēšanai ECB pauž viedokli par fiskālajām norisēm. Vērtējot ilgtspēju, ECB pārbauda fiskālo norišu galvenos rādītājus attiecīgajā periodā, apsver perspektīvas un problēmas valsts finanšu jomā un analizē saiknes starp deficīta un parāda tendencēm.

Valūtas kursa dinamika

Līguma noteikumi

  • Saskaņā ar Līguma 140. panta 1. punkta trešo ievilkumu jānodrošina, ka:
    "vismaz divus gadus attiecīgās valsts valūtas kursa svārstības palikušas Eiropas Monetārās sistēmas valūtas kursa mehānisma noteiktajās robežās un šīs valsts valūta nav devalvēta attiecībā pret euro".
  • Līguma 140. panta 1. punktā minētā Protokola (Nr. 13) par konverģences kritērijiem 3. pants paredz, ka:
    "kritērijs minētā Līguma 140. panta 1. punkta trešajā ievilkumā minētajai dalībai Eiropas Monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā ir tāds, ka dalībvalsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez lielām grūtībām ievērojusi paredzētās svārstību robežas Eiropas Monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā. Proti, dalībvalsts šajā laikā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi savas valūtas divpusējo centrālo kursu attiecībā pret euro."

Līguma noteikumu piemērošana

Līgums attiecas uz dalības kritērijiem VKM II (kas no 1999. gada janvāra aizstāja VKM).

  • Pirmkārt, ECB novērtē, vai valsts piedalījusies VKM II "vismaz divus gadus pirms novērtējuma", kā noteikts Protokolā (Nr. 13).
  • Otrkārt, novērtējot valūtas kursa stabilitāti attiecībā pret euro, uzmanība pievērsta tam, vai valūtas kurss ir tuvu VKM II centrālajam kursam, ņemot vērā arī faktorus, kuri varētu veicināt attiecīgā valūtas kursa kāpumu, atbilstoši iepriekš izmantotajai pieejai. Tāpēc svārstību koridora diapazons VKM II nerada problēmas valūtas kursa stabilitātes kritērija novērtēšanā.
  • Treškārt, jautājumu par to, vai valstij nav bijušas "lielas grūtības", parasti izskata, novērtējot valūtas kursa novirzi no VKM II centrālā kursa attiecībā pret euro. Šim mērķim izmanto rādītājus, piemēram, valūtas kursa svārstības pret euro, kā arī īstermiņa procentu likmju starpības attiecībā pret euro zonu un to dinamiku, un arī apsverot ārvalstu valūtas intervenču nozīmi un starptautisko finanšu palīdzības programmu nozīmi valūtas stabilizēšanā.

Ilgtermiņa procentu likmju dinamika

Līguma noteikumi

  • Saskaņā ar Līguma 140. panta 1. punkta ceturto ievilkumu jānodrošina: "stabilitāte, ko dalībvalsts, uz kuru attiecas izņēmums, panākusi konverģencē un Eiropas Monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā, kuru atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes".
  • Līguma 140. panta 1. punktā minētā Protokola (Nr. 13) par konverģences kritērijiem 4. pants paredz, ka:
    "Minētā Līguma 140. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā minētās procentu likmju konverģences kritērijs ir tāds, ka dalībvalsts vidējā nominālā ilgtermiņa procentu likme, kas pirms novērtējuma novērota vienu gadu, pārsniedz ne vairāk kā par 2 procentu punktiem likmes, augstākais, trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Procentu likmes mēra, par pamatu ņemot valdības ilgtermiņa obligācijas vai līdzīgus vērtspapīrus un ņemot vērā to, ka dažādās valstīs tās nosaka dažādi."

Līguma noteikumu piemērošana

  • Pirmkārt, attiecībā uz "vidējo nominālo ilgtermiņa procentu likmi", kas "pirms novērtējuma novērota vienu gadu", ilgtermiņa procentu likme tiek aprēķināta kā aritmētiskais vidējais rādītājs pēdējo 12 mēnešu laikā, par kuru pieejami SPCI dati.
  • Otrkārt, nosacījums "augstākais, trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā", kas izmantots atsauces vērtības definēšanai; to lieto, izmantojot ilgtermiņa procentu likmju nesvērto vidējo aritmētisko rādītāju tajās pašās trijās ES valstīs, kuru dati lietoti cenu stabilitātes kritērija novērtēšanas atsauces vērtības aprēķinā. Procentu likmes aprēķinātas, pamatojoties uz saskaņotajām ilgtermiņa procentu likmēm, kuras noteiktas konverģences novērtēšanai.