Jautājumi un atbildes par stratēģijas izvērtējumu

Jaunākās pārmaiņas veiktas 2021. gada 8. jūlijā, atspoguļojot stratēģijas izvērtēšanas noslēgumu.

Kas bija stratēģijas izvērtējums?

Katrai tautsaimniecībai nepieciešama droša un stabila valūta. ECB kā euro zonas centrālās bankas galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti euro zonā.

Lai nodrošinātu, ka mūsu stratēģija atbilst mērķim un palīdz īstenot mūsu uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti, kopā ar euro zonas 19 nacionālajām centrālajām bankām veicām stratēģijas izvērtējumu. Mēs neizvērtējam mūsu darbības mērķi, bet gan pieeju.

Mēs izvērtējām

• "cenu stabilitātes" jēdziena precīzu interpretāciju mūsu izpratnē, t.i., vēlamo inflāciju;
• tautsaimniecības analīzes metodes, lai nodrošinātu, ka tiek konstatēti riski, kas apdraud cenu stabilitāti, un izprastu, kā mūs lēmumi ietekmē iesaistītās puses, piemēram, patērētājus, uzņēmumus, tirgus un bankas;
• dažādu faktoru, piemēram, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, klimata pārmaiņu un finanšu stabilitātes ietekmi uz mūsu uzdevuma izpildi;
• izmantotos monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmes un aktīvu iegādes;
• veidu, kā mēs sazināmies ar jums, jo euro ir sabiedrības īpašums un mēs vēlamies, lai visi iedzīvotāji izprastu mūsu uzdevumus un lēmumus.

Kad notika ECB stratēģijas izvērtējums?

Stratēģijas izvērtēšana tika uzsākta 2020. gada 23. janvārī. Rezultāts tika publicēts 2021. gada 8. jūlijā.

Stratēģijas izvērtējuma galvenā lapa

Kāpēc ECB vispār veica stratēģijas izvērtējumu?

Kopš iepriekšējā stratēģijas izvērtējuma 2003. gadā tautsaimniecībā notikušas būtiskas pārmaiņas. Izaugsmes krituma un finanšu krīzes seku rezultātā samazinājušās procentu likmes, apgrūtinot ECB un pārējo centrālo banku spēju noteikt stimulējošu monetāro politiku zemas tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tādējādi paplašinājies mūsu izmantoto instrumentu klāsts. Tādas norises kā globalizācija, digitalizācija, sabiedrības turpmāka novecošana un klimata pārmaiņas arī rada jaunas problēmas tautsaimniecībā. Vēlamies, lai mūsu monetārās politikas stratēģija šajā sarežģītajā un mainīgajā vidē būtu pēc iespējas efektīva – gan šobrīd, gan nākotnē.

Bija vairāki jautājumi, kuri mūs mudināja sākt izvērtēšanu 2020. gadā.

Vēsturiski zemas procentu likmes

Zemas procentu likmes nosaka vairāki faktori – laika gaitā samazinās tautsaimniecības izaugsmes temps, darba ražīgums (mūsu darba efektivitāte) lielākajā daļā attīstīto valstu pieaug lēnāk un sabiedrība noveco. Darba ražīguma kritums un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita sarukums nosaka procentu likmju samazināšanos. Novecojoša sabiedrība veido lielākus uzkrājumus, un tas vēl vairāk pazemina procentu likmes.

Procentu likmju samazināšanas ierobežojumi

Tradicionāli centrālās bankas paaugstina procentu likmes, ja inflācija ir pārāk augsta. Ja inflācija ir pārāk zema, procentu likmes tiek samazinātas, lai stimulētu ekonomisko aktivitāti. Procentu likmes šobrīd ir tuvu nulles līmenim vai pat negatīvas, tādējādi ECB un citām centrālajām bankām ir grūtāk samazināt procentu likmes, kā ierasts zemas izaugsmes un zemas inflācijas periodos. Ieviesti jauni instrumenti – nestandarta monetārās politikas pasākumi, piemēram, aktīvu iegādes programmas –, lai reaģētu uz šiem ierobežojumiem un nodrošinātu cenu stabilitāti.

Klimata pārmaiņas, notiekošā globalizācija, straujā digitalizācija un finanšu struktūru pārmaiņas

Šīs tendences var neparedzēti ietekmēt notikumus pasaulē, tautsaimniecības darbību un arī mūsu monetāro politiku.

Kā eiropiešiem bija iespējams paust viedokli?

Stratēģijas izvērtējuma ietvaros uzklausījām plaša iesaistīto personu loka viedokļus. Vēlējamies labāk izprast iedzīvotāju gaidas un bažas, lai atrastu vislabāko veidu, kā īstenot mūsu uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti.

Eiropiešiem bija iespēja paust savu viedokli līdz 2020. gada oktobra beigām portālā "ECB uzklausa".

"ECB uzklausa". Kopsavilkuma ziņojums par portālā "ECB uzklausa" sniegtajām atbildēm

Mēs ECB, kā arī mūsu kolēģi nacionālajās centrālajās bankās rīkojām virkni konferenču un darbsemināru visā euro zonā. Vēlējamies uzklausīt ikvienu, t.sk. plašu sabiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Plānojam turpināt šādus uzklausīšanas pasākumus visās euro zonas valstīs.

"ECB uzklausa". Starpposma pārskata kopsavilkuma ziņojums Vairāk informācijas par valstu uzklausīšanas pasākumiem

Vai informācija, kas iegūta izvērtējuma procesā notiekošās uzklausīšanas laikā, tika publiskota?

Jā. Visos mūsu digitālajos plašsaziņas līdzekļu kanālos tika publicēts kopsavilkums par uzklausīšanas laikā saņemtajiem komentāriem.

"ECB uzklausa". Kopsavilkuma ziņojums par portālā "ECB uzklausa" sniegtajām atbildēm "ECB uzklausa". Starpposma pārskata kopsavilkuma ziņojums

Kāpēc uzsverat, ka izvērtēts tiek nevis darbības mērķis, bet gan pieeja?

Mūsu mērķis noteikts ES līgumos. Tāpēc izvērtējums aptvēra visus mūsu monetārās politikas stratēģijas aspektus, saglabājot mūsu uzdevumu nemainīgu. Izvērtējumu veicām, saglabājot atvērtu skatījumu.

ES līgumi

Vai stratēģijas izvērtējums ietekmēja arī to, kā notiek banku uzraudzība?

Šis stratēģijas izvērtējums aptvēra dažādus monetārās politikas aspektus, bet neattiecās uz ECB lomu banku uzraudzībā. Banku uzraudzība tiek īstenota neatkarīgi no mūsu monetārās politikas.

Banku uzraudzība

Vai šis bija pirmais ECB veiktais stratēģijas izvērtējums?

Sākotnējā ECB monetārās politikas stratēģija tika noteikta 1998. gadā, kad ECB uzsāka darbību. 2003. gadā stratēģija tika novērtēta un precizēta.

Vai arī citas centrālās bankas veic stratēģijas izvērtēšanu?

Jā, citas centrālās bankas arī veic stratēģijas izvērtēšanu. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Federālo rezervju sistēma izvērtējumu noslēdza 2020. gadā. Apvienotajā Karalistē Bank of England 2020. gada janvārī paziņoja, ka tiks veikts gadu ilgs izvērtēšanas process. Kanādas Banka reizi piecos gados izvērtē savu inflācijas mērķi.