ECB 2020. gada finanšu pārskati

2021. gada 18. februārī

• ECB peļņa bija 1.6 mljrd. euro (2019. gadā – 2.4 mljrd. euro), un tā pilnībā sadalīta nacionālajām centrālajām bankām.
• Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi – 1.3 mljrd. euro (2019. gadā – 1.4 mljrd. euro).
• ECB bilances apjoms palielinājās līdz 569 mljrd. euro (2019. gadā – 457 mljrd. euro).

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) revidētajiem 2020. gada finanšu pārskatiem gada peļņa bija 1643 milj. euro (2019. gadā – 2366 milj. euro). Peļņas samazināšanos par 722 milj. euro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu galvenokārt noteica mazāki ārējo rezervju aktīvu un monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi. Saskaņā ar Padomes lēmumu tika veikts arī 48 milj. euro pārvedums uz ECB uzkrājumu finanšu riskiem, un tas par attiecīgu summu samazināja ECB peļņu.

2020. gadā tīrie procentu ienākumi bija 2017 milj. euro (2019. gadā – 2686 milj. euro). Ārējo rezervju aktīvu tīrie procentu ienākumi samazinājās līdz 474 milj. euro (2019. gadā – 1052 milj. euro) sakarā ar mazākiem ASV dolāru portfeļa procentu ienākumiem. Tīrie procentu ienākumi, kas radušies saistībā ar monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem, saruka līdz 1337 milj. euro (2019. gadā – 1447 milj. euro). To galvenokārt noteica mazāki vērtspapīru tirgu programmas (VTP) procentu ienākumi vērtspapīru dzēšanas rezultātā.

Realizētie guvumi no finanšu operācijām palielinājās līdz 342 milj. euro (2019. gadā – 197 milj. euro). Pieaugumu galvenokārt noteica lielāki cenu guvumi no ASV dolāros denominēto vērtspapīru pārdošanas, jo to tirgus vērtību pozitīvi ietekmēja ASV dolāros denominēto obligāciju peļņas likmju kritums 2020. gadā.

Norakstītās vērtības apjoms bija 26 milj. euro (2019. gadā – 20 milj. euro). Tas galvenokārt skaidrojams ar nerealizētiem zaudējumiem no cenām saistībā ar ASV dolāru portfelī turētajiem vērtspapīriem un nerealizētajiem zaudējumiem no valūtu kursiem saistībā ar Ķīnas renminbi turējumu.

ECB monetārās politikas portfeļos turētajiem vērtspapīriem, ko novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos), tiek veikti vērtības samazināšanās testi. Pamatojoties uz šo testu rezultātiem, zaudējumi no vērtības samazināšanās šiem portfeļiem netika atzīti.

Kopējās personāla izmaksas palielinājās līdz 646 milj. euro (2019. gadā – 566 milj. euro) un to noteica darbinieku vidējā skaita pieaugums 2020. gadā galvenokārt banku uzraudzības jomā, kā arī lielāki izdevumi saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem aktuāra novērtējuma rezultātā 2020. gada beigās. Pārējie administratīvie izdevumi samazinājās līdz 553 milj. euro (2019. gadā – 590 milj. euro), galvenokārt sarūkot izdevumiem saistībā ar ārējo konsultantu pakalpojumu izmantošanu un dienesta komandējumiem.

Ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi, kas tiek gūti no maksām, ko ECB iekasē, lai segtu izdevumus saistībā ar tās uzraudzības uzdevumu izpildi, bija 535 milj. euro (2019. gadā – 537 milj. euro). Nelielais samazinājums 2020. gadā skaidrojams ar mazākām administratīvajām izmaksām saistībā ar uzraudzības uzdevumiem; to ar uzviju kompensēja lielākas personāla izmaksas, ko noteica darbinieku vidējā skaita pieaugums banku uzraudzības jomā.

ECB peļņa tiek sadalīta euro zonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB). Padome nolēma 2021. gada 29. janvārī veikt starpperioda peļņas sadali euro zonas valstu NCB 1260 milj. euro apjomā. Vakar notikušajā sanāksmē Padome nolēma 2021. gada 19. februārī sadalīt atlikušo peļņas daļu (383 milj. euro).

ECB bilances kopējais apjoms pieauga par 112 mljrd. euro (līdz 569 mljrd. euro; 2019. gadā – 457 mljrd. euro). Šo kāpumu galvenokārt noteica pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) un aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās vērtspapīru iegādes.

2020. gada beigās Eurosistēmas konsolidētā bilance, kas aptver euro zonas NCB un ECB aktīvus un saistības attiecībā pret trešajām pusēm, bija 6979 mljrd. euro (2019. gadā – 4671 mljrd. euro). Palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu galvenokārt skaidrojams ar Eurosistēmas refinansēšanas operāciju pieaugumu trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) rezultātā, kā arī ar PĀAIP un AIP ietvaros veiktajām vērtspapīru iegādēm.

Monetārās politikas mērķiem turēto Eurosistēmas vērtspapīru turējumi palielinājās par 1063 mljrd. euro līdz 3695 mljrd. euro (2019. gadā – 2632 mljrd. euro). AIP turējumu apjoms pieauga par 330 mljrd. euro (līdz 2909 mljrd. euro), un PĀAIP iegādes sasniedza 754 mljrd. euro.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Viljama Lelivelta (William Lelieveldt; tālr. +496913447316).

Piezīmes.

• Skaitļu noapaļošanas rezultātā komponentu summa var atšķirties no kopsummas.
• Sīkāka informācija par ECB un Eurosistēmas finanšu grāmatvedības un pārskatu sniegšanas politiku un par ECB finanšu pārskatiem pieejama ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2016/35; OV L 347, 20.12.2016., 1. lpp.) un ECB 2016. gada 3. novembra Pamatnostādnē (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; OV L 347, 20.12.2016, 37. lpp), kā arī ECB interneta vietnē.
• Eurosistēmas turējumi VTP ietvaros emitentvalstu dalījumā publicēti ECB interneta vietnes sadaļā par aktīvu iegādes programmām.