Tiek publicēts ECB 2010. gada Konverģences ziņojums

Šodien Eiropas Centrālā banka (ECB) publicē 2010. gada Konverģences ziņojumu, kurā sniegts vērtējums par deviņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu (Bulgārijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas) ekonomisko un tiesisko konverģenci. Ziņojumā vērtēts, vai attiecīgās valstis sasniegušas augstu ilgtspējīgas ekonomiskās konverģences līmeni. Tajā novērtēta arī atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, kas jāizpilda nacionālajām centrālajām bankām (NCB), lai kļūtu par Eurosistēmas neatņemamu sastāvdaļu (tiesiskā konverģence).

Kopumā ziņojumā secināts, ka daudzās valstīs parādījušies nopietnas problēmas saistībā ar iepriekš izveidojušos nesabalansētību un neaizsargātību, kas pēdējos gados noteikusi nopietnu korekciju procesu. Pasaules finanšu un tautsaimniecības krīze saasināja reālā IKP sabrukumu vai strauju samazināšanos vairumā aplūkojamo valstu. Lai gan šī ekonomiskās aktivitātes pavājināšanās un ārējā ietekme veicināja inflācijas mazināšanos, fiskālās pozīcijas krasi pasliktinājās un valstu riska prēmijas, ko atspoguļo ilgtermiņa procentu likmes, būtiski pieauga.

Aplūkojot atsevišķus konverģences kritērijus, 2010. gada Konverģences ziņojumā atspoguļoti šādi rezultāti.

Cenu stabilitāte

12 mēnešu atsauces periodā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada martam inflācija ES bija ļoti zema, un to noteica negatīvi pasaules cenu šoki un būtisks ekonomiskās aktivitātes kritums vairākumā valstu. Attiecīgi cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtība bija 1.0%. To aprēķināja, pieskaitot 1.5 procentu punktus SPCI inflācijas Portugālē (–0.8%), Igaunijā (–0.7%) un Beļģijā (–0.1%) nesvērtajam šo 12 mēnešu vidējam aritmētiskajam rādītājam. SPCI inflācija Īrijā bija ievērojami zemāka vairāku šai konkrētajai valstij raksturīgu faktoru dēļ. Tomēr atbilstoši iepriekšējos ziņojumos izmantotajai pieejai Īrijas inflācijas rādītājs tiek uzskatīts par izņēmumu un tāpēc nav iekļauts atsauces vērtības aprēķinā. Atsauces periodā Čehijas Republikā, Igaunijā un Latvijā vidējā SPCI inflācija bija zemāka par atsauces vērtību, bet pārējās sešās valstīs tā pārsniedza atsauces vērtību. Lielākās novirzes novērotas Rumānijā, Ungārijā un Polijā.

Valdības budžeta pozīcija

Vairākumā valstu kopš 2008. gada Konverģences ziņojuma fiskālā situācija kļuvusi būtiski sliktāka, galvenokārt atspoguļojot ievērojamu makroekonomisko apstākļu pasliktināšanos. 2009. gadā Bulgārijā, Čehijas Republikā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā fiskālā deficīta attiecība pret IKP pārsniedza 3% atsauces vērtību. Eiropas Komisija uzsāka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru pret Bulgāriju, bet uz pārējām minētajām valstīm attiecas Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību. 2009. gadā tikai Igaunijai un Zviedrijai fiskālais deficīts bija zemāks par atsauces vērtību.

Runājot par valdības parādu, 2009. gadā tikai Ungārijā parāda attiecība pārsniedza atsauces vērtību 60% no IKP. Pārējās valstīs parāda rādītāji bija zemāki, lai gan tie palielinājās visās deviņās aplūkojamās valstīs (dažos gadījumos – būtiski).

Valūtu kursi

No šajā Konverģences ziņojumā aplūkotajām valstīm VKM II pašlaik piedalās Igaunija, Latvija un Lietuva. Šo dalībvalstu valūtas piedalījušās VKM II vairāk nekā divus gadus pirms konverģences vērtēšanas un neviena dalībvalsts aplūkojamā periodā nav devalvējusi savas valūtas centrālo kursu. Tomēr attiecībā uz Latvijas latu tirgū vairākkārt bijusi ļoti liela spriedze VKM II ietvaros.

Ilgtermiņa procentu likme

12 mēnešu atsauces periodā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada martam ilgtermiņa procentu likmju kritērija atsauces vērtība bija 6.0%. Tā kā Igaunijā nav saskaņotas ilgtermiņa procentu likmes, šo vērtību aprēķināja, pieskaitot 2 procentu punktus to divu ES valstu ilgtermiņa procentu likmju nesvērtajam vidējam aritmētiskajam rādītājam, kuru datus izmantoja cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtības aprēķināšanā un kurām ir saskaņota ilgtermiņa procentu likme, t.i., Beļģijas (3.8%) un Portugāles (4.2%) rādītājiem. Atsauces periodā tikai Čehijas Republikā un Zviedrijā vidējā ilgtermiņa procentu likme bija zemāka par atsauces vērtību.

Igaunija

Igaunija šajā ziņojumā tiek vērtēta mazliet plašāk nekā citas aplūkojamās valstis. Tas ir tāpēc, ka Igaunijas iestādes paziņojušas par nodomu ieviest euro 2011. gada 1. janvārī. ECB 2010. gada konverģences ziņojumā Igaunija novērtēta šādi.

Atsauces periodā no 2009. gada aprīļa līdz 2010. gada martam Igaunijas 12 mēnešu vidējā SPCI inflācija bija –0.7%, t.i., ievērojami zemāka par cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtību – 1.0%. Pamatojoties uz jaunāko informāciju, gaidāms, ka 12 mēnešu vidējā SPCI inflācija tuvākajos mēnešos pieaugs.

Pašreizējā zemā inflācija Igaunijā galvenokārt atspoguļo īslaicīgus faktorus, t.sk., notiekošās nozīmīgās ekonomiskās korekcijas, kā rezultātā reālais IKP 2009. gadā saruka par 14.1% pēc ilgstoša ievērojamas makroekonomiskās nesabalansētības un neaizsargātības veidošanās perioda. Turklāt tas, ka Igaunijas tautsaimniecībā pašlaik nav vērojams inflācijas spiediens, atspoguļo nepieciešamību tautsaimniecībai ar fiksētu valūtas kursu atgūt zaudēto konkurētspējas pozīciju. Kad korekciju posms būs beidzies, būs ļoti grūti saglabāt zemu inflāciju, ņemot vērā monetārās politikas ierobežotās manevrēšanas iespējas. Izlīdzināšanās process turpmākajos gados varētu ietekmēt inflāciju, ņemot vērā IKP uz vienu iedzīvotāju un cenu līmeni, kas Igaunijā vēl joprojām ir zemāks nekā euro zonas valstīs. Atsākoties produkcijas izlaides pieaugumam un pastāvot fiksēta valūtas kursa režīmam, pamatā esošās reālās korekcijas, iespējams, izpaudīsies kā augstāka inflācija. Ņemot vērā valūtas padomes mehānismu un alternatīvu pretciklisku politikas instrumentu ierobežojumu, var būt grūti izvairīties no makroekonomiskās nesabalansētības, t.sk. augstas inflācijas atjaunošanās. Dažu pēdējo gadu straujā izaugsme atklāj problēmas, ar kurām būs jāsastopas Igaunijas iestādēm, lai sasniegtu cenu stabilitāti, faktiski nepastāvot neatkarīgai monetārajai politikai. Kopumā valda bažas par Igaunijas inflācijas konverģences ilgtspēju.

Uz Igauniju neattiecas ES Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību. Atsauces periodā (2009. gads) valdības budžeta deficīts bija 1.7% no IKP, t.i., ievērojami zemāks par atsauces vērtību. Valdības parāda attiecība pret IKP bija 7.2% no IKP, t.i., ievērojami zemāka par 60% atsauces vērtību.

Igaunijas krona piedalās VKM II vairāk nekā divus gadus pirms konverģences novērtējuma. Igaunija pievienojās valūtas kursa mehānismam ar jau izveidotu valūtas padomes mehānismu, uzņemoties vienpusējas saistības. Atsauces periodā krona saglabājusi stabilitāti un nav uzrādījusi nekādu novirzi no VKM II centrālā kursa pret euro, atspoguļojot nemainīgo Igaunijas valūtas maiņas kursa politiku valūtas padomes mehānisma ietvaros. Turklāt, piedaloties VKM II, Igaunija pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi valūtas centrālo kursu attiecībā pret euro.

Igaunijas finanšu sistēmai raksturīgi, ka nav labi attīstīts Igaunijas kronās denominētu ilgtermiņa parāda vērtspapīru tirgus, kas atspoguļo valdības parāda zemo līmeni un plašu euro izmantošanu. Šajā kontekstā nav iespējams noteikt rādītāju, ko varētu salīdzināt ar valdības ilgtermiņa obligāciju peļņas likmēm vai vai kas varētu tās aizstāt. Tas sarežģī konverģences ilgtspējas novērtēšanu Igaunijā. Šādos apstākļos tika veikta plaša finanšu tirgu analīze, ņemot vērā dažādus atbilstošus rādītājus. Kopumā atsauces perioda norises finanšu tirgos nosaka neviennozīmīgu vērtējumu. Vairāki rādītāji liecina, ka tirgus dalībniekiem bija nopietnas bažas par Igaunijas konverģences ilgtspēju. Tās visvairāk izpaudās globālās krīzes kulminācijas laikā. Kopš 2009. gada nogales tirgus spiedienu palīdzēja mazināt gan pasaulē sarukusī vēlme izvairīties no riska, gan fiskālās norises, gan tirgus dalībnieku viedoklis par Igaunijas izredzēm ieviest euro.

Lai radītu ilgtspējīgu konverģenci veicinošu vidi, Igaunijai nepieciešams īstenot arī ekonomisko politiku, kas vērsta uz vispārējas makroekonomiskās stabilitātes, t.sk. ilgstpējīgas cenu stabilitātes, nodrošināšanu. Ņemot vērā monetārās politikas ierobežotās manevrēšanas iespējas, ko nosaka valūtas padomes mehānisms, ļoti svarīgi, lai pārējās politikas jomas nodrošinātu tautsaimniecību ar līdzekļiem, kas nepieciešami katrai valstij raksturīgo šoku pārvarēšanai un ļautu izvairīties no makroekonomiskās nesabalansētības atjaunošanās.

Tiesiskā konverģence

ECB 2010. gada maija Konverģences ziņojumā grozījumi tiesību aktos novērtēti atbilstoši stāvoklim 2010. gada 12. martā, un līdz šim datumam aplūkojamās deviņās valstīs tiesiskais regulējums pilnībā neatbilda visām euro ieviešanas prasībām, kas noteiktas Līgumos un Eiropas Centrālo banku sistēmas un ECB Statūtos. Taču 2010. gada 22. aprīlī Igaunijas parlaments pieņēma Likumu par euro ieviešanu, kas novērsa atlikušās neatbilstības Igaunijā. Visās citās aplūkojamās valstīs saglabājas neatbilstības attiecībā uz centrālo banku neatkarību. Tas īpaši attiecas uz centrālo banku institucionālo, personīgo un finanšu neatkarību. Turklāt visās aplūkojamās valstīs, izņemot Lietuvu, pastāv neatbilstība attiecībā uz monetārās finansēšanas aizliegumu, kā arī attiecīgo centrālo banku tiesisko integrāciju Eurosistēmā.

***

Sagatavojot šo ziņojumu, ECB izpilda Līguma 140. panta prasību ziņot Eiropas Savienības Padomei (Padome) vismaz reizi divos gados vai pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, uz kuru attiecas izņēmums, "par panākumiem, ko guvušas dalībvalstis ar izņēmuma statusu, pildot saistības attiecībā uz ekonomikas un monetārās savienības izveidi".

11 dalībvalstis pašlaik vēl nav kļuvušas par pilntiesīgām Ekonomikas un monetārās savienības dalībniecēm. Divām no tām – Dānijai un Lielbritānijai – ir īpašs statuss saskaņā ar Līgumiem pievienoto attiecīgo protokolu nosacījumiem. Tāpēc Konverģences ziņojumi par šīm abām dalībvalstīm jāsagatavo tikai pēc to pieprasījuma.

Konverģences ziņojums 21 Eiropas Savienības valodā pieejams ECB interneta lapā.