PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 9. septembris

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās strauja kāpuma posms ir būtiski pavirzījies uz priekšu. Gaidāms, ka līdz šā gada beigām produkcijas izlaides apjoms pārsniegs līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. Vairāk nekā 70% pieaugušo eiropiešu jau ir pilnībā vakcinēti, un tautsaimniecība lielā mērā atkal atvērusies, ļaujot patērētājiem tērēt vairāk un uzņēmumiem palielināt ražošanas apjomu. Lai gan pieaugošā imunitāte pret koronavīrusu nozīmē, ka pandēmijas ietekme tagad vairs nav tik smaga, delta varianta izplatīšanās pasaulē tomēr var aizkavēt tautsaimniecības pilnīgu atkalatvēršanu. Gaidāms, ka pašreizējais inflācijas kāpums lielā mērā būs īslaicīgs, un pamatā esošais cenu spiediens nostiprinās tikai pakāpeniski. Inflācijas perspektīva mūsu jaunajās speciālistu iespēju aplēsēs koriģēta un nedaudz paaugstināta, bet paredzams, ka vidējā termiņā inflācija būs būtiski zemāka par mūsu 2% inflācijas mērķi.

Finansēšanas nosacījumi uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valsts sektoram laikā kopš mūsu iepriekšējā ceturkšņa novērtējuma jūnijā saglabājušies labvēlīgi. Labvēlīgi finansējuma nosacījumi ir ārkārtīgi būtiski, lai tautsaimniecības atveseļošanās turpinātos un tiktu kompensēta pandēmijas negatīvā ietekme uz inflāciju.

Pamatojoties uz kopīgu finansēšanas nosacījumu un inflācijas perspektīvas novērtējumu, Padome uzskata, ka labvēlīgus finansēšanas nosacījumus var saglabāt ar nedaudz mazāku neto aktīvu iegāžu apjomu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros nekā divos iepriekšējos ceturkšņos.

Mēs apstiprinājām arī pārējos pasākumus, proti, galveno ECB procentu likmju līmeni, perspektīvas norādi par to paredzamo attīstību nākotnē, iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, atkārtotas ieguldīšanas politiku un mūsu ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, kā sīkāk izklāstīts šodien plkst. 13.45 publicētajā paziņojumā presei. Esam gatavi pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas mūsu 2% mērķa līmenī.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam aplūkošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Šā gada 2. ceturksnī tautsaimniecība pieauga par 2.2% – straujāk, nekā gaidīts. 3. ceturksnī paredzama spēcīga izaugsme. Atveseļošanās pamatā ir sekmīgās vakcinēšanas kampaņas Eiropā, kas ļāvušas panākt būtisku tautsaimniecības atkalatvēršanu.

Ierobežojumi tiek atcelti, cilvēki atkal apmeklē veikalus un restorānus un atsākas ceļošana un tūrisms, kas labvēlīgi ietekmē pakalpojumu sektoru. Apstrādes rūpniecībā vērojams spēcīgs kāpums, neraugoties uz to, ka ražošanu joprojām ierobežo izejvielu un aprīkojuma trūkums. Delta varianta izplatīšanās līdz šim vēl nav radījusi vajadzību atjaunot izolācijas pasākumus. Taču tā var palēnināt pasaules tirdzniecības atveseļošanos un pilnīgu tautsaimniecības atkalatvēršanu.

Patērētāju tēriņi pieaug, lai gan patērētāji saglabā zināmu piesardzību, ņemot vērā pandēmijas attīstību. Strauji uzlabojas arī darba tirgus situācija, kas ļauj cerēt uz lielākiem ienākumiem un būtiskākiem tēriņiem. Bezdarba līmenis mazinās un to cilvēku skaits, kas izmanto darbvietu saglabāšanas programmas, sarucis par aptuveni 28 milj. salīdzinājumā ar rekordaugsto līmeni pagājušajā gadā. Iekšzemes un globālā pieprasījuma uzlabošanās turpina vairot uzņēmumu optimismu, tādējādi veicinot ieguldījumus uzņēmējdarbībā.

Vienlaikus būs nepieciešams laiks, kamēr izdosies novērst pandēmijas izraisītos zaudējumus tautsaimniecībai. Nodarbināto skaits, īpaši jauniešu un mazāk kvalificēto cilvēku vidū, joprojām ir par vairāk nekā 2 milj. mazāks nekā pirms pandēmijas. Arī darbvietu saglabāšanas programmās ietverto darbinieku skaits joprojām ir būtisks.

Lai veicinātu atveseļošanos, arī turpmāk monetāro politiku jāpapildina vērienīgai, mērķtiecīgai un koordinētai fiskālajai politikai. Īpaši "Nākamās paaudzes ES" programma palīdzēs nodrošināt spēcīgāku un vienmērīgāku atveseļošanos euro zonas valstīs. Tā arī paātrinās zaļo un digitālo pārkārtošanos, veicinās nepieciešamās strukturālās reformas un uzlabos izaugsmi ilgtermiņā.

Mēs sagaidām, ka tautsaimniecības aktivitāte vidējā termiņā stabili atjaunosies. Mūsu jaunās speciālistu iespēju aplēses paredz, ka reālā IKP gada pieaugums 2021. gadā būs 5.0%, 2022. gadā – 4.6% un 2023. gadā – 2.1%. Salīdzinājumā ar speciālistu jūnija iespēju aplēsēm perspektīva 2021. gadā uzlabojusies un 2022. un 2023. gadā pamatā nav mainījusies.

Inflācija

Inflācija augustā pieauga līdz 3.0%. Mēs sagaidām, ka rudenī inflācija turpinās pieaugt, bet nākamajā gadā saruks. Šis īslaicīgais inflācijas kāpums galvenokārt atspoguļo spēcīgo naftas cenu kāpumu aptuveni kopš pagājušā gada vidus, pagaidu PVN likmes samazināšanas atcelšanu Vācijā, vasaras izpārdošanu aizkavēšanos 2020. gadā un īslaicīgā izejvielu un aprīkojuma trūkuma radīto izmaksu spiedienu. Jādomā, ka 2022. gada laikā šie faktori mazināsies vai vairs netiks iekļauti gada inflācijas aprēķinā.

Spiediens uz pamatinflāciju ir pieaudzis. Mēs sagaidām, ka turpmākas tautsaimniecības atveseļošanās apstākļos un mūsu monetārās politikas atbalsta dēļ pamatinflācija vidējā termiņā palielināsies. Gaidāms, ka šis kāpums būs pakāpenisks, jo paies laiks, kamēr tautsaimniecība atsāks darboties ar pilnu jaudu, un tāpēc gaidāms, ka darba samaksa pieaugs tikai nedaudz. Ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji palielinājušies, bet tie joprojām nav sasnieguši mūsu 2% mērķim atbilstošu līmeni.

Jaunās speciālistu iespēju aplēses paredz, ka gada inflācija 2021. gadā būs 2.2%, 2022. gadā – 1.7% un 2023. gadā – 1.5%, tātad salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm jūnijā tā ir koriģēta un paaugstināta. Paredzams, ka inflācija, neietverot enerģijas un pārtikas cenu inflāciju, 2021. gadā vidēji būs 1.3%, 2022. gadā – 1.4% un 2023. gadā – 1.5%, tātad arī tā ir koriģēta un paaugstināta salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm.

Risku novērtējums

Mēs uzskatām, ka riski, kas apdraud tautsaimniecības perspektīvu, kopumā ir līdzsvaroti. Ekonomiskā aktivitāte varētu pārspēt mūsu gaidas, ja patērētāji atgūs pārliecību un veidos mazākus iekrājumus, nekā pašlaik gaidāms. Straujāka pandēmijas situācijas uzlabošanās arī varētu izraisīt spēcīgāku ekspansiju, nekā pašlaik paredzams. Ja piegādes problēmas saglabāsies ilgāk un izraisīs spēcīgāku atalgojuma kāpumu, nekā gaidīts, cenu spiediens var izrādīties ilgstošāks. Vienlaikus tautsaimniecības perspektīva var pasliktināties, ja pandēmija saasināsies, kas varētu aizkavēt tautsaimniecības atkalatvēršanu, vai ja piedāvājuma trūkums izrādīsies ilgāks, nekā pašlaik paredzams, un ierobežos ražošanu.

Finanšu un monetārā situācija

Izaugsmes un inflācijas kāpuma atjaunošanās joprojām ir atkarīga no labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem visiem tautsaimniecības sektoriem. Tirgus procentu likmes vasarā saruka, bet nesen atkal sāka pieaugt. Kopumā finansēšanas nosacījumi tautsaimniecībā joprojām ir labvēlīgi.

Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes ir vēsturiski zemas. Mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu apjoms ir noturīgs, īpaši mājokļu iegādei. Nedaudz lēnāks uzņēmumiem izsniegto aizdevumu kāpums galvenokārt skaidrojams ar faktu, ka uzņēmumu finansējuma situācija joprojām ir laba sakarā ar būtisko aizņēmumu apjomu pandēmijas pirmā viļņa laikā. Uzņēmumiem ir lieli skaidrās naudas turējumi un tie arvien biežāk nesadala peļņu, kas mazina nepieciešamību pēc ārējā finansējuma. Lielākiem uzņēmumiem pievilcīga alternatīva banku kredītiem ir arī obligāciju emisija. Stabilās banku bilances joprojām nodrošina pietiekamu kredītu pieejamību.

Taču daudzi uzņēmumi un mājsaimniecības pandēmijas laikā uzņēmās lielāku parādu nastu. Tautsaimniecības attīstības perspektīvas pasliktināšanās varētu apdraudēt to finansiālo labklājību. Tas savukārt pasliktinātu banku bilanču kvalitāti. Politikas atbalsts joprojām ir vitāli svarīgs, lai nepieļautu, ka bilanču spriedze un stingrāki finansēšanas nosacījumi savstarpēji pastiprina viens otru.

Secinājums

Apkopojot var teikt, ka nepārprotami notiek euro zonas tautsaimniecības atlabšana. Taču atveseļošanās temps joprojām ir atkarīgs no pandēmijas attīstības un vakcinācijas progresa. Gaidāms, ka pašreizējais inflācijas kāpums lielā mērā būs īslaicīgs un pamatā esošais cenu spiediens nostiprināsies tikai pakāpeniski. Nelielā vidēja termiņa inflācijas perspektīvas uzlabošanās un pašreizējais finansēšanas nosacījumu līmenis ļauj saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus ar nedaudz mazāku neto aktīvu iegāžu apjomu PĀAIP ietvaros. Mūsu politikas pasākumi, t.sk. aktualizētā perspektīvas norāde par galvenajām ECB procentu likmēm, ir vitāli svarīgi, lai palīdzētu nodrošināt noturīgu tautsaimniecības atveseļošanos un galu galā inflācijas atgriešanos mūsu 2% mērķa līmenī.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.