Priekšvārds

2016. gads daudzējādā ziņā bija grūts, taču bija vērojamas arī progresa pazīmes. Lai gan gada sākumu raksturoja ekonomiskā nenoteiktība, gada beigās tautsaimniecības stāvoklis bija stabilākais kopš krīzes.

Taču, mazinoties ekonomiskajai nenoteiktībai, pieauga politiskā nenoteiktība. Mēs saskārāmies ar virkni ģeopolitisku notikumu, kas turpmākajos gados ietekmēs mūsu politikas noteikšanas procesu. Šajā gada pārskatā aplūkots, kā ECB darbojās šajā nemierīgajā laikā.

2016. gada sākumu iezīmēja bažas par globālās lejupslīdes atsākšanos, ko atspoguļoja spēcīgs finanšu tirgus svārstīgums. Pastāvēja risks, ka vēl vairāk tiktu kavēta inflācijas atgriešanās mērķa līmenī, un, ņemot vērā jau tā ļoti zemo inflāciju, pastāvēja būtisks deflācijas risks. Tāpat kā 2015. gadā Padome saglabāja apņēmību mērķa sasniegšanai izmantot visus tās pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus.

Tāpēc martā mēs ieviesām vairākus jaunus pasākumus mūsu monetāro stimulu paplašināšanai, t.sk. turpinājām pazemināt mūsu galvenās monetārās politikas procentu likmes, palielinājām aktīvu iegādes programmas ietvaros veikto iegāžu apjomu no 60 mljrd. euro līdz 80 mljrd. euro mēnesī, pirmo reizi veicām uzņēmumu obligāciju iegādes un uzsākām jaunas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas.

Kā norādīts gada pārskatā, šie pasākumi izrādījās ļoti efektīvi attiecībā uz finanšu nosacījumu atvieglošanu, stabilas atveseļošanās nodrošināšanu un, visbeidzot, pakāpenisku inflācijas korekciju mūsu mērķim atbilstošākā līmenī.

Mūsu politikas ietvaros decembrī aktīvu iegādes programma tika pagarināta par deviņiem mēnešiem, lai ilgāk atbalstītu finansēšanas nosacījumus un veicinātu noturīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas tuvs 2%, bet zemāks par to. Veikto iegāžu apjoms atgriezās sākotnējā līmenī (60 mljrd. euro mēnesī). Tas atspoguļoja mūsu gada sākumā īstenoto darbību sekmes – augošo uzticēšanos euro zonas tautsaimniecībai un izzūdošos deflācijas riskus.

Taču līdztekus šiem guvumiem monetārā politika vienmēr rada arī blakusietekmi, kas 2016. gadā bieži bija uzmanības centrā. Šajā gada pārskatā mēs pievēršamies dažiem jautājumiem un bažām par mūsu darbību neparedzētajām sekām.

Viens no tiem ir ietekme uz sadali, īpaši attiecībā uz nevienlīdzību. Mēs parādām, ka vidējā termiņā monetārajai politikai ir pozitīva ietekme uz sadali, ļaujot samazināt bezdarba līmeni un tādējādi vislabvēlīgāk ietekmējot tieši mazāk turīgās mājsaimniecības. Galu galā viens no spēcīgākajiem nevienlīdzības mazinātājiem ir darbvietu nodrošināšana.

Bažas rada arī banku, apdrošinātāju un pensiju fondu rentabilitāte. Mēs aplūkojam to, kā finanšu iestādes ietekmējusi zemo procentu likmju vide un kā tās uz to reaģējušas. Mēs parādām, ka banku spēja pielāgoties ir atkarīga no to konkrētajiem uzņēmējdarbības modeļiem.

Pārskats aptver arī citas problēmas, ar kurām finanšu sektors saskārās 2016. gadā. Īpašu uzmanību pievēršam ienākumus nenesošo kredītu problēmai – kā to novērst un kādi šķēršļi vēl saglabājušies. Mēs īpaši aplūkojam arī sektora jaunākās tehnoloģijas un inovācijas – kā tās varētu ietekmēt šā sektora struktūru un darbību un ko tas nozīmē pārraugiem un regulatoriem.

2016. gada pārskats nebūtu pilnīgs, ja netiktu ņemti vērā nozīmīgie politiskie satricinājumi šajā gadā, īpaši attiecībā uz Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības. Tādējādi pārskats sniedz Brexit novērtējumu no ECB viedokļa. Īpaši mēs uzsveram to, ka ir būtiski saglabāt vienotā tirgus integritāti un tā noteikumu un šo noteikumu īstenošanas viendabīgumu.

Politiskā nenoteiktība, iespējams, būs vērojama arī 2017. gadā. Taču joprojām esam pārliecināti, ka ekonomiskā atveseļošanās, ko veicina mūsu monetārā politika, turpināsies. ECB ir skaidrs uzdevums – saglabāt cenu stabilitāti. Tas bija mūsu vadmotīvs 2016. gadā, un tas saglabāsies arī nākamajā gadā.

Frankfurtē pie Mainas 2017. gada aprīlī

Mario Dragi (Mario Draghi)

Prezidents

Euro zonas tautsaimniecība, ECB monetārā politika un Eiropas finanšu sektors 2016. gadā

Euro zonas tautsaimniecība

Pasaules makroekonomiskā vide

2016. gadā euro zonas tautsaimniecības norises noteica prasīgāka ārējā vide. Vēsturiskā skatījumā gan attīstīto valstu, gan jauno tirgus ekonomikas valstu tautsaimniecības izaugsme bija mērena; tika novēroti paaugstinātas nenoteiktības gadījumi un īslaicīgi finanšu tirgus svārstību kāpumi, īpaši pēc jūnijā notikušā Apvienotās Karalistes referenduma par dalību ES un ASV prezidenta vēlēšanām novembrī. Globālās inflācijas līmenis bija zems pakāpeniski sarūkošās nesenās naftas cenu lejupslīdes ietekmes un joprojām lielo brīvo globālo ražošanas jaudu dēļ.

Saglabājās mērena pasaules ekonomiskā izaugsme

2016. gadā turpinājās pakāpeniska pasaules tautsaimniecības atveseļošanās, tomēr attīstīto valstu vājākas izaugsmes dēļ tā notika nedaudz lēnākā tempā nekā iepriekšējā gadā. 2. pusgadā ekonomiskā aktivitāte tikai pastiprinājās, īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs. Kopumā globālā IKP pieauguma temps bija lēnāks nekā pirms krīzes (sk. 1. att.).

2016. gadu raksturo daži nozīmīgi politiski notikumi, kas pasliktināja globālās tautsaimniecības attīstības perspektīvu. 2016. gada jūnijā Apvienotās Karalistes referenduma rezultāti radīja neskaidrību par tās ekonomiskās attīstības perspektīvu, tomēr tūlītēja finansiālā un ekonomiskā ietekme izrādījās īslaicīga un mērena. Vēlāk ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti radīja pārmaiņas jaunās ASV administrācijas nākotnes politikas gaidās, kas izraisīja turpmāku saspringtās politiskās nenoteiktības saasinājumu.

Attīstītajās valstīs turpinājās izaugsme, tomēr tās temps bija lēnāks nekā iepriekšējā gadā. Ekonomisko aktivitāti veicināja joprojām stimulējošie finansēšanas nosacījumi un darba tirgus situācijas uzlabošanās. Gadā kopumā jauno tirgus ekonomikas valstu izaugsme arī bija mērena, perspektīvai būtiski uzlabojoties 2. pusgadā. Diviem faktoriem – joprojām notiekošajam pakāpeniskajam Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes tempa samazinājumam un arvien lielākam dziļās recesijas sarukumam galvenajās izejvielu eksportētājvalstīs – bija īpaša ietekme. Tādējādi sakarā ar ģeopolitisko spriedzi, pārmērīgu aizņemto līdzekļu īpatsvaru, neaizsargātību pret kapitāla plūsmu samazināšanos un – izejvielu eksportētāju gadījumā – lēno pielāgošanos sarukušajiem ieņēmumiem izaugsme joprojām bija ierobežota.

2016. gadā pasaules tirdzniecības kāpums bija vājš, pasaules importa gada apjomam palielinoties tikai par 1.7% (2015. gadā – 2.1% kāpums). Vērojamas pazīmes, ka dažas strukturālās norises (piemēram, transportēšanas izdevumu samazināšanās, tirdzniecības liberalizācija, globālo vērtības ķēžu paplašināšanās un finanšu tirgu padziļināšanās), kuras iepriekš veicināja tirdzniecības paplašināšanos, vidējā termiņā vairs nesniegs tik lielu atbalstu. Tādējādi šķiet, ka pārredzamā nākotnē pasaules tirdzniecība nepieaugs straujāk kā globālā ekonomiskā aktivitāte.

Visu gadu saglabājās labvēlīgi globālie finansēšanas nosacījumi. Lielāko attīstīto valstu centrālās bankas saglabāja stimulējošas politikas nostāju, Bank of England, Japānas Bankai un ECB turpinot īstenot ekspansīvu monetāro politiku. ASV Federālo rezervju sistēma atsāka monetārās politikas normalizēšanu, 2016. gada decembrī par 25 bāzes punktiem paaugstinot federālo fondu mērķa likmi. Situācija finanšu tirgos liecināja par vispārēju stabilitāti, neraugoties uz politisko notikumu izraisītajiem paaugstinātas nenoteiktības periodiem. Ap gada beigām būtiski paaugstinājās ASV ilgtermiņa obligāciju peļņas likmes. Joprojām nav skaidrs, vai šāds kāpums atspoguļo lielākas izaugsmes un inflācijas gaidas vai drīzāk ASV valdības ilgtermiņa obligāciju termiņa prēmiju kāpumu. Vairākumam jauno tirgus ekonomikas valstu bija izdevīga ārējās finansēšanas nosacījumu uzlabošanās līdz ASV prezidenta vēlēšanām novembrī. Taču pēc tam kapitāla plūsmu iepriekšējais pieaugums uz jaunajām tirgus ekonomikas valstīm sāka sarukt, vairākās valstīs palielinoties valdības obligāciju peļņas likmju starpībai un spiedienam uz nacionālo valūtu.

Lielās brīvās ražošanas jaudas turpināja ietekmēt globālo inflāciju

Globālo inflāciju 2016. gadā joprojām ietekmēja zemās naftas cenas un vēl arvien apjomīgās brīvās globālās ražošanas jaudas (sk. 2. att.). Gada kopējā inflācija OECD valstīs ap gada beigām pakāpeniski paaugstinājās un gadā kopumā sasniedza 1.1% (2015. gadā – 0.6%). OECD gada pamatinflācija (neietverot pārtiku un enerģiju) nedaudz pieauga (līdz 1.8%; sk. 1. att.).

No zemā līmeņa 2016. gada janvāra beigās (33 ASV dolāri par barelu) naftas cenas decembra beigās paaugstinājās līdz 55 ASV dolāriem par barelu. Cenu kāpumu noteica ASV naftas kompāniju investīciju sarukums un globālo naftas piegāžu pārtraukumu skaita pēkšņā palielināšanās 1. pusgadā.^[1] Tuvojoties gada beigām, naftas cenas nozīmīgi ietekmēja OPEC piegāžu stratēģija. Pēc 30. novembrī pieņemtā lēmuma 2017. gada 1. pusgadā ieviest ierobežojumus OPEC dalībvalstu naftas piegādēm (samazinājumu par 1.2 milj. barelu dienā), Brent jēlnaftas cena palielinājās. Cenu kāpumu veicināja arī OPEC dalībvalstu un dažu ārpus OPEC esošo ražotājvalstu 10. decembra vienošanās par tālāku naftas ieguves samazināšanu (par 0.6 milj. barelu dienā).

Nenaftas izejvielu cenas 2016. gadā atkal pieauga, tomēr pārtikas un metālu nozarē cenu rādītāji liecināja par pretēju dinamiku. 1. pusgadā lauksaimniecības izejvielu cenas paaugstinājās laikapstākļu dēļ un vasaras gaitā pazeminājās bagātās kviešu un labības ražas dēļ. Metālu cenas 1. pusgadā joprojām bija zemā līmenī, jo Ķīna izziņoja vides politiku, kas ierobežo metālu izmantošanu. Saistībā ar potenciālām jaunām investīcijām infrastruktūrā Ķīnā un ASV uzlabojoties nākotnes pieprasījuma perspektīvai, pēc tam metālu cenas daļēji atgriezās iepriekšējā līmenī.

Lēni sarūkošā ražošanas apjoma starpība attīstītajās valstīs, apjomīgo brīvo ražošanas jaudu mērenais samazinājums atsevišķās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un agrākā naftas un citu izejvielu cenu krituma zūdošā ietekme 2016. gada 2. pusgadā kopumā radīja nelielu augšupvērstu spiedienu uz globālo inflāciju.

Lielākajās valstīs turpinājās izaugsme

ASV ekonomiskā aktivitāte 2016. gadā palēninājās. Pēc mērena pieauguma 1. pusgadā reālā IKP izaugsme 2. pusgadā samazinājās. Izaugsmi galvenokārt noteica patērētāju tēriņi, nodarbinātības kāpums un mājsaimniecību bilanču uzlabošanās. Spiediens, ko radīja krājumu korekcijas un sarūkošās investīcijas enerģētikas nozarē, kas nomāca izaugsmi 1. pusgadā, ap gada beigām vājinājās, veicinot spēcīgāku aktivitāti. IKP pieaugums no 2.6% 2015. gadā kopumā saruka līdz 1.6% 2016. gadā. Saglabājās spēcīga darba tirgus pamatā esošā dinamika, gada beigās vēl vairāk sarūkot bezdarbam (līdz 4.7%) un paātrinoties algu kāpumam. Inflācija joprojām bija daudz zemāka par Federālās atklātā tirgus komitejas (FOMC) noteikto mērķi. Kopumā patēriņa cenu indeksa gada inflācija 2016. gadā sasniedza 2.1%, bet patēriņa cenu indeksa pamatinflācija (neietverot pārtiku un enerģiju) pieauga līdz 2.2%.

2016. gadā monetārā politika joprojām bija ļoti stimulējoša. Decembrī ar finanšu tirgū plaši gaidīto lēmumu FOMC par 25 bāzes punktiem paaugstināja federālo fondu mērķa likmes diapazonu (līdz 0.5–0.75%). 2016. fiskālajā gadā fiskālā nostāja bija nedaudz ekspansīva, fiskālajam deficītam mazliet palielinoties (līdz 3.2% no IKP) veselības aprūpes izdevumu kāpuma un lielāku neto procentu maksājumu dēļ.

Japānā 2016. gadā notika spēcīga atveseļošanās, ko atbalstīja stimulējoša monetārā un fiskālā politika, atviegloti finansēšanas nosacījumi un ierobežots darbaspēka piedāvājums darba tirgū. 2016. gadā vidējais reālā IKP kāpums nedaudz palēninājās (līdz 1%; iepriekšējā gadā – 1.2%). Bezdarba līmenis kritās līdz 3.1%, bet algu pieaugums joprojām nebija straujš. Patēriņa cenu indeksa (PCI) kopējā gada inflācija 2016. gadā kļuva negatīva (–0.1%), galvenokārt atspoguļojot sarūkošās globālās izejvielu cenas un Japānas jenas vērtības palielināšanos. Japānas Bankas izvēlētais pamatinflācijas rādītājs – PCI, neietverot neapstrādātu pārtiku un enerģiju,– salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz samazinājās un 2016. gadā bija 0.6%. Septembrī Japānas Banka ieviesa kvantitatīvi un kvalitatīvi veicinošus monetārās politikas pasākumus ar peļņas likmes līknes kontroli. Japānas Banka arī apņēmās paplašināt monetāro bāzi līdz laikam, kad esošais inflācijas līmenis pārsniegs cenu stabilitātes mērķi un stabili saglabāsies virs tā.

Apvienotajā Karalistē tautsaimniecība joprojām bija spēcīga, neraugoties uz nenoteiktību saistībā ar referenduma rezultātiem par valsts dalību ES. Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem 2016. gadā reālais IKP palielinājās par 2.0%, un to galvenokārt veicināja spēcīgs privātais patēriņš.^[2] Finanšu tirgu spilgtākā atbilde uz referenduma rezultātiem bija straujā Lielbritānijas sterliņu mārciņas kursa pazemināšanās. Inflācija paaugstinājās no ļoti zema līmeņa. 2016. gadā saglabājās stimulējoša monetārā politika. Augustā Bank of England Monetārās politikas komiteja par 25 bāzes punktiem (līdz 0.25%) samazināja galveno monetārās politikas procentu likmi, paplašināja aktīvu iegādes programmu un ieviesa Termiņfinansējuma plānu (Term Funding Scheme), lai veicinātu procentu likmju transmisiju tautsaimniecībā. Valdība novembrī paziņoja par jaunu fiskālo mandātu un mērķorientētiem politikas pasākumiem īpaši mājokļu un infrastruktūras investīciju jomā tautsaimniecības atbalstam pārejas periodā.

Ķīnas izaugsme 2016. gadā stabilizējās, un to noteica spēcīgs patēriņš un ieguldījumi infrastruktūrā. IKP gada pieaugums 2016. gadā bija 6.7% (iepriekšējā gadā – 6.9%). Investīcijas apstrādes rūpniecībā joprojām bija nelielas, bet investīcijas īpašumā nedaudz pieauga. Salīdzinājumā ar zemo līmeni 2015. gadā nedaudz pastiprinājās importa pieprasījums, tomēr tas bija vājāks nekā iepriekš. Samērā nelielais ārējais pieprasījums ietekmēja eksportu, kam savukārt ar apstrādes rūpniecības produkcijas tirdzniecības starpniecību bija negatīva ietekme uz importu. Patēriņa cenu gada inflācija paaugstinājās līdz 2%, bet ražotāju cenu gada inflācija, kas kopš 2012. gada marta bija negatīva, pieauga līdz –1.4%.

Euro efektīvais kurss joprojām kopumā bija stabils

2016. gadā nominālais efektīvais euro kurss kopumā bija stabils (sk. 3. att.). Tomēr euro divpusējais kurss attiecībā pret dažām citām nozīmīgām valūtām svārstījās. Euro kurss bija ļoti stabils attiecībā pret ASV dolāru gandrīz visu 2016. gadu, procentu likmēm Atlantijas okeāna abās pusēs pamatā nemainoties, bet ap gada beigām sarūkot. Euro kursa pazemināšanos attiecībā pret Japānas jenu daļēji kompensēja tā paaugstināšanās attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Dānijas krona pašlaik ir vienīgā Eiropas Valūtas kursa mehānisma II (VKM II) valūta. Dānijas kronas kurss bija tuvu VKM II centrālajam kursam, bet Danmarks Nationalbank 2016. gada janvārī paaugstināja monetārās politikas procentu likmi un neto izteiksmē 2016. gadā par Dānijas kronām iegādājās ārvalstu valūtu. Česká národní banka turpināja pirkt ārvalstu valūtu saskaņā ar tās apņemšanos veikt intervences ārvalstu valūtas tirgos, lai neļautu Čehijas kronas vērtībai paaugstināties virs noteikta līmeņa. Līdzīgi arī Hrvatska narodna banka turpināja veikt intervences ārvalstu valūtas tirgos regulēta peldoša valūtas kursa režīma apstākļos. Bulgārijas leva joprojām bija piesaistīta euro. Euro kurss kopumā saglabājās nemainīgs arī attiecībā pret Šveices franku, Ungārijas forintu un Rumānijas leju, bet tā vērtība paaugstinājās attiecībā pret Zviedrijas kronu un – mazāk – attiecībā pret Polijas zlotu.

Finanšu norises

Attīstību euro zonas finanšu tirgos 2016. gadā joprojām lielā mērā noteica ECB īstenotie turpmākie monetārās politikas stimulējošie pasākumi. Tas veicināja euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmju pakāpenisku samazināšanos gada pirmajos trijos ceturkšņos. Tomēr globālu faktoru ietekmē, tuvojoties gada nogalei, euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmju kāpums daļēji kompensēja 2016. gada iepriekšējos mēnešos vēroto kritumu. Naudas tirgus procentu likmes un nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma izmaksas turpināja sarukt, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni. Nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību finansēšanas nosacījumi vēl vairāk uzlabojās.

Euro zonas naudas tirgus procentu likmes samazinājās

Naudas tirgus procentu likmes 2016. gadā turpināja sarukt, un to galvenokārt noteica ECB veiktie turpmākie stimulējošie monetārās politikas pasākumi.

Stimulējošie pasākumi sīkāk skaidroti 2.1. sadaļā. Noguldījumu iespējas procentu likmes samazinājums strauji un pilnībā atspoguļojās EONIA, kas vēlāk stabilizējās aptuveni –35 bāzes punktu līmenī (sk. 4. att.). Atbilstoši tā vēsturiskajai tendencei mēnešu beigās EONIA īslaicīgi palielinājās, taču šis kāpums bija mazāk spēcīgs salīdzinājumā ar to, kāds bija vērojams 2015. gada sākumā, pirms likviditātes pārpalikums sakarā ar aktīvu iegādes programmas (AIP) īstenošanu sāka krasi palielināties.

3 mēnešu un 6 mēnešu EURIBOR negatīvā vērtība vēl vairāk palielinājās. EURIBOR likmju sarukums notika pēc turpmāku stimulējošo monetārās politikas pasākumu ieviešanas. Vienlaikus papildu lejupvērstu spiedienu noteica likviditātes pārpalikuma pieauguma tendence. Likviditātes pārpalikuma kāpumu par vairāk nekā 500 mljrd. euro gada laikā galvenokārt noteica AIP ietvaros veiktās iegādes un – mazāk – ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju jaunā sērija (ITRMO II). Gada beigās likviditātes pārpalikums sasniedza 1 200 mljrd. euro (sk. 4. att.).

Darījumu ar nodrošinājumu naudas tirgū repo līgumu procentu likmes arī turpināja sarukt. To noteica galveno ECB procentu likmju samazināšana, bagātīgas likviditātes apstākļi un augstas kvalitātes nodrošinājuma meklējumi. Atsevišķu euro zonas valstu emitētā nodrošinājuma repo procentu likmes gada lielāko daļu atradās līmenī, kas zemāks par noguldījumu iespējas procentu likmi, atspoguļojot augstas likviditātes nodrošinājuma pieprasījumu.

Pēc Apvienotās Karalistes referenduma par dalību ES jūnija beigās euro naudas tirgus nākotnes procentu likmes sasniedza zemāko līmeni, palielinoties tirgus gaidām attiecībā uz turpmāku ECB stimulējošo monetārās politikas pasākumu īstenošanu. Tomēr gada beigās nākotnes procentu likmju tendence bija kļuvusi pretēja, jo tirgus gaidas attiecībā uz monetārās politikas procentu likmju papildu samazinājumu saruka un EONIA nākotnes procentu likmju līkne kļuva stāvāka. Līknes slīpuma pastiprināšanās kopā ar euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmju kāpumu atspoguļoja ilgāka termiņa peļņas likmju attīstību pasaulē, kas visspēcīgākā bija ASV.

Euro zonas valdības obligāciju peļņas likmes, tuvojoties gada beigām, palielinājās

Euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmes 2016. gadā kopumā bija zemākas nekā 2015. gadā, atspoguļojot turpmāko atbalstu, ko sniedza ECB veiktās euro zonas valstu valdības obligāciju iegādes un citi monetārās politikas pasākumi. Gan euro zonā, gan ASV notika peļņas likmju būtiska korekcija, ko noteica globālās norises (sk. 5. att.). Paaugstinātā nenoteiktība attiecībā uz pasaules izaugsmes perspektīvām gada sākumā radīja bezriska procentu likmju ievērojamu sarukumu. Apvienotās Karalistes referenduma rezultāts vēl vairāk samazināja peļņas likmes, pirms optimistiskākas pasaules izaugsmes perspektīvas un ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu ietekmē peļņas likmes gan euro zonā, gan ASV palielinājās. Kopumā euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju vidējais ar IKP svērtais rādītājs 2016. gadā samazinājās aptuveni par 30 bāzes punktiem, gada beigās sasniedzot aptuveni 0.9%. Euro zonas valstu valdības obligāciju peļņas likmju starpību dinamika bija samērā vāja, tomēr dažādās valstīs tā bija atšķirīga.

Euro zonas kapitāla vērtspapīru cenas pēc īslaicīgas samazināšanās kopumā nemainījās

Norisēm Ķīnā izraisot bažas par pasaules izaugsmi, 2016. gads sākās ar būtisku kritumu pasaules kapitāla vērtspapīru tirgos (sk. 6. att.). Bažām mazinoties, kapitāla vērtspapīru tirgi ap aprīli atgriezās tādā līmenī, kāds bija vērojams gada sākumā. Līdzīga tendence bija vērojama periodā ap Apvienotās Karalistes referendumu, kad kraso kritumu dienās pēc referenduma turpmākajos mēnešos nomainīja kāpums. 2. pusgadā euro zonas kapitāla vērtspapīru tirgus cenas uzlabotas perspektīvas apstākļos būtiski palielinājās. Neraugoties uz samērā lielajām svārstībām gada laikā, euro zonas kapitāla vērtspapīru tirgus kopumā daudz nemainījās, strukturētajam EURO STOXX indeksam palielinoties aptuveni par 1%. Kopējā indeksa nelielais kāpums slēpa banku kapitāla vērtspapīru cenu sarukumu (tos negatīvi ietekmēja arī ienākumus nenesošo aizdevumu atlikums bankās un joprojām zemā pelnītspēja).

Kapitāla vērtspapīriem ASV gada gaitā bija raksturīga līdzīga dinamika, tomēr kopumā to dinamika bija spēcīgāka (kāpums 2016. gadā – tuvu 10%). 2016. gada decembrī galvenie kapitāla vērtspapīru cenu indeksi ASV sasniedza jaunu rekordlīmeni.

Nefinanšu sabiedrības izmantoja zemu ārējā finansējuma izmaksu priekšrocības

2016. gadā veiktie monetārās politikas pasākumi atspoguļojās arī nefinanšu sabiedrību (NFS) ārējā finansējuma kopējās nominālajās izmaksās, kas 2016. gada vasarā sasniedza vēsturiski zemāko līmeni (sk. 7. att.). Īpaši negatīvās noguldījumu iespējas procentu likmes un martā izziņotās jaunās ITRMO II operācijas veicināja NFS pieejamo banku aizdevumu izmaksu turpmāku sarukumu. Euro zonā dibinātu nebanku sabiedrību emitētu euro denominētu investīciju kategorijas obligāciju iegāžu ieviešana kopā ar citiem AIP elementiem noteica uz tirgus instrumentiem balstīta parāda izmaksu sarukumu līdz līmenim, kas būtiski zemāks par iepriekšējā gadā reģistrēto līmeni un arī zemāks par banku aizdevumu procentu likmēm. Tomēr, tā kā kapitāla vērtspapīru riska prēmijas joprojām bija augstas, kapitāla vērtspapīru finansējuma izmaksas 2016. gadā saruka tikai nedaudz. Augstais monetārās politikas stimulējošo pasākumu līmenis veicināja ārējā finansējuma izmaksu samazināšanos, kā arī ārējā finansējuma izmaksu atšķirības dažādās euro zonas valstīs un dažāda lieluma uzņēmumiem.

Ārējā finansējuma plūsmas 2016. gadā stabilizējās

2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos NFS ārējā finansējuma plūsmas stabilizējās tuvu 2015. gadā reģistrētajam vidējam līmenim (sk. 8. att.). Ilgāka termiņa perspektīvā NFS ārējā finansējuma plūsmu uzlabošanos salīdzinājumā ar 2014. gada 1. ceturksnī sasniegto zemāko līmeni joprojām veicina: 1) finansēšanas izmaksu turpmāks sarukums; 2) kredītu ierobežojumu samazināšanās; 3) turpmāks ekonomiskās aktivitātes kāpums un 4) lielāka aktivitāte uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas jomā. Turklāt ECB īstenotā stimulējošā monetārā politika arī veicinājusi labvēlīgu apstākļu izveidošanos, nodrošinot NFS pieeju uz tirgus instrumentiem balstītam finansējumam. Īpaši AIP paplašināšana 2016. gada jūnijā, iekļaujot uzņēmumu obligācijas, veicināja parāda vērtspapīru emisijas gada turpmākajos mēnešos. Labāki kredītu nosacījumi^[3] un zemākas procentu likmes noteica nelielu NFS izmantotā banku finansējuma apjoma pieaugumu, bet aizdevumi no ne-MFI un pārējām pasaules valstīm gada gaitā būtiski saruka. Nekotētās akcijas un citi kapitāla vērtspapīri joprojām bija lielākā NFS ārējā finansējuma plūsmu sastāvdaļa, ko veicināja augsts nesadalītās peļņas līmenis. Kotēto akciju emisijas ierobežoja samērā augstās kapitāla vērtspapīru izmaksas. Turklāt NFS pieejas ārējam finansējumam vispārējā uzlabošanās slāpēja tirdzniecības kredītu un uzņēmumu savstarpējo aizdevumu dinamiku.

Mājsaimniecību aktīvu neto vērtības kāpums paātrinājās

2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos mājsaimniecību aktīvu neto vērtība turpināja arvien straujāk palielināties (sk. 9. att.). Īpaši mājokļu cenu nepārtrauktais kāpums noteica būtisku kapitāla pieaugumu saistībā ar mājsaimniecību nekustamā īpašuma aktīvu turējumiem. Akciju cenu palielināšanās 2016. gadā izraisīja mājsaimniecību finanšu aktīvu turējumu vērtības pieaugumu un deva pozitīvu ieguldījumu neto aktīvu vērtības palielinājumā.

Euro zonas mājsaimniecību aizņemšanās izmaksas sasniedza rekordzemu līmeni, tomēr dažādās valstīs un dažādiem aizdevumu termiņiem tās joprojām atšķīrās, ilgtermiņa aizdevumu izmaksām sarūkot būtiskāk par īstermiņa aizdevumu izmaksām. Mājsaimniecību saņemto banku aizdevumu pieauguma temps 2016. gadā turpināja palielināties.

Plaši vērojama atveseļošanās

2016. gadā turpinājās iekšzemes pieprasījuma noteiktā euro zonas ekonomiskā atveseļošanās, kas sākās 2013. gada sākumā. Pievēršoties faktoriem, kas nosaka ekonomisko aktivitāti, pašreizējais pieauguma temps kļūst noturīgāks (sīkāku informāciju sk. 2. ielikumā). Vienlaikus euro zonas ekonomisko aktivitāti mazina joprojām vājais ārējā pieprasījuma kāpums paaugstinātās globālās nenoteiktības apstākļos. Tā rezultātā vidējais gada izaugsmes temps 2016. gadā bija 1.7% (sk. 10. att.). Tas ir tikai nedaudz mazāk nekā 2.0% 2015. gadā, ko veicināja īpaši spēcīgs IKP pieaugums Īrijā. Privātā patēriņa pieauguma temps bija līdzīgs 2015. gada pieauguma tempam; to atkal veicināja rīcībā esošo ienākumu kāpums, bet investīciju pieauguma temps bija nedaudz mazāks nekā iepriekšējā gadā, neraugoties uz būvniecības nozares atveseļošanos. Vienlaikus valdības patēriņa pieauguma temps 2016. gadā bija straujāks, tādējādi pozitīvi ietekmējot ekonomisko izaugsmi (sk. 1. nodaļas 1.6. sadaļu). Ekonomiskā atveseļošanās bija visai plaši vērojama euro zonas valstīs.

Euro zonas tautsaimniecība turpināja attīstīties

Turpinājās ļoti stimulējošās ECB monetārās politikas nostājas transmisija reālajā tautsaimniecībā, veicinot iekšzemes pieprasījumu. Uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi turpināja veicināt ieguldījumu atjaunošanos. Turklāt noturīgs nodarbinātības līmeņa pieaugums, ko veicināja arī agrākās strukturālās reformas, turpināja sekmēt atveseļošanos. Joprojām visai zemais naftas cenu līmenis deva papildu stimulu izaugsmei 2016. gadā. Vienlaikus valsts un privātā sektora parāda līmenis, kas dažās valstīs saglabājās augsts, kā arī ar to saistītā vajadzība ierobežot aizņemto līdzekļu īpatsvaru samazināja iekšzemes pieprasījumu. Turklāt strukturālo reformu īstenošanas lēnais progress joprojām kavēja izaugsmi.

Euro zonas privātais patēriņš 2016. gadā turpināja nostiprināties (vidējais gada pieauguma temps – aptuveni 2.0.%, kas pamatā atbilda iepriekšējā gada pieauguma tempam). Būtiskākie faktori, kas noteica privātā patēriņa pieaugumu, bija zemā naftas cena, īpaši gada sākumā, kā arī situācijas uzlabošanās euro zonas darba tirgos un ar to saistītais darba ienākumu kāpums. Šajā ziņā 2016. gadā lielāku ieguldījumu kopējā nominālajā darba ienākumu kāpumā deva darbvietu skaita pieaugums, nevis lielākas algas. Zemas procentu likmes joprojām veicināja privāto patēriņu, jo aizņemšanās kļuva lētāka un noguldījumi – neizdevīgāki. Turklāt, lai gan euro zonas mājsaimniecību tīrie procentu ienākumi 2016. gadā nedaudz saruka, zemākas procentu likmes galvenokārt noteica finanšu resursu pārdalīšanu no neto noguldītājiem neto aizņēmējiem, kam parasti ir lielākas patēriņa vajadzības nekā neto noguldītājiem.^[9]

Pēdējo gadu laikā ECB īstenotie monetārās politikas pasākumi, t.sk. 2016. gada martā pieņemtā "Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma", stimulējuši pieprasījumu, tādējādi veicinot investīcijas. Tā rezultātā 2016. gadā investīciju devums ekonomiskajā izaugsmē joprojām bija būtisks, atspoguļojot arī uzņēmumu peļņas kāpumu, mazāk ierobežotu pieprasījumu un jaudu noslodzes palielināšanos. Turklāt monetārās politikas pasākumi uzlaboja uzņēmumu konfidenci, mazināja uzņēmumu neto procentu maksājumus un atviegloja finansēšanas nosacījumus, t.sk. mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi turpmāk stiprinot ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Ieguldījumi transportlīdzekļos īpaši veicināja uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu atveseļošanos. Tomēr daži faktori, piemēram, euro zonas ilgtermiņa izaugsmes gaidu ilgstoša lejupslīde, notiekošā uzņēmumu bilanču koriģēšana, kas saistīta ar uzņēmumu augsto parāda līmeni, un vājāka globālā tirdzniecība, iespējams, mazinājuši uzņēmumu ieguldījumu aktivitātes.

Pieauga arī ieguldījumi būvniecībā (lai gan no zema līmeņa), vienlaikus atveseļojoties euro zonas mājokļu tirgiem. Tas atspoguļoja lielāku pieprasījumu, ko savukārt veicināja reālo ienākumu pieaugums un labvēlīgas hipotēku kredītu procentu likmes un aizdevumu nosacījumi monetārās politikas pasākumu apstākļos, kā arī dažās valstīs īstenotie fiskālie stimuli. Turklāt saglabājās zems mājsaimniecību alternatīvo ieguldījumu ienesīgums, vairojot stimulus veikt ieguldījumus mājokļos. Mājokļu tirgus atveseļošanās bija plaši vērojama euro zonas valstīs.

Tautsaimniecības izaugsmes dinamiku 2016. gadā turpināja ierobežot nelabvēlīga ārējā vide, kas ar uzviju kompensēja 2014.–2015. gada būtiskā euro kursa krituma novēloto ietekmi (sk. 1. nodaļas 1.1. sadaļu). Euro zonas eksports uz ASV, Āziju (neietverot Ķīnu) un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm 2016. gadā joprojām bija vājš. Vienlaikus tirdzniecības partneri Eiropā un Ķīnā pārvarēja šos šķēršļus un arvien vairāk stimulēja euro zonas eksportu. 2016. gadā pieauga tirdzniecība euro zonā, atspoguļojot iekšzemes pieprasījuma pamattempu.

2016. gadā nozaru dalījumā bija vērojams plašs produkcijas izlaides pieaugums (sk. 11. att.). Kopējā bruto pievienotā vērtība, kas 2015. gada 2. ceturksnī pārsniedza pirms krīzes sasniegto augstāko līmeni 2008. gada 1. ceturksnī, 2016. gadā vidēji pieauga aptuveni par 1.7%. Pievienotās vērtības palielināšanās rūpniecībā (izņemot būvniecību) 2016. gadā samazinājās līdz aptuveni 1.6%, bet pakalpojumu nozarē pieauga par 1.8% – nedaudz vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaikus būvniecības pievienotās vērtības pieauguma temps, lai gan joprojām bija daudz zemāks nekā pirms krīzes, palielinājās aptuveni par 2.0% (augstākais kāpums kopš 2006. gada). Tas apstiprina, ka būvniecības dinamika kļūst arvien pozitīvāka, beidzoties ieilgušajam samazināšanās periodam vai vājai izaugsmei, kas sākās 2008. gadā.

Euro zonas nodarbinātības līmenis turpināja augt

Darba tirgi 2016. gadā turpināja atveseļoties (sk. 12. att.). 2016. gada 3. ceturksnī euro zonā nodarbināto skaits bija par 1.2% lielāks nekā tajā pašā laikā iepriekšējā gadā vai par 3% lielāks nekā zemākais rādītājs 2013. gada 2. ceturksnī. Tomēr nodarbinātības līmenis joprojām bija aptuveni par 0.5% mazāks nekā pirms krīzes sasniegtais augstākais rādītājs 2008. gada 1. ceturksnī. Nozaru dalījumā nodarbinātība palielinājās galvenokārt pakalpojumu nozarē un (mazāk) rūpniecībā (neietverot būvniecību), bet būvniecībā nodarbināto skaits pamatā saglabājās stabils.

2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos kopējā nostrādāto stundu skaita pieauguma temps atbilda kopējā nodarbināto skaita pieaugumam. Viena nodarbinātā gada produktivitātes kāpums joprojām bija zems, un tā vidējais ceturkšņa rādītājs 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos bija aptuveni 0.4% (2015. gadā – 1.0%, tomēr to veicināja IKP pieauguma pārskatīšana Īrijā).

Bezdarba līmenis 2016. gadā turpināja sarukt un decembrī bija 9.6% (zemākais līmenis kopš 2009. gada vidus). Kopš 2013. gada 2. pusgada novērotā bezdarba samazināšanās kopumā notika visās dzimuma un vecuma grupās. Kopumā 2016. gadā bezdarba līmenis vidēji bija 10.0% (2015. un 2014. gadā – attiecīgi 10.9% un 11.6%). Tomēr saglabājās paaugstināti plašāka darba tirgus atslābuma rādītāji.

Cenu un izmaksu dinamika

Euro zonas kopējās inflācijas tendence, ko nosaka pēc SPCI, 2016. gadā lielākoties atspoguļoja enerģijas cenu ietekmi, kas 2016. gada pirmajos mēnešos noteica zemu vai pat negatīvu inflācijas līmeni, bet vēlāk, sarūkot enerģijas cenu negatīvajam devumam, tendence kļuva augšupvērsta. Pamatā esošā inflācija, ko nosaka pēc SPCI inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku), neliecināja par augšupvērstu tendenci un gada laikā svārstījās no 0.7% līdz 1.0%.

Kopējo inflāciju lielākoties noteica enerģijas cenas

Euro zonas kopējā SPCI inflācija 2016. gadā vidēji pieauga līdz 0.2% (2015. gadā – 0.0%). SPCI inflācijas tendenci galvenokārt noteica enerģijas cenu norises (sk. 13. att.). Kopējā inflācija pavasarī bija negatīva, bet pēc tam pakāpeniski pieauga, decembrī sasniedzot kāpumu vairāk nekā par 1.25 procentu punktiem salīdzinājumā ar aprīlī reģistrēto zemo līmeni.

Turpretī vairāki alternatīvi pamatā esošās inflācijas rādītāji neliecināja par nepārprotamu augšupvērstu tendenci (sk. 14. att.). SPCI inflācija (neietverot enerģiju un pārtiku) visu 2016. gadu svārstījās no 0.7% līdz 1.0%. Tas, ka pamatā esošajai inflācijai nebija augšupvērstas tendences, daļēji skaidrojams ar iepriekš vēroto straujo naftas un citu izejvielu cenu kritumu radītu netiešu lejupvērstu ietekmi, kas izpaužas ar laika nobīdi. Plašākā skatījumā iekšzemes izmaksu, īpaši darba samaksas kāpuma, spiediens arī joprojām bija vājš (sīkāku informāciju sk. 3. ielikumā).

Aplūkojot SPCI galvenos komponentus sīkāk, 2016. gadā enerģijas cenu inflācijas devums kopējā inflācijā bija negatīvs (vidēji –0.5 procentu punkti). To galvenokārt noteica naftas cenu (euro izteiksmē) dinamika, kas visvairāk ietekmē šķidrā kurināmā patēriņa cenas. Tās atspoguļojas arī gāzes patēriņa cenās, taču šajā gadījumā ietekme ir netiešāka un vājāka, un tai ir lielāka laika nobīde.^[14]

Pēc 2015. gadā reģistrētās augšupvērstās tendences (2015. gada 4. ceturksnī – 1.4%) 2016. gadā pārtikas cenu inflācija pazeminājās līdz vidēji 1.0%. Šis sarukums un gada laikā vērotās svārstības lielākoties bija saistītas ar neapstrādātas pārtikas (īpaši augļu un dārzeņu) cenu norisēm, atspoguļojot galvenokārt pārejošu ietekmi, piemēram, ar laikapstākļiem saistīto straujo pieaugumu jūlijā un augustā, kā arī krasi lejupvērsto korekciju septembrī un oktobrī. Turpretī apstrādātās pārtikas cenu inflācija gada laikā kopumā saglabājās stabila.

Neenerģijas rūpniecības preču cenu gada pārmaiņu temps janvārī un februārī pieauga līdz 0.7%, bet pēc tam samazinājās un no augusta līdz decembrim bija 0.3%. Sarukumu noteica ilglietojuma preču un preču ar ierobežotu lietošanas laiku cenas. Šīs preces ir divi neenerģijas rūpniecības preču komponenti ar augstāko importa īpatsvaru, kurus ar lielāku varbūtību ietekmē euro nominālā efektīvā kursa kāpums, kas sākās 2015. gada pavasarī. Īslaicīgi lietojamo preču cenu inflācija saglabājās kopumā stabila.

Šajā ziņā ar naftas piegādi saistītais spiediens 2016. gadā saglabājās vājš. Importa cenu gada pārmaiņu temps 2015. gadā būtiski saruka un kopš 2016. gada sākuma bija negatīvs, lielākoties atspoguļojot euro nominālā efektīvā kursa kāpuma tiešo ietekmi (sk. 15. att.). Vērtējot iekšzemes faktorus, nepārtikas patēriņa preču nozaru ražotāju cenu inflācija visu gadu svārstījās aptuveni nulles līmenī. Starppatēriņa preču nozaru ražotāju cenu dinamika liecina, ka jēlnaftas un citu izejvielu cenām ir būtiska ietekme cenu noteikšanas ķēdes sākumposmā, kā arī vēlākajos posmos (nosakot pēc patēriņa preču cenām).

Pakalpojumu cenu inflācija visu 2016. gadu svārstījās aptuveni 1.1% līmenī, kas ir būtiski zemāks par tās ilgāka termiņa vidējo rādītāju. SPCI pakalpojumu komponenta posteņi parasti tiek nodrošināti iekšzemē, un tas nozīmē, ka pakalpojumu cenām vajadzētu būt ciešāk saistītām ar iekšzemes pieprasījuma un darbaspēka izmaksu dinamiku. Tādējādi ierobežotā dinamika, iespējams, atspoguļo joprojām būtisko atslābumu euro zonas preču un darba tirgū.

Iekšzemes izmaksu spiediens saglabājās ierobežots

Darbaspēka izmaksu noteiktais iekšzemes izmaksu spiediens 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos saglabājās ierobežots.

Atlīdzības vienam nodarbinātajam un vienības darbaspēka izmaksu vidējais kāpums euro zonā 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos bija attiecīgi 1.3% un 0.9% (sk. 16. att.). Nelielā vienības darbaspēka izmaksu uzlabošanās 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu galvenokārt atspoguļoja lēnāku darba ražīguma kāpuma tempu, bet atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpums joprojām bija zems. Ierobežotais darba samaksas spiediens skaidrojams ar joprojām lielo darba tirgus atslābumu, pēdējos gados darba tirgos veiktajām strukturālajām reformām, kuru rezultātā palielinājās lejupvērstā darba samaksas elastība dažās euro zonas valstīs, un zemo inflāciju.^[15]

Peļņas norišu noteiktais iekšzemes izmaksu spiediens (bruto darbības ieņēmumu izteiksmē) 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu nedaudz samazinājās. Tas, iespējams, liecina, ka tirdzniecības nosacījumu uzlabojumu radītā augšupvērstā ietekme uz peļņu, kas bija saistīta ar zemajām naftas cenām un bija noteicošais peļņas kāpuma faktors 2015. gadā, mazinājās, naftas cenām arvien palielinoties salīdzinājumā ar zemo līmeni 2016. gada sākumā.^[16] Tādējādi no 2015. gada 4. ceturkšņa līdz 2016. gada 3. ceturksnim par produkcijas vienību gūtā peļņa bija galvenais faktors, kas noteica nelielu IKP deflatora gada pārmaiņu tempa sarukumu.

Ilgtermiņa inflācijas gaidas stabilizējās

Ilgtermiņa inflācijas gaidas, kuru pamatā ir apsekojumi, 2016. gadā stabilizējās. Saskaņā ar Survey of Professional Forecasters prognozēm visos četros 2016. gada posmos inflācijas gaidas pēc 5 gadiem nākotnē bija 1.8%. 2016. gada oktobra Consensus Economics apsekojumā ilgāka termiņa inflācijas gaidu līmenis bija nedaudz augstāks (1.9%). Pēc vēsturiski zemākā līmeņa sasniegšanas jūlijā inflācijas gaidas, ko atspoguļo 5 gadu inflācijai piesaistīto mijmaiņas darījumu procentu likme, kas aprēķināta pēc 5 gadiem nākotnē, uzlabojās. Tomēr uz tirgus instrumentiem balstītās ilgtermiņa inflācijas gaidas visu gadu saglabājās zemākas nekā uz apsekojumiem balstītās gaidas.

Naudas un kredītu atlikuma dinamika

Zemās procentu likmes un ECB monetārās politikas pasākumu ietekme joprojām veicināja naudas un kredītu atlikuma dinamiku. Monetāro rādītāju pieaugums 2016. gadā stabilizējās nemainīgā līmenī, un kredītu atlikuma kāpums turpināja pakāpeniski atjaunoties.

Monetāro rādītāju pieaugums kopumā saglabājās stabils

Plašās naudas pieaugums 2016. gadā kopumā saglabājās stabils, lai gan 2016. gada 2. pusgadā M3 dinamika nedaudz pavājinājās (sk. 17. att.). M3 gada kāpums 2016. gada decembrī bija 5.0% (2015. gada beigās – 4.7%). M3 pieaugumu joprojām noteica tā likvīdākās sastāvdaļas, ņemot vērā likvīdo noguldījumu turēšanas zemās izvēles izmaksas ļoti zemu procentu likmju un lēzenas ienesīguma līknes apstākļos. ECB nestandarta pasākumi, īpaši tās aktīvu iegādes programma (AIP), bija būtiski papildu faktori, kas noteica euro zonas monetārās norises. M1 kāpums, ko labvēlīgi ietekmēja mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību (NFS) noguldījumu uz nakti atlikuma straujais kāpums, bija spēcīgs, taču mērenāks salīdzinājumā ar 2015. gada vidū vēroto rekordaugsto līmeni. 2016. gada decembrī tas bija 8.8% (2015. gada decembrī – 10.7%).

Vērtējot citas M3 galvenās sastāvdaļas, zemā atlīdzība par mazāk likvīdiem monetārajiem aktīviem veicināja turpmāku īstermiņa noguldījumu, izņemot noguldījumus uz nakti (t.i., M2 – M1), atlikuma mazināšanos, kas joprojām kavēja M3 kāpumu. Tirgojamo finanšu instrumentu (t.i., M3 – M2), kas ir mazāk nozīmīgas M3 sastāvdaļas, kāpuma temps nedaudz pieauga, un to veicināja naudas tirgus fondu akciju un daļu stabilais kāpums un lielāki banku īstermiņa parāda vērtspapīru turējumi.

Naudas piedāvājuma kāpumu atkal noteica iekšzemes avoti

M3 neietilpstošie iekšzemes bilances posteņi (neietverot valdībai izsniegto kredītu) 2016. gadā pozitīvi ietekmēja M3 pieaugumu (sk. 18. att. zilos stabiņus). No vienas puses, tas atspoguļoja privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma pieauguma pakāpenisku atjaunošanos. No otras puses, ļoti negatīvais MFI ilgāka termiņa finanšu saistību (neietverot kapitālu un rezerves) gada pārmaiņu temps joprojām veicināja M3 pieaugumu. Šīs norises daļēji skaidrojamas ar samērā lēzeno ienesīguma līkni, kura saistīta ar ECB monetārās politikas pasākumiem un kuras ietekmē ilgtermiņa noguldījumu un banku emitēto obligāciju turēšana investoriem kļuvusi mazāk izdevīga. Zināma nozīme bija arī ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) pievilcībai, jo tās var izmantot kā alternatīvu uz tirgus instrumentiem balstītajam ilgāka termiņa banku finansējumam.

"Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" (VSAIP) ietvaros veiktās parāda vērtspapīru iegādes ļoti pozitīvi ietekmēja M3 pieaugumu (sk. 18. att. sarkanos stabiņus). Turpretī valdībai izsniegto MFI (izņemot Eurosistēmu) kredītu devums bija negatīvs (sk. 18. att. zaļos stabiņus). Vienlaikus euro zonas MFI tīro ārējo aktīvu pozīcija (spoguļattēls euro zonas ne-MFI tīro ārējo saistību pozīcijai ar bankās veiktu norēķinu) joprojām bija galvenais M3 gada kāpuma tempu ierobežojošais faktors (sk. 18. att. dzeltenos stabiņus). Šī norise īpaši atspoguļoja arvien vērojamās kapitāla aizplūdes no euro zonas un notiekošo līdzsvara maiņu portfeļos par labu ārpus euro zonas esošo valstu ieguldījumu instrumentiem. Nerezidentu VSAIP ietvaros pārdotās euro zonas valdības obligācijas būtiski pastiprināja šo tendenci, jo to ieņēmumi galvenokārt tika ieguldīti ārpus euro zonas esošo valstu ieguldījumu instrumentos.

Kredītu atlikuma kāpums turpināja atjaunoties mērenā tempā

Pakāpeniskā kredītu atlikuma pieauguma atsākšanās atspoguļoja privātajam sektoram izsniegto aizdevumu norises (sk. 17. att.). Euro zonas rezidentiem (t.sk. valdībai un privātajam sektoram) izsniegto MFI kredītu atlikuma gada kāpuma temps 2016. gadā palielinājās un decembrī bija 4.7% (2015. gada decembrī – 2.3%). Dinamikas uzlabojums bija nozīmīgs, īpaši attiecībā uz NFS izsniegtajiem aizdevumiem. NFS izsniegto aizdevumu atlikuma kāpuma temps kopš zemākā punkta sasniegšanas 2014. gada 1. ceturksnī būtiski pieaudzis. Šīs norises veicināja nozīmīgs banku aizdevumu procentu likmju sarukums, kuru noteica turpmāka banku finansējuma izmaksu mazināšanās galvenokārt ECB nestandarta monetārās politikas pasākumu ietekmē. Tomēr banku bilanču konsolidācija un ienākumus nenesošo aizdevumu atlikuma ilgstoši augstais līmenis dažās valstīs turpina ierobežot aizdevumu atlikuma kāpuma tempu.

Turklāt, kā norādīts euro zonas banku veiktās kreditēšanas 2017. gada janvāra apsekojumā, aizdevumu pieprasījuma pārmaiņas visās aizdevumu kategorijās veicināja kredītu atlikuma pieauguma atjaunošanos, bet kredītu standarti uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem kopumā stabilizējās. Šajā apsekojumā konstatēts, ka aizdevumu pieprasījuma kāpumu būtiski veicinājis zemais vispārējais procentu likmju līmenis, uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas darbības, uzņēmumu reorganizācija un mājokļu tirgus perspektīvas. Šādā kontekstā AIP veicināja neto izteiksmē mazāk stingru kredītu standartu un īpaši kredītu noteikumu un nosacījumu piemērošanu. Bankas arī ziņoja, ka AIP un ITRMO sniegtā papildu likviditāte tika izmantota kredītu nodrošinājumam, kā arī citu avotu sniegta finansējuma aizstāšanai. Turklāt bankas norādīja, ka ECB negatīvā noguldījumu iespējas procentu likme pozitīvi ietekmēja aizdevumu apjomu, vienlaikus veicinot aizdevumu procentu likmju uzcenojuma sarukumu.

Mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes sasniedza vēsturiski zemāko līmeni

Stimulējošā ECB monetārās politikas nostāja, bilances stāvokļa nostiprināšanās un finanšu tirgus sadrumstalotības mazināšanās kopumā veicinājusi banku kopējo finansējuma izmaksu sarukumu, tām sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni. Finansējuma izmaksu samazinājumu bankas kopš 2014. gada jūnija ietvērušas zemākās aizdevumu procentu likmēs (sk. 19. att.), kuras arī sasniedza vēsturiski zemāko līmeni. NFS un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu kopējās procentu likmes no 2014. gada jūnija sākuma (kad ECB sāka atvieglot kredītu nosacījumus) līdz 2016. gada decembrim samazinājās aptuveni par 110 bāzes punktiem. Turklāt turpināja sarukt dažādu valstu NFS un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmju dispersija.

Fiskālā politika un strukturālās reformas

Euro zonas fiskālais deficīts 2016. gadā turpināja samazināties galvenokārt zemāku procentu maksājumu un labvēlīgas cikliskās pozīcijas ietekmē, un euro zonas fiskālā nostāja bija ekspansīva. Euro zonas valsts parāda rādītājs turpināja sarukt. Tomēr vairākās valstīs joprojām vērojams augsts parāda līmenis, tāpēc, lai nodrošinātu stabilu valsts parāda rādītāju sarukumu, nepieciešams īstenot turpmākus fiskālos pasākumus un izaugsmei labvēlīgāku fiskālo politiku. Straujāka uzņēmējdarbības un reglamentējošās vides reformu īstenošana palīdzētu kāpināt euro zonas izaugsmes potenciālu. Turklāt, lai palielinātu nodarbinātības līmeni, nepieciešams īstenot visaptverošas darba tirgus reformas.

Fiskālais deficīts 2016. gadā turpināja samazināties

Saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2016. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm euro zonas valstu valdības fiskālais deficīts 2016. gadā saruka līdz 1.8% no IKP (2015. gadā – 2.1% no IKP; sk. 20. att.). Tas kopumā atbilst Eiropas Komisijas 2017. gada ziemas ekonomiskajai prognozei. Deficīta samazināšanos noteica zemāki procentu maksājumi un labvēlīga cikliskā pozīcija, kas ar uzviju kompensēja cikliski koriģētās sākotnējās bilances pasliktināšanos. Euro zonas kopējā fiskālā deficīta uzlabojumi atspoguļoja fiskālās situācijas uzlabošanos lielākajā daļā euro zonas valstu.

Euro zonas fiskālā nostāja, ko nosaka pēc cikliski koriģētās sākotnējās bilances pārmaiņām (neietverot valdības finanšu sektoram sniegtās palīdzības ietekmi uz budžetu), 2016. gadā bija ekspansīva (sk. 20. att.).^[20] To galvenokārt noteica diskrecionārie fiskālie pasākumi ieņēmumu daļā, piemēram, vairākās euro zonas valstīs veiktā tiešo nodokļu samazināšana. Ekspansīvu fiskālo nostāju veicināja arī samērā dinamisks sociālo maksājumu un starppatēriņa pieaugums. Dati liecina, ka vairākas valstis, iespējams, izmantojušas daļu procentu uzkrājumu, lai palielinātu sākotnējos izdevumus, nevis lai samazinātu valsts parāda līmeni vai veidotu drošības rezerves. Bēgļu ieplūdes ietekme uz valsts finansēm bija mazāka nekā iepriekšējā gadā.

Euro zonas valsts parāda rādītājs turpināja samazināties

Euro zonas valstu valdības parāda attiecība pret IKP turpināja pakāpeniski samazināties no rekordaugstā līmeņa 2014. gadā. Saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2016. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm parāda attiecība pret IKP 2016. gadā saruka līdz 89.4% (2015. gadā – 90.4%). 2016. gadā vērotos uzlabojumus noteica trīs samērā līdzvērtīgi faktori: 1) labvēlīga procentu likmju un izaugsmes starpības dinamika, ņemot vērā zemās procentu likmes un tautsaimniecības atveseļošanos, 2) neliels sākotnējais pārpalikums un 3) negatīva deficīta-parāda korekcija (sk. 21. att.).

Tomēr dažās valstīs valsts parāda līmenis joprojām ir augsts un pat palielinās. Bažas vēl vairāk pastiprina tas, ka liels valdības parāda slogs vairo tautsaimniecības jutīgumu pret makroekonomiskiem šokiem un finanšu tirgus nestabilitāti, kā arī ierobežo fiskālās politikas šoku absorbētspēju.^[21] Tāpēc īpaši valstīm ar augstu parāda attiecību pret IKP jārūpējas par valsts parāda rādītāja stabilu samazināšanu, nodrošinot pilnīgu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP). Raugoties ilgāka termiņa perspektīvā, būtiski ierobežot arī parāda atmaksājamības riskus, ņemot vērā nopietnās ar sabiedrības novecošanu saistītās problēmas, kas atspoguļojas augošajās pensiju, kā arī veselības un ilgtermiņa aprūpes izmaksās. Eiropas Komisija 2016. gada veselības aprūpes ziņojumā noteica galvenās jomas, kurās ES valstīm jāīsteno reformas, lai ierobežotu veselības un ilgtermiņa aprūpes izdevumu spiedienu.^[22]

Dažādām valstīm bija atšķirīgas fiskālās elastības iespējas

Lai panāktu fiskālo ilgtspēju, vairākām euro zonas valstīm jāīsteno turpmāki fiskālās konsolidācijas pasākumi, bet citas valstis var nodrošināt pilnīgu atbilstību SIP, izmantojot fiskālās elastības iespējas. SIP pieļauj zināmu elastību, kas spēj veicināt stabilizācijas vajadzību apmierināšanu valstu līmenī. Piemēram, SIP paredz zināmu rīcības brīvību attiecībā uz valsts ieguldījumiem un strukturālo reformu izmaksām.

Euro zonas valstu fiskālās elastības iespējas atšķīrās gan apjoma, gan izmantošanas ziņā. Dažas valstis, piemēram, Vācija, izmantoja tām pieejamās fiskālās elastības iespējas, piemēram, lai segtu bēgļu ieplūdes būtisko ietekmi uz budžetu. Turpretī valstīm, kurām nebija fiskālās elastības iespēju, bija jāīsteno fiskālie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību SIP prasībām. Dažas valstis, piemēram, Itālija, Latvija un Lietuva, izmantoja iespēju palielināt deficītu, ko pieļauj SIP elastības nosacījumi attiecībā uz valsts ieguldījumiem, pensiju reformām un strukturālajām reformām.

Lai vislabākajā veidā izmantotu pieejamās fiskālās elastības iespējas, valstīm vajadzētu vērst politikas pasākumus uz to, lai panāktu precīzi plānotu valsts ieguldījumu izlietojumu, kas, domājams, nodrošinās ilgstošu ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē vidējā termiņā. Lai gan makroekonomiskās ietekmes apjoms nav skaidri nosakāms, paredzams, ka valsts ieguldījumi pozitīvi ietekmēs pieprasījumu un nodrošinās potenciālā ražošanas apjoma kāpumu, palielinot valsts kapitālu.^[23]

Turklāt, lai veicinātu ekonomisko stabilizāciju, valstīm vajadzētu arī censties panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu. Vērtējot izdevumus, tēriņu analīze ir daudzsološs veids, kā konstatēt maksājumtiesības, kas, iespējams, nemaz neveicina labklājības pieaugumu, tādējādi palīdzot nodrošināt efektīvāku valsts līdzekļu izmantošanu. Vērtējot ieņēmumus, vairākās valstīs svarīga reformu joma ir izaugsmei labvēlīgākas nodokļu sistēmas veidošana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas mazināšana. Konkrētāk, darbaspēka nodokļu likmju atšķirību mazināšana, t.i., iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu radītā darba ienākumu nodokļu sloga samazināšana, var pozitīvi ietekmēt izaugsmi un nodarbinātību.^[24]

ES fiskālo noteikumu ievērošanas atšķirības

Valstīm stingri jāievēro SIP noteikumi un laikus jānovērš parāda atmaksājamības riski. 2016. gadā euro zonas valstu atbilstība SIP prasībām bija samērā atšķirīga, savukārt īstenošanas jomā, lai nodrošinātu, ka SIP arī turpmāk saglabā pilnīgu uzticamību, būtu bijis vēlams stingrāk ievērot fiskālos noteikumus.

Fiskālās konsolidācijas jomā panāktais progress arī ļāva dažām valstīm atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (PDP). 2016. gadā PDP noteiktajā termiņā tika atcelta attiecībā uz Īriju un Slovēniju, kā arī attiecībā uz Kipru, kuras PDP tika atcelta vienu gadu pirms termiņa. No visām euro zonas valstīm 2017. gada sākumā PDP korektīvajai daļai joprojām bija pakļautas tikai Francija, Spānija un Portugāle.^[25]

Tomēr attiecībā uz PDP prasībām 2016. gadā un pēc tam Eiropas Komisija vairākās euro zonas valstīs konstatējusi lielas konsolidācijas atšķirības, bet attiecīgās PDP netika būtiski pastiprinātas.^[26] Piemēram, attiecībā uz 2016. gada maijā publicētajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem Komisija izskatīja 2015. gadā Beļģijā, Itālijā un Somijā konstatētos parāda kritērija pārkāpumus. Tomēr, pamatojoties uz skaitliskās parāda robežvērtības novērtējumu un/vai attiecīgajiem SIP aprakstītajiem faktoriem, Komisija nolēma neuzsākt PDP. Turklāt, neraugoties uz to, ka Spānija un Portugāle nav veikušas efektīvus pasākumus, Padome 2016. gada augustā ņēma vērā Komisijas ieteikumu nepiemērot naudas sodu. Tā vietā Spānijai tika piešķirts divu gadu PDP termiņa pagarinājums līdz 2018. gadam, būtiski samazinot arī nepieciešamās korekcijas. Portugālei, kam 2015. gadā bija fiskāli izdevumi saistībā ar finanšu sektoram sniegto atbalstu, PDP termiņš tika pagarināts par vienu gadu (līdz 2016. gadam). Turklāt Komisija neiesniedza priekšlikumu pārtraukt piešķirt daļu no Eiropas struktūrfondu un ieguldījumu fondu līdzekļiem.

Eiropas Komisija 2016. gada 16. novembrī publicēja 2017. gada budžeta plānu projektu novērtējumu. Tajā konstatēts, ka sešas valstis, uz kurām attiecas preventīvā daļa, t.i., Beļģija, Itālija, Kipra, Lietuva, Slovēnija un Somija, bija pakļautas SIP prasību neizpildes riskam.^[27] No korektīvajai daļai pakļautajām valstīm Francija un – pēc aktualizēta budžeta plāna projekta iesniegšanas – arī Spānija tika novērtētas kā kopumā atbilstošas SIP noteikumiem. Bija paredzams, ka Portugāle pārsniegs būtiskas novirzes robežvērtību, taču tikai nedaudz. Eurogrupa 2016. gada 5. decembrī norādīja, ka SIP korektīvajā daļā joprojām iekļautajām dalībvalstīm laikus jānodrošina pārmērīga budžeta deficīta novēršana un pēc tam atbilstoša konverģence vidēja termiņa mērķu sasniegšanai, kā arī jāievēro parāda normas.^[28]

Iestāžu darbības uzlabošana ir būtisks potenciālās izaugsmes priekšnosacījums

Lai gan ekonomiskā atveseļošanās turpinās, euro zonā joprojām saglabājas strukturālas vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmas. Vājais darba ražīguma kāpums, augstais parāda līmenis un strukturālais bezdarbs kavē spēcīgāku tautsaimniecības izaugsmi, radot jauna stimula nepieciešamību piedāvājuma puses politikā. Pastāv pietiekami pierādījumi tam, ka vājā IKP izaugsmes un nodarbinātības kāpuma tendence saistīta ar sliktāku valstu institucionālo kvalitāti (piemēram, korupcijas kontroles un tiesiskuma jomā), kā arī strukturāli neelastīgu darba un produktu tirgu.^[29] Patiesi, iestāžu un tautsaimniecības struktūru stabilitāte ir nozīmīgs faktors euro zonas noturīguma un ilgtermiņa labklājības nodrošināšanai (sk. 22. att.).^[30]

Vairāki rādītāji liecina, ka pēc 2013. gada reformu īstenošanas temps euro zonā būtiski sarucis un reformu īstenošanas rādītāji pazeminājušies līdz līmenim pirms krīzes.^[31] Reformu īstenošanas tempa palēnināšanās apbēdina, jo krīzes laikā tika īstenotas uzticamas un mērķtiecīgas reformas, kas nodrošināja būtisku pozitīvu devumu attiecīgajās euro zonas valstīs.^[32]

Lēnais reformu īstenošanas temps rada bažas par euro zonas izaugsmes un nodarbinātības perspektīvu, kā arī kavē turpmākos nepieciešamos monetārās savienības šoka absorbētspējas uzlabojumus. 1. tabulā parādīts Eiropas Komisijas 2016. gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI) īstenošanā sasniegtais progress. Skaidrs, ka reformu īstenošana euro zonas valstīs bijusi samērā ierobežota. Piemēram, neviens no ieteikumiem netika pilnībā īstenots, un būtisks progress tika panākts tikai attiecībā uz diviem ieteikumiem. Tomēr lielākajā daļā euro zonas valstu 2016. gadā bija vērojams zināms progress regulējuma nosacījumu reformu īstenošanā (piemēram, uzlabota maksātnespējas regulējuma efektivitāte, privātā sektora parāda pārstrukturēšana un mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam). Attiecībā uz fiskālajām un strukturālajām reformām galvenā uzmanība joprojām tika pievērsta darbaspēka nodokļu likmju plaisas mazināšanai, bet dažas euro zonas valstis centās uzlabot arī valsts pārvaldes un nodokļu iekasēšanas efektivitāti. Attiecībā uz darba tirgus reformām vai konkurences palielināšanas pasākumiem pakalpojumu nozarē lielākajā daļā euro zonas valstu panākts daudz mazāks progress vai arī nav panākts nekāds progress. Ja reformas tika īstenotas, tas parasti notika tikai daļēji. Tas nozīmē, ka nav ievēroti potenciāli būtiski papildfaktori dažādās reformu jomās un nav izmantotas iespējas pilnībā apgūt pieprasījumu stimulējošo ietekmi, ko rada augošas gaidas attiecībā uz augstākiem ienākumiem nākotnē.^[33]

Kopumā valdībām vajadzētu aktīvāk īstenot uzņēmējdarbību veicinošas reformas. Kā norādīts iepriekš, 2016. gadā tika veikti daži uzņēmējdarbības un reglamentējošās vides uzlabošanas pasākumi, taču euro zonas valstu progress pēdējos gados bijis pārāk lēns, lai panāktu atbilstību pasaules labākajai praksei. Kā aprakstīts 4. ielikumā, produktivitātes pieauguma un nodarbinātības veicināšanai joprojām netiek izmantots nozīmīgais reformu potenciāls. Papildus valsts infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem arī maksātnespējas regulējuma efektivitātes uzlabošanas un preču un pakalpojumu tirgus konkurences veicināšanas pasākumi palīdzētu palielināt ieguldījumus un visbeidzot arī kopējo pieprasījumu. Papildus šīm reformu prioritātēm nepieciešams īstenot visaptverošas darba tirgus reformas, lai palielinātu darba tirgus elastību, mazinātu dažādu darba līgumu veidu segmentāciju un risinātu prasmju neatbilstību. Lai pazeminātu augsto bezdarba līmeni, nepieciešams aktīvāk īstenot cilvēkkapitāla attīstības un darbaspēka mobilitātes politiku, kā arī aktīva darba tirgus programmas. Efektīvāka valsts pārvalde veicinātu arī darba ražīguma kāpumu un labvēlīgi ietekmētu privāto sektoru.

Turklāt ES līmenī nepieciešams jauns reformu īstenošanas stimuls. Eiropas Komisijas Eiropas semestrī ietvertajai jaunajai ekonomiskās pārvaldības struktūrai vajadzētu veicināt reformu īstenošanu euro zonā, tomēr iepriekš aprakstītais ierobežotais progress liecina, ka vēl ir daudz darāmā. Piemēram, kā norādīts 2015. gadā publicētajā piecu priekšsēdētāju ziņojumā^[34], vidējā un ilgākā termiņā nepieciešama saistošāka konverģence virzībā uz elastīgākām tautsaimniecības struktūrām. Vienlaikus noturīgāku un izaugsmei labvēlīgāku euro zonu palīdzēs veidot arī lielāks progress virzībā uz vienoto tirgu, īstas kapitāla tirgu savienības izveide un banku savienības izveides pabeigšana.

Monetārā politika euro zonas atveseļošanās un inflācijas kāpuma atbalstam

Turpmāku monetārās politikas pasākumu nepieciešamība 2016. gadā

Ekonomisko un finansiālo apstākļu pasliktināšanās noteica stingru uzraudzību gada sākumā

Pēdējos gados ECB īstenotie monetārās politikas pasākumi vērsti uz atbalstu euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās procesam un uz inflācijas atgriešanos vidējā termiņā līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Šie pasākumi, kuri ietver ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO), aktīvu iegādes programmu (AIP) un noguldījumu iespējas negatīvo procentu likmi, ieviesti vairākos posmos un bijuši ļoti efektīvi atveseļošanās stiprināšanā un inflāciju pazeminošā spiediena mazināšanā. Tomēr 2016. gadā novērotās nelabvēlīgās norises kavēja inflācijas atgriešanos Padomes noteiktā mērķa līmenī, visu gadu radot nepieciešamību turpināt monetārās politikas pasākumus.

Paaugstināta nenoteiktība, ģeopolitiskie riski un finanšu un izejvielu tirgu lielāks svārstīgums noteica ekonomisko un finansiālo apstākļu pasliktināšanos 2016. gada sākumā. Konkrētāk, ņemot vērā lejupslīdi jaunajās tirgus ekonomikas valstīs (īpaši Ķīnā), auga bažas par globālās tautsaimniecības virzību. Turklāt inflācijas dinamika joprojām bija vājāka, nekā gaidīts, galvenokārt krasā naftas cenu krituma atjaunošanās un nelielā darba samaksas kāpuma dēļ. Tas viss un īstermiņa un vidēja termiņa inflācijas gaidu mazināšanās norādīja uz paaugstinātiem otrreizējas ietekmes riskiem, jo pastāvēja iespēja, ka vājas inflācijas gaidas varētu rosināt algu noteikšanā iesaistītās puses atlikt algu palielināšanu.

Šādos apstākļos Padome janvārī vēlreiz apstiprināja perspektīvas norādes, uzsverot, ka tā cer, ka galvenās ECB procentu likmes ilgāku laiku un daudz ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī vai būs zemākas. Turklāt, ņemot vērā nelabvēlīgo norišu spēku un noturības nenoteiktību, Padome uzskatīja par nepieciešamu pārskatīt un, iespējams, no jauna izvērtēt monetārās politikas nostāju 2016. gada marta monetārās politikas sanāksmē, kad būs pieejama plašāka informācija, t.sk. jaunās speciālistu iespēju aplēses.

1. ceturksnī samazinājās izredzes noturīgi tuvināt inflācijas līmeni Padomes mērķim vidējā termiņā sasniegt inflāciju zemāku par 2%, bet tuvu tam. Konkrētāk, finansēšanas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, īpaši kapitāla vērtspapīru un valūtas tirgos pastāvēja risks, ka šie nosacījumi kļūs stingrāki reālajai tautsaimniecībai. Saņemtā informācija arī liecināja, ka tautsaimniecības atveseļošanās temps bija palēninājies un inflācija atkal kļuvusi negatīva. Lai gan šādu situāciju lielākoties noteica sarūkošās naftas cenas, pamatā esošais cenu spiediens arī bija vājāks, nekā iepriekš gaidīts. Uz tirgus situāciju balstītas vidēja termiņa inflācijas gaidas arī samazinājās, vēl vairāk palielinot otrreizējās ietekmes riskus. ECB speciālistu 2016. gada marta inflācijas iespēju aplēses tika būtiski koriģētas un pazeminātas. Tas nozīmēja, ka vēlreiz tika atlikts prognozētais brīdis, kad inflācijai vajadzēja sasniegt Padomes mērķim atbilstošu līmeni, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Martā drūmāka perspektīva noteica iedarbīgu monetārās politikas pasākumu nepieciešamību

Šādos apstākļos Padomei bija nopietni jāpārskata monetārās politikas nostāja un jānodrošina turpmāks nozīmīgs monetārais stimuls, lai mazinātu ECB cenu stabilitātes mērķi apdraudošos paaugstinātos riskus. Tāpēc Padome 2016. gada martā ieviesa visaptverošu monetārās politikas pasākumu paketi.

Marta sanāksmē Padome nolēma 1) pazemināt galvenās monetārās politikas procentu likmes un īpaši samazināt noguldījumu iespējas procentu likmi (līdz ‑0.40%)^[38]; 2) ar 2016. gada aprīli paplašināt AIP ietvaros veikto vērtspapīru iegāžu apjomu līdz 80 mljrd. eiro mēnesī un palielināt emitenta un emisijas daļas limitu konkrētu vērtspapīru iegādēm; 3) iekļaut AIP jaunu "Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu" (USAIP) nebanku sabiedrību, kas izveidotas euro zonā, emitētu euro denominētu investīciju kategorijas obligāciju iegādēm; un 4) uzsākt jaunu četru ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO II) kopumu (katru mērķoperāciju ar termiņu 4 gadi), sākot ar 2016. gada jūniju. Turklāt perspektīvas norādēs Padome turpināja skaidrot, ka gaidāms, ka galvenās ECB procentu likmes ilgstošu laiku un daudz ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī vai būs zemākas. Tā vēlreiz apstiprināja, ka iegādēm jāturpinās līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Šā visaptverošā pasākumu kopuma mērķis bija vēl vairāk mazināt privātā sektora aizņemšanās nosacījumu stingrību un veicināt kredītu izsniegšanu privātajam sektoram, tādējādi paātrinot euro zonas atveseļošanās tempu un inflācijas atgriešanos vēlamajā līmenī. Šie pasākumi arī palīdzēja mazināt gada sākumā finanšu tirgū vērojamo spiedienu un neļāva tam vājināt stimulējošās monetārās politikas nostājas ietekmi (sk. 1. nodaļas 2.2. sadaļu). Noguldījumu iespējas procentu likmes pazemināšanai vajadzēja turpināt mazināt privātā sektora kredītu nosacījumu stingrību (sk. 23. att.). Tas nozīmē, ka bankas, kuru likviditāte pārsniedza obligāto rezervju prasības, tika mudinātas izmantot šo likviditāti citu aktīvu iegādei vai izsniegt vairāk aizdevumu reālajai tautsaimniecībai. Tādējādi noguldījumu iespējas negatīvā procentu likme veicināja AIP stiprināšanu, palielinot portfeļu sastāva pārmaiņu ietekmi.

ITRMO II tika veidota kā svarīgs kredītu nosacījumu stingrības mazināšanas un kreditēšanas stimulēšanas elements, kas veicina monetārās politikas transmisiju, izmantojot banku aizdevumu kanālu. Lai gan maksimālā piemērojamā procentu likme tika noteikta tāda pati kā galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kas ir spēkā izsoles piešķīruma sadales laikā, faktiskā procentu likme varēja būt tikpat zema kā noguldījumu iespējas procentu likme, ja konkrētas bankas aizdevumi pārsniedza tās iepriekš noteikto etalonsummu.^[39]

USAIP ieviešana vēl vairāk stiprināja Eurosistēmas veikto aktīvu iegāžu ietekmi uz reālo tautsaimniecību. Lai labumu gūtu iespējami vairāk uzņēmumu un nozaru, tika saglabāts plašs atbilstošo aktīvu aptvērums.^[40] Iegādes USAIP ietvaros principā bija iespējamas gan sākotnējos, gan otrreizējos tirgos.^[41]

2016. gada 2. pusgadā euro zonā bija vērojama noturība, bet bija ieildzis pamatā esošās inflācijas vājums

2016. gada martā pieņemtajai politikas paketei un būtiskajam monetārajam stimulam bija izšķiroša nozīme euro zonas tautsaimniecības spējas pretoties globālajai politiskajai nenoteiktībai veicināšanā. Pēc Apvienotās Karalistes referenduma par dalību ES rezultātu paziņošanas (2016. gada vidū) finanšu tirgus svārstīgums sākotnēji palielinājās, bet kopumā tirgos bija vērojama iedrošinoša noturība, un pēc tam svārstības atkal diezgan ātri pierima. Noturību veicināja pasaules valstu centrālo banku gatavība nepieciešamības gadījumā nodrošināt likviditāti, stingrs euro zonas banku normatīvais un uzraudzības regulējums, kā arī ECB stimulējošās monetārās politikas pasākumi.

Vienlaikus Apvienotās Karalistes referenduma rezultātu iespējamā turpmākā ietekme, citu veidu ģeopolitiskā nenoteiktība un jauno tirgus ekonomikas valstu nelielas izaugsmes perspektīvas turpināja nelabvēlīgi ietekmēt ārvalstu pieprasījumu, un sākotnēji tika uzskatīts, ka 2016. gada 2. pusgadā tās rada lejupvērstus riskus euro zonas ekonomiskajai perspektīvai. Šāda situācija atspoguļota arī ECB speciālistu 2016. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs, kurās tika pārskatītas euro zonas izaugsmes prognozes un salīdzinājumā ar jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm nedaudz samazinātas. Turklāt pamatā esošā cenu spiediena tendence joprojām nebija pārliecinoši augšupvērsta un vēl arvien radīja bažas. Konkrētāk, euro zonas izaugsmes un inflācijas perspektīva vēl joprojām bija atkarīga no ļoti labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem, kuri galvenokārt atspoguļoja stimulējošās monetārās politikas nostāju.

Tāpēc rudenī Padome ļoti rūpīgi turpināja monitorēt ekonomiskās un finanšu tirgus norises un uzsvēra savu apņemšanos saglabāt ļoti būtisko stimulējošo monetāro atbalstu, kas nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Turklāt, lai nepieciešamības gadījumā palielinātu savu gatavību un spēju rīkoties, Padome uzdeva attiecīgajām Eurosistēmas komitejām izpētīt iespējas AIP raitas īstenošanas nodrošināšanai līdz 2017. gada martam vai, ja nepieciešams, ilgāk.

Saistībā ar monetārās politikas pasākumu nepārtraukto spēcīgo ietekmi uz euro zonas reālo tautsaimniecību 2016. gada beigās euro zonas atveseļošanās joprojām bija noturīga pret valdošo nenoteiktību. Atveseļošanās norisēja mērenā, bet pārliecinošā tempā, un to galvenokārt noteica iekšzemes pieprasījuma nostiprināšanās, reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugums, ilgtspējīga jaunu darbvietu radīšana un joprojām ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi. Augošās enerģijas cenas veicināja arī inflācijas kāpumu, un bija gaidāma tā nostiprināšanās.

Decembrī pieņemtās politikas paketes mērķis – saglabāt ļoti būtisko stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi

Inflācijas pakāpeniska pieauguma scenārijs joprojām galvenokārt balstījās uz stimulējošo monetāro politiku. Ņemot vērā ieilgušo pamatā esošās inflācijas vājumu, nebija pietiekamas pārliecības par to, vai būs iespējams panākt ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos vēlamajā līmenī. Šādos apstākļos ļoti būtiskās stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpes saglabāšana pēc 2017. gada marta tika atzīta par pamatotu.

Tāpēc decembra sanāksmē Padome nolēma: 1) pagarināt neto aktīvu iegādēm paredzēto beigu datumu pēc 2017. gada marta, paziņojot par AIP turpināšanos, vienlaikus atkārtoti ieguldot vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas.^[42] Aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 mljrd. euro turpināsies no 2017. gada aprīļa līdz 2017. gada decembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim; un 2) ar 2017. gada janvāri koriģēt AIP parametrus, lai nodrošinātu tās raitu īstenošanu, "Valsts sektora aktīvu iegādes programmas" (VSAIP) ietvaros samazinot atbilstošu vērtspapīru minimālo atlikušo termiņu no 2 gadiem līdz 1 gadam un atļaujot nepieciešamajā apjomā iegādāties vērtspapīrus, kuru ienesīgums līdz dzēšanai atlikušajā termiņā ir zemāks par ECB noguldījumu iespējas procentu likmi.^[43] Galvenās ECB procentu likmes netika mainītas, un Padome vēl arvien paredzēja, ka tās ilgāku laiku un daudz ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī vai būs zemākas. Turklāt Padome vēlreiz apstiprināja savu apņemšanos cieši sekot līdzi cenu stabilitātes perspektīvas attīstībai un, ja nepieciešams mērķa sasniegšanai, rīkoties, izmantojot visus savu pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus. Konkrētāk, Padome uzsvēra, ka tā plāno paplašināt programmas apjomu un/vai ilgumu, ja šajā laikā situācija kļūs mazāk labvēlīga vai ja finanšu nosacījumi neatbildīs turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju.

Šo lēmumu mērķis bija nodrošināt ļoti labvēlīgu finansēšanas nosacījumu, kas joprojām bija būtiski ECB cenu stabilitātes mērķa sasniegšanai, saglabāšanos euro zonā. Konkrētāk, AIP ietvaros veikto iegāžu termiņa pagarināšana bija paredzēta, lai nodrošinātu pastāvīgāku atbalstu finansēšanas nosacījumiem un tādējādi ilgstošākai stimulēšanas pasākumu transmisijai, lai veicinātu mērenu, bet pārliecinošu atveseļošanos. Vienlaikus mērķis noturīgākai Eurosistēmas dalībai tirgū bija stabilitātes avota nodrošināšana paaugstinātas nenoteiktības apstākļos, kas saistīti arī ar bažām par Apvienotās Karalistes referenduma rezultātu iespējamām ilgāka termiņa sekām un iespējamām politiskām sekām pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Aktīvu iegādes mēneša apjoma samazinājums atspoguļoja Padomes veikto risku līdzsvara pārskatīšanu. Tā liecināja, ka konfidence euro zonas tautsaimniecības kopējai darbībai palielinājusies, savukārt deflācijas riski lielākoties izzuduši. Kopumā lēmuma mērķis bija aizsargāt euro zonas finansiālos nosacījumus un, neraugoties uz iespējamiem ārējiem vai iekšējiem šokiem, ļaut atveseļošanās procesam nostabilizēties un nostiprināties.

Monetārās politikas ietekme uz finansiālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem

ECB visaptverošie politikas pasākumi joprojām efektīvi nodrošināja būtisku stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi

Kopš 2014. gada vidus, kad ECB pirmo reizi ieviesa plašas labvēlīgākas politikas, t.sk. kredītu nosacījumu stingrības mazināšanas politiku, monetārās politikas pasākumi bijuši noteicošais faktors euro zonas atveseļošanās procesa veicināšanā. Visaptverošie politikas pasākumi, piemēram, aktīvu iegādes, ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO) un zemas monetārās politikas procentu likmes, turpina ietekmēt reālo tautsaimniecību. Tāpēc mājsaimniecību un uzņēmumu kredītu nosacījumi kļuvuši daudz labvēlīgāki un jaunu kredītu izsniegšana nostiprinājusies, tādējādi veicinot kopējos izdevumus visā euro zonā.

Nozīmīgu stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi noteica neto iegādes AIP ietvaros, kas aptver plaša privātā un valsts sektora vērtspapīru klāsta iegādes četrās apakšprogrammās: VSAIP, ABSIP, NOIP3 un USAIP. AIP īstenošana 2016. gadā joprojām norisēja raiti. Tās ietvaros sniegtais elastīgums ļāva nodrošināt kopējo vidējo mēneša iegāžu atbilstību Padomes noteiktajam mērķim, t.i., vidēji 60 mljrd. euro mēnesī no 2016. gada janvāra līdz martam un 80 mljrd. euro mēnesī pārējā gada daļā. Tomēr augustā un decembrī, kad tirgus likviditāte parasti samazinās, iegāžu bija nedaudz mazāk, bet pārējos mēnešos – nedaudz vairāk. VSAIP joprojām veidoja kopējo iegāžu lielāko daļu (sk. 24. att.).

ECB pasākumu ietekme veiksmīgi turpinājās ar finanšu tirgu un banku sistēmas starpniecību

ECB monetārās politikas pasākumi būtiski ietekmējuši nozīmīgākos finanšu aktīvus. Konkrētāk, Eurosistēmas veiktās aktīvu iegādes un zemo procentu likmju vide kopš 2014. gada vidus veicinājusi nozīmīgu naudas tirgus procentu likmju un valdības obligāciju peļņas likmju kritumu.^[50] ECB monetārā politika arī palīdzēja daļēji pasargāt euro zonas obligāciju tirgus nosacījumus no ASV valdības obligāciju peļņas likmju kāpuma 2016. gada beigās. ECB pasākumi vēl vairāk ietekmējuši norises citos finanšu tirgu segmentos. Konkrētāk, līdzsvara maiņa portfeļos un pozitīva makroekonomiskā ietekme, kas saistīta ar ļoti nozīmīgo stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi, iespējams, veicinājusi akciju cenu atveseļošanos. Euro nominālais efektīvais kurss 2016. gadā kopumā kritās.

ECB monetārās politikas pasākumi būtiski uzlaboja banku finansējuma nosacījumus divos veidos. Pirmkārt, banku finansējuma instrumenti ietilpa to aktīvu kategorijās, kurās bija vērojams nozīmīgs vidēja termiņa un ilgtermiņa peļņas likmju kritums. To veicināja portfeļu sastāva pārmaiņu ietekme, ko radīja Eurosistēmas aktīvu iegādes, un aktīvu nepietiekamības ietekme sakarā ar to, ka bankas emitēja mazāk obligāciju, tā vietā aizņemoties ITRMO ietvaros.^[51] Tādējādi kopējās banku parāda finansējuma izmaksas nozīmīgi samazinājās (sk. 25. att.). Otrkārt, bankas turpināja aizstāt dārgāku īstermiņa tirgus finansējumu ar ITRMO finansējumu (un turklāt izmantoja iespēju pārfinansēt ITRMO I ar lētākām ITRMO II).^[52] 2016. gadā tika veiktas trīs no četrām plānotajām ITRMO II; ceturtā ITRMO II paredzēta 2017. gada martā.^[53] Kopējais izmantotais apjoms līdz 2016. gada beigām bija 506.7 mljrd. euro – aptuveni 43% no euro zonas banku kopējām ITRMO II aizņemšanās kvotām.

AIP un negatīvās noguldījumu iespējas procentu likmes kopējā ietekme uz banku pelnītspēju bijusi neliela, jo ietekmes uz banku ienākumu dažādiem komponentiem lielākoties kompensē viena otru (sk. 26. att.). No vienas puses, abi pasākumi samazināja daudzu finanšu aktīvu procentu likmes un procentu likmju starpības, tādējādi veicinot tīro procentu ienākumu sarukumu. No otras puses, banku turējumā esošo valdības obligāciju tirgus vērtības kāpums radīja kapitāla vērtspapīru peļņu. Turklāt jaunāko monetārās politikas pasākumu pozitīvā ietekme uz tautsaimniecības perspektīvu veicināja aizdevumu apjoma kāpumu un kredītu kvalitātes uzlabošanos.

ECB stimulējošā monetārās politikas nostāja pozitīvi ietekmējusi euro zonas uzņēmumus

Monetārajam stimulam bijusi nozīmīga ietekme uz banku kredītu nosacījumiem un jaunu kredītu izsniegšanu. Kopš 2014. gada jūnija būtiski sarukušas daudzu aktīvu kategoriju un kredītu tirgu procentu likmes. Tāpēc kredītu nosacījumi euro zonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām kļuvuši labvēlīgāki. Piemēram, no 2014. gada jūnija līdz 2016. gada decembrim uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu procentu likmes samazinājās vairāk nekā par 110 bāzes punktiem (sk. 19. att.).

Kredītu nosacījumu stingrības mazināšana ietekmējusi arī no banku aizdevumiem ļoti atkarīgos mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas ir euro zonas tautsaimniecības pamats. Banku kredītu nosacījumi MVU turpinājuši uzlaboties, t.i., kopš 2014. gada maija banku aizdevumu procentu likmes ļoti maziem aizdevumiem uzņēmumiem samazinājušies aptuveni par 180 bāzes punktiem. Turklāt "Apsekojumā par finansējuma pieejamību uzņēmumiem euro zonā" MVU joprojām ziņoja par tālākiem kredītu pieejamības uzlabojumiem un lielāku banku gatavību izsniegt tos ar zemākām procentu likmēm.^[54] Uzņēmumi jaunus banku kredītus joprojām galvenokārt izmanto ieguldījumu projektu, krājumu un apgrozāmā kapitāla finansēšanai.

Eurosistēmas aktīvu iegādes un zemo procentu likmju vide rosinājusi bankas piešķirt vairāk aizdevumu, piemēram, mazinot ieguldījumu zemāka ienesīguma vērtspapīros pievilcību. Vienlaikus ITRMO II izmaksu pazemināšana bankām, kuras aktīvi iesaistās kreditēšanā, arī mudināja tās izsniegt vairāk kredītu (jo banka var lētāk aizņemties līdzekļus ITRMO II ietvaros, ja tās aizdevumu apjoms pārsniedz etalonsummu). Euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums liecina, ka šādi nosacījumi veicināja mazāk stingru kredītu standartu piemērošanu un banku aizdevumu noteikumu un nosacījumu uzlabošanos.^[55] Tāpēc augoša kredītu pieprasījuma apstākļos turpinājās euro zonas privātā sektora kreditēšanas pakāpeniska atjaunošanās. No 2014. gada maija līdz 2016. gada decembrim mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps palielinājās no –0.1% līdz 2.0% un nefinanšu sabiedrībām (NFS) izsniegto aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps – no –2.9% līdz 2.3% (sk. 27. att.).

Sākotnējie dati par USAIP ieguldījumu labvēlīgāku finansēšanas nosacījumu radīšanā uzņēmumiem bijuši iedrošinoši. USAIP izziņošana 2016. gada 10. martā būtiski veicināja NFS emitēto obligāciju peļņas likmju un bezriska darījumu procentu likmes starpības sarukumu (sk. 28. att.).^[56] Turklāt USAIP visu gadu veicināja euro denominētu uzņēmumu obligāciju emisijas kāpumu (sk. 29. att.). Visbeidzot, portfeļu sastāva maiņa noteica arī obligāciju, kas nav atbilstošas iegādei USAIP ietvaros, pieprasījuma palielināšanos, un tāpēc palielinājās to emisija. USAIP bija arī nozīmīga tālāka ietekme uz uzņēmumu finansēšanas nosacījumiem, jo bankas, saskaroties ar banku aizdevumu aizstāšanu ar uzņēmumu parāda vērtspapīru emisiju, ziņoja par spēcīgāku konkurences spiedienu un nozīmīgāku lielajiem uzņēmumiem izsniegto aizdevumu procentu likmju starpības samazināšanos.

USAIP īstenošana norisēja, kā bija paredzēts tās uzsākšanas brīdī, veicot iegādes, kas bija pietiekami diversificētas reitingu, sektoru, valstu un emitentu ziņā. Eurosistēmas turējumā 2016. gada 31. decembrī bija 225 dažādu emitentu nebanku uzņēmumu obligācijas aptuveni 51 mljrd. euro vērtībā.

ECB stimulējošā monetārā politika nozīmīgi veicināja euro zonas makroekonomiskās norises

ECB kopš 2014. gada jūnija ieviestajiem monetārās politikas pasākumiem kopumā bijusi liela makroekonomiskā ietekme. Ja netiktu veikti šie pasākumi, gan izaugsmes, gan inflācijas dinamika 2016. gadā būtu bijusi daudz vājāka. Konkrētāk, ECB pasākumu ietekmē deflācijas risks izzuda.

Eiropas finanšu sektors – vājas pelnītspējas apstākļos noturība uzlabojas

ECB regulārajā novērtējumā par jaunākajiem riskiem un finanšu sistēmas noturību 2016. gadā konstatēti vairāki euro zonas finanšu stabilitāti apdraudoši riski. Tomēr sistēmiskā riska kopējais līmenis euro zonā joprojām bija ierobežots. Lai gan finanšu iestāžu pelnītspēja bieži vien bija vāja, daudzos gadījumos tās uzlaboja noturību, piemēram, palielinot kapitalizācijas līmeni.

Pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM), ko veido ECB un euro zonas valstu kompetentās iestādes (VKI), izveides 2014. gada novembrī 2016. gads bija otrais pilnais gads, kurā ECB veica tās makroprudenciālās un mikroprudenciālās uzraudzības uzdevumus. ECB sniedza ieguldījumu arī vairākās svarīgās regulējuma iniciatīvās un pasākumos, kas vērsti uz banku savienības trešā pīlāra – Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas – izveidi.

Euro zonas finanšu sistēmas riski un ievainojamība

ECB vērtē finanšu stabilitātes norises euro zonā un ES finanšu sistēmās, lai konstatētu ievainojamības momentus un sistēmiskā riska avotus. Tā šo uzdevumu veic kopā ar citām Eurosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas centrālajām bankām. Jautājumu par iespējamu sistēmisko risku parādīšanos finanšu sistēmā risina ar makroprudenciālās uzraudzības politikas palīdzību.

ECB veiktās finanšu stabilitātes analīzes rezultāti divreiz gadā tiek publicēti ECB Financial Stability Review.^[60] Turklāt ECB sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai analītisko atbalstu finanšu stabilitātes analīzes jomā.

Svārstību epizodes pasaules finanšu tirgos 2016. gadā un bažas par euro zonas banku pelnītspējas izredzēm

Sistēmiskā stresa kopējais līmenis euro zonā 2016. gadā saglabājās ierobežots, neraugoties uz īslaicīgām svārstību epizodēm pasaules finanšu tirgos. Šeit ietilpst tirgus noskaņojuma pasliktināšanās gada sākumā, ko izraisīja Ķīnas akciju cenu svārstīgums un bažas par jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, kā arī vēlāk gada gaitā – politiskā nenoteiktība saistībā ar Apvienotās Karalistes referenduma par dalību ES un ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Euro zonas banku akciju cenām 2016. gadā bija raksturīgi spēcīga svārstīguma periodi, kas kopumā veicināja kapitāla vērtspapīru novērtēto izmaksu kāpumu. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tas notika, joprojām bija tirgus bažas par euro zonas banku pelnītspējas izredzēm vājas izaugsmes un zemu procentu likmju vidē. Vienlaikus joprojām stimulējoša monetārā politika un tirgus bažu sarukšana attiecībā uz Ķīnu mazināja euro zonas sistēmiskā stresa kāpuma epizodes, banku, valsts un finanšu stresa standarta rādītājiem 2016. gada beigās saglabājoties zemā līmenī (sk. 30. att.).

Šādos apstākļos 2016. gadā tika noteikti četri galvenie euro zonas finanšu stabilitātes riski (sk. 2. tabulu). Ņemot vērā lielāku politisko nenoteiktību, ievainojamības momentus jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un samērā zemo riska cenu tirgos, pasaules mērogā riska pārcenošanas iespējamība pieauga. Vienlaikus investori zemo procentu likmju apstākļos joprojām palielināja riska līmeni savos portfeļos. Kas attiecas uz aktīvu cenām, uzņēmuma obligāciju ienesīguma likmes 2016. gadā joprojām bija zemas, bet atsevišķos akciju tirgos bija pazīmes, ka vērtība noteikta par augstu. Parādījās arī pazīmes, kas liecināja par to, ka atsevišķās valstīs mājokļu un komercīpašumu vērtība noteikta pārāk augsta.

Citus galvenos uzdevumus 2016. gadā daudzējādā ziņā noteica pagātnē notikušās banku un valsts parāda krīzes. Euro zonas banku sektorā, neraugoties uz iepriekš raksturoto noturību pret tirgus stresu, joprojām pastāvēja ievainojamība. Vājā tautsaimniecības izaugsme un ar to saistītā zemo procentu likmju vide apdraudēja banku pelnītspējas izredzes attīstītajās valstīs (sk. 31. att.). Neraugoties uz šīm problēmām, bankas pēdējos gados būtiski stiprinājušas savas kapitāla pozīcijas (to apstiprina arī Eiropas Banku iestādes 2016. gadā veiktā ES mēroga stresa testa rezultāti).

Dažās euro zonas valstīs pelnītspējas izredzes mazināja arī pārmērīgi lielā strukturālā kapacitāte un joprojām nepabeigtā uzņēmējdarbības modeļu pielāgošanās zemo procentu likmju videi (sk. 7. ielikumu).

Turklāt dažās euro zonas valstīs joprojām bija liels ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) atlikums, kas izraisīja bažas par banku pelnītspēju un finanšu stabilitāti nākotnē (sk. 8. ielikumu). Arī progress saistībā ar INA līmeņa samazināšanu joprojām bija lēns. Banku līmenī iemesli tam bija arī neatbilstoša darbības kapacitāte, pieredzes trūkums darbā ar INA, kapitāla ierobežojumi un zema pelnītspēja. Turklāt ātru INA problēmas noregulējumu kavēja strukturālie faktori (piemēram, neefektīvi tiesību akti attiecībā uz maksātnespēju, tiesu sistēmu problēmas, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības shēmu neesamība, nepietiekami attīstīts INA tirgus un grāmatvedības un nodokļu jautājumi).^[61]

Finanšu stabilitāti apdraudošus riskus 2016. gadā izraisīja arī ārpus banku sektora esoši avoti. Pirmkārt, palielinājās bažas par valsts sektora un nefinanšu sektora parāda atmaksājamību. Otrkārt, palielinājās arī riska uzņemšanās līmenis strauji augošajā ieguldījumu fondu sektorā. Lai gan euro zonas ieguldījumu fondi joprojām bija noturīgi pret tirgus stresu, līdzekļu aizplūde no dažiem īpašuma fondiem Apvienotajā Karalistē pēc referenduma rezultātu paziņošanas liecināja par beztermiņa fondu (fondi, kas var emitēt neierobežotu akciju daudzumu un kura ieguldītāji var jebkurā laikā atgūt savus ieguldījumus) ievainojamību. Riskus pastiprināja sistēmiska skatījuma trūkums sektora regulējumā un no tā izrietošās grūtības aizkavēt sektora mēroga risku uzkrāšanos.

Plašākā euro zonas finanšu sektora analīze, iekļaujot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus un paralēlā banku sektora struktūras, apstiprināja, ka nebanku sektors 2016. gadā joprojām paplašinājies.^[62] Vienlaikus banku sektors 2016. gadā turpināja virzību uz tradicionālākiem darbības veidiem. Pāreja no centrālās bankas un starpbanku finansējuma uz noguldījumu finansējumu notika vienlaikus ar aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanos.

ECB makroprudenciālās uzraudzības funkcija

Atbildību par lēmumu pieņemšanu attiecībā uz makroprudenciālās uzraudzības pasākumiem euro zonā dala valstu iestādes un ECB. Valstu iestādes saglabā pilnvaras veikt makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, bet ECB pilnvarota papildināt valstu iestāžu veiktos pasākumus attiecībā uz tiem makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem, kuri tai piešķirti ES tiesību aktos. Pilnvaru asimetriskais raksturs atspoguļo lomu, kāda ECB jāīsteno, lai novērstu iespējamu nepamatotu bezdarbību valsts līmenī.

ECB un valstu iestādes 2016. gadā turpināja plaši apspriest makroprudenciālās uzraudzības instrumentu lietošanu gan tehniskajā, gan politikas līmenī. Šī apspriešanās ļāva novērtēt makroprudenciālās uzraudzības nostājas atbilstību visās Eiropas banku uzraudzības aptvertajās valstīs.

Makroprudenciālās uzraudzības politika 2016. gadā

ECB 2016. gadā nostiprināja savu makroprudenciālās uzraudzības politikas koordinatora lomu un ārējo komunikāciju par makroprudenciālās uzraudzības jautājumiem, lai uzlabotu caurredzamību un uzsvērtu makroprudenciālās uzraudzības politikas nozīmīgumu. Pēc apspriešanas Makroprudenciālās uzraudzības forumā, ko veido ECB Padomes un ECB Uzraudzības valdes locekļi, ECB Padome publicēja pirmo makroprudenciālās uzraudzības paziņojumu. Turklāt martā un oktobrī tika publicēti pirmie divi ECB "Makroprudenciālās Uzraudzības Biļetena" numuri. Biļetena mērķis ir pastiprināt makroprudenciālās uzraudzības politikas caurredzamību, sniegt informāciju par notiekošajiem makroprudenciālās uzraudzības jautājumu pētījumiem un parādīt, kā tie tiek lietoti ECB attiecīgās politikas izstrādē. Biļetena pirmajā numurā bija apspriests arī ECB makroprudenciālās uzraudzības politikas regulējums un kā tas saistīts ar citiem ES makroprudenciālās uzraudzības forumiem un procesiem.^[69]

ECB arī īstenoja tiesību aktos noteiktās pilnvaras vērtēt valstu iestāžu pieņemtos makroprudenciālās uzraudzības lēmumus Eiropas banku uzraudzībai pakļautajās valstīs. Tā saņēma paziņojumus par vairāk nekā 100 šādiem lēmumiem, no kuriem vairākums bija saistīts ar pretcikliskās kapitāla rezerves noteikšanu un ar sistēmiski nozīmīgo kredītiestāžu identificēšanu un tām nepieciešamo kapitāla rezervju lieluma noteikšanu. Papildus tam ECB saņēma paziņojumus par sistēmiskā riska rezerves un riska svēruma zemākās robežas ieviešanu dažās valstīs.

Katru ceturksni visas 19 euro zonas valstis vērtē cikliskos sistēmiskos riskus un nosaka pretcikliskās kapitāla rezerves līmeni. Cikliskie sistēmiskie riski vairākumā euro zonas valstu joprojām ir ierobežoti. Padome piekrita valstu iestāžu pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz pretcikliskajām kapitāla rezervēm. Konkrēti būtisks cikliskā sistēmiskā riska kāpums Slovākijā noteica lēmumu ar 2017. gada 1. augustu ieviest Slovākijā pretciklisko kapitāla rezervi 0.5% apmērā.

2016. gadā ECB, valstu iestādes un Finanšu stabilitātes padome (FSP), konsultējoties ar Bāzeles Banku uzraudzības komiteju (BBUK), atjaunināja globāli sistēmiski nozīmīgo banku (G-SNB) novērtējumu euro zonas valstīs. Novērtējuma rezultātā astoņas bankas Francijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Spānijā tika iekļautas starptautiski atzītajās 1. un 3. G-SNB grupās, kam piemēro kapitāla rezervju likmes attiecīgi 1.0% un 2.0% apmērā.^[70] Šīs jaunās rezervju likmes piemērojamas ar 2018. gada 1. janvāri, un tām paredzēts pakāpeniskas ieviešanas periods. G-SNB un citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) saraksts un to rezervju likmes katru gadu tiek pārskatīti.

Valstu iestādes arī pieņēma lēmumu par 110 C-SNI kapitāla rezervēm. Rezervju likmes noteiktas saskaņā ar jaunieviesto ECB metodoloģiju attiecībā uz C-SNI rezervju novērtēšanu.^[71] Visām identificētajām C-SNI ar 2019. gadu būs izteikti pozitīva kapitāla rezervju norma.

Makroprudenciālās uzraudzības stresa tests

Pildot makroprudenciālās uzraudzības funkciju, papildus aktīvai dalībai ES mēroga uzraudzības stresa testa veikšanā 2016. gadā ECB šo stresa testu papildināja ar makroprudenciālu vērtējumu.^[72] Uzraudzības stresa testā novērtēta tiešā ietekme uz atsevišķo banku maksātspēju, turpretī makroprudenciālā vērtējuma mērķis bija kvantitatīvā izteiksmē noteikt potenciālo otrreizējo makroekonomisko ietekmi, stresam īstenojoties. Pētījuma pamatā bija ECB speciālistu izstrādātais konceptuālais satvars, kurš tiks izmantots makroprudenciālās uzraudzības politikas pasākumu kalibrēšanā.^[73]

Pirmais solis bija novērtēt bankas kopējā aizdevumu atlikuma pārmaiņu ietekmi uz bankas maksātspēju, tādējādi daļēji novēršot nekonsekvenci, ko izraisīja ES mēroga stresa testa veikšanas metodoloģijā izmantotais nemainīgās bilances pieņēmums. Papildu solī tika novērtēta otrreizējā ietekme uz makroekonomiskajiem mainīgajiem rādītājiem. Tā saistīta ar banku veiktām iespējamām korekcijām, ja to kapitāla rādītājs nelabvēlīga scenārija gadījumā kļūst zemāks par iepriekš noteikto kapitāla mērķrādītāju. Ietekmes apmērs atkarīgs no pieņemtās korekciju stratēģijas – jo lielāku korekciju daļu veido kapitāla vērtspapīru emisijas, jo mazāka ir otrreizējā makroekonomiskā ietekme.

Papildus banku sektora endogēnajai reakcijai uz stresu makroprudenciālajā vērtējumā aplūkoti divi papildu kanāli, caur kuriem grūtību izraisīta otrreizēja ietekme var vēl vairāk samazināt banku maksātspēju, t.i., banku savstarpējās saiknes un ietekmes paplašināšanās, aptverot vairākus sektorus, ko nosaka līdzdalība pamatkapitālā. Vērtējumā secināts, ka tiešai kaitīgai ietekmei caur starpbanku naudas tirgiem vajadzētu būt ierobežotai, bet ietekmes paplašināšanās, aptverot vairākus sektorus, pārsvarā skartu nebanku finanšu iestādes, īpaši ieguldījumu fondus un pensiju fondus.

Sadarbība ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju

ECB turpināja sniegt analītisko, statistikas, loģistikas un administratīvo atbalstu ESRK Sekretariātam, kas ir atbildīgs par ESRK ikdienas darbību. ECB Finanšu stabilitātes komiteja kopā ar ESRK Konsultatīvo zinātnisko komiteju un Konsultatīvo tehnisko komiteju sagatavoja ziņojumu par makroprudenciālās uzraudzības politikas jautājumiem, ko nosaka zemās procentu likmes un ES finanšu sistēmas strukturālās pārmaiņas.^[74] Ziņojumā aplūkoti iespējamie zemu procentu likmju vides noteiktie riski dažādos finanšu sektoros un norādīts uz iespējamiem makroprudenciālās uzraudzības politikas atbildes pasākumiem. Tas aptver ne tikai bankas, bet arī citus finanšu iestāžu veidus, finanšu tirgus un tirgus infrastruktūru, visai finanšu sistēmai kopīgus jautājumus un mijiedarbību ar tautsaimniecību plašākā nozīmē.

ECB sniedza atbalstu ESRK arī, publicējot astoņām konkrētām valstīm adresētus brīdinājumus attiecībā uz ievainojamības momentiem mājokļu nekustamā īpašuma jomā 2016. gada 28. novembrī, analizējot nelīdzsvarotības rādītājus un izstrādājot pārmērīgi augstas vērtības noteikšanas modeļus. Norādītie ievainojamības momenti bija saistīti ar mājsaimniecību parāda līmeņa kāpumu un mājsaimniecību spēju atmaksāt hipotēku parādu, kā arī ar mājokļu nekustamā īpašuma novērtējuma vai cenu dinamiku. Neraugoties uz šo analīzi, kā atspoguļots ESRK ieteikumā, kurš sniedz saskaņotas definīcijas, kas vajadzīgas, lai veiktu datu apkopošanu saistībā ar mājokļu sektoru un komerciālo nekustamo īpašumu sektoru, nepieciešams turpināt novērst nepilnības nekustamā īpašuma datu jomā.

ECB mikroprudenciālās uzraudzības funkcija

2016. gads bija ECB banku uzraudzības funkcijas otrais pilnais darbības gads. Visu gadu aktivitātes šajā jomā turpināja veicināt Eiropas banku sektora stabilitāti un vienlīdzīgus noteikumus visām bankām euro zonā.

Publicējot augsta līmeņa prasības attiecībā uz banku iekšējiem kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesiem un ieteikumu par banku dividenžu sadales politiku, ECB precizēja vienoto uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (UPNP), kas paredzēts tās tiešajā uzraudzībā esošajām banku grupām. Tā ņēma vērā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Banku iestādes (EBI) skaidrojumus. Uzraudzības kapitāla palielinājumu tagad veido divi komponenti – prasība, kura bankām jāievēro un jāpilda vienmēr, un ieteikumi, kuru pārkāpums automātiski nenoteiktu uzraudzības pasākumu piemērošanu, bet katrs gadījums tiktu vērtēts atsevišķi un, iespējams, tiktu veikti konkrētai bankai paredzēti pasākumi. 2016. gadā UPNP ieteikumi atspoguļoja EBI veiktā stresa testa rezultātus. Kopējais kapitāla pieprasījums pamatā bija stabils, to neietekmēja metodoloģijas pārmaiņas.

Mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzību ECB pārraudzībā veic valstu kompetentās iestādes (VKI). ECB mazāk nozīmīgo iestāžu pārraudzībā izmanto samērīgu, uz riskiem balstītu pieeju, kuru papildina sektoru monitorings, lai ņemtu vērā mazāk nozīmīgo iestāžu savstarpējās saiknes. ECB un VKI turpināja izstrādāt vienotus mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības standartus, piemēram, izveidojot institucionālo aizsardzības sistēmu^[75] vienotu monitoringu, kas aptver gan nozīmīgās, gan mazāk nozīmīgās iestādes.

Eiropas banku uzraudzība veica turpmāku Eiropas prudenciālās uzraudzības tiesību aktos paredzēto izvēles iespēju un rīcības brīvību piemērošanas saskaņošanu. Tas ir svarīgs solis, lai nodrošinātu konsekventu uzraudzību un vienlīdzīgus noteikumus nozīmīgajām un mazāk nozīmīgajām iestādēm. Tomēr regulējums euro zonā dažos gadījumos joprojām ir sadrumstalots. Ņemot vērā Eiropas banku savienības izveides mērķi, nepieciešama turpmāka saskaņošana.

Zemas Eiropas banku sektora pelnītspējas apstākļos ECB veica banku uzņēmējdarbības modeļu un pelnītspēju veicinošo faktoru izpēti un uzsāka tematisku pārbaudi. ECB sagatavoja arī ieteikumus bankām rīcībai ar ienākumus nenesošiem aizdevumiem, kuru atlikums dažos euro zonas rajonos joprojām ir liels. Jūnijā ECB publicēja uzraudzības paziņojumu par banku pārvaldību un vēlmi uzņemties risku, izklāstot, ko uzraudzība vēlētos sagaidīt. Tā sāka arī banku iekšējo modeļu mērķpārbaudi, veica IT risku inventarizāciju un sagatavoja ieteikumus attiecībā uz darījumiem ar aizņemtiem līdzekļiem.

ECB banku uzraudzības funkcija palielināja arī dalību pasaules mēroga forumos, kļūstot par Finanšu stabilitātes padomes plenārsēdes dalībnieci.

Sīkāka informācija par ECB banku uzraudzību pieejama ECB 2016. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

ECB ieguldījums regulējuma iniciatīvās

ECB 2016. gadā sniedza ieguldījumu Eiropas un starptautiskā līmeņa regulējuma izstrādē. ECB galvenais mērķis bija nodrošināt, lai regulējumā būtu atbilstoši ņemti vērā gan makroprudenciālās, gan mikroprudenciālās uzraudzības apsvērumi, un izveidot satvaru, kas veicina atsevišķu iestāžu un visas finanšu sistēmas stabilitāti. Galvenie ECB risinātie regulējuma jautājumi 2016. gadā ietvēra: 1) starptautisko banku kapitāla un likviditātes standartu (Bāzele III) pabeigšanu; 2) mikroprudenciālās un makroprudenciālās uzraudzības regulējuma pārskatīšanu Eiropas Savienībā (Kapitāla prasību regula un direktīva – CRR/CRD IV); 3) "pārāk lielu, lai varētu atļauties to maksātnespēju" banku problēmas novēršanu; un 4) kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi Eiropas Savienībai un regulējuma stiprināšanu arī ārpus banku sektora. Turklāt ECB 2016. gadā sniedza ieguldījumu turpmākajās diskusijās par banku savienības trešā pīlāra, t.i., Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas, izveidi.

Starptautisko banku kapitāla un likviditātes standartu izstrādes pabeigšana

ECB 2016. gadā sniedza ieguldījumu vairākās iniciatīvās ar mērķi pabeigt regulējuma sagatavošanu, reaģējot uz finanšu krīzi. Šeit ietilpa arī bankām paredzētā prudenciālās uzraudzības regulējuma visaptveroša pārskatīšana, ko pēdējos astoņos gados veica Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BBUK). Bāzele III ir pēc krīzes īstenoto reformu pamatelements, kura mērķis ir nodrošināt atbilstošus, starptautiski salīdzināmus standartus un sniegt bankām pietiekami skaidru regulējumu, lai palīdzētu pielāgot uzņēmējdarbības modeļus pašreizējai videi. Šajā kontekstā ECB sniedza ieguldījumu visaptverošā pārbaudē par iekšējo modeļu izmantošanu Bāzeles kapitāla regulējumā. Pārbaudes mērķis bija samazināt kapitāla prasību pamatā esošo riska svērto aktīvu pārmērīgo dažādību. Turklāt ECB palīdzēja arī BBUK un Eiropas Banku iestādes (EBI) darbā, pabeidzot sviras rādītāja kā uz risku balstīto kapitāla prasību atbalsta mehānisma izstrādē, īpaši attiecībā uz atbilstoša minimālā līmeņa kalibrēšanu, kā arī paaugstinātu kapitāla prasību noteikšanā globāli sistēmiski nozīmīgām bankām (G-SNB), pamatojoties uz starptautiski saskaņotu definīciju. 2017. gada janvārī Centrālo banku vadītāju un uzraugu grupa (BBUK pārraudzības struktūra) atzinīgi novērtēja panākto ceļā uz pēckrīzes perioda regulējuma reformu pabeigšanu. Tomēr tā atzīmēja, ka nepieciešams vairāk laika, lai pabeigtu reformu priekšlikumus, pirms Centrālo banku vadītāju un uzraugu grupa tos varēs izskatīt. Paredzams, ka šis darbs tiks pabeigts tuvākajā nākotnē.

Mikroprudenciālās un makroprudenciālās uzraudzības regulējuma pārskatīšana Eiropas Savienībā

Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem regulējuma jomā 2016. gadā bija un arī turpmākajos gados būs saskaņoto starptautisko standartu ieviešana ES tiesību aktos, īpaši pārskatot CRR/CRD IV. CRR/CRD IV pārskatīšana ieviesīs ES regulējumā sviras rādītāju kā papildu uz kapitāla balstītu rādītāju, papildinot uz risku balstīto kapitāla regulējumu, kā arī neto stabila finansējuma rādītāju, kas ir ilgtermiņa likviditātes prasība, kura papildina esošās likviditātes seguma rādītāja noteiktās īstermiņa prasības. Turklāt, nosakot pienācīgus stimulus bankām un to darbiniekiem, jaunais regulējums veicinās arī finanšu pakalpojumu stabilāku sniegšanu reālajai tautsaimniecībai. Šī pārskatīšana, ko paredzēts pabeigt 2017. gadā, veido nozīmīgu regulējuma reformas posmu Eiropas Savienībā.

Vēl viena svarīga regulējuma iniciatīva, kurā ECB sniedza būtisku ieguldījumu, ir ES makroprudenciālās uzraudzības regulējuma pārskatīšana, kas sākās 2016. gadā. ECB atbalsta makroprudenciālās uzraudzības politikas regulējuma visaptverošu pārskatīšanu ar mērķi stiprināt tā efektivitāti, un 2016. gadā tika publicēts ECB viedoklis par Eiropas Komisijas rīkoto pārskatīšanas apspriešanu.^[76] Šajā sakarā svarīgi makroprudenciālās uzraudzības politikas regulējumā atspoguļot jauno institucionālo ainavu, īpaši Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveidi, kā arī pārskatīt un precizēt mikroprudenciālās un makroprudenciālās uzraudzības iestāžu konkrētās pilnvaras, sakārtot koordinācijas vienošanās starp iestādēm, paplašināt makroprudenciālās uzraudzības politikas instrumentus un vienkāršot to aktivizēšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka iestādes var laikus un efektīvi reaģēt uz sistēmiskajiem riskiem. Tam nepieciešama pašreizējo tiesību aktu pamatīga pārskatīšana, jo CRR/CRD IV, kā arī ESRK regulā^[77] paredzētais makroprudenciālās uzraudzības satvars noteikts pirms banku savienības (konkrēti – VUM) izveides.

"Pārāk lielu, lai varētu atļauties to maksātnespēju" banku problēmas novēršana

Vēl viena svarīga regulējuma iniciatīva, kurā ECB sniedza ieguldījumu 2016. gadā, bija sanācijas un noregulējuma satvara pārskatīšana. Pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt, ka bankām ir pietiekama un uzticama zaudējumu absorbēšanas spēja un ka noregulējuma izmaksas sedz banku akcionāri un kreditori, nevis nodokļu maksātāji. Starptautiskā līmenī jau ir vienošanās par jaunu kopējās zaudējumu absorbēšanas spējas (TLAC) jēdzienu attiecībā uz G-SNB. Paralēli tam ES regulējums ieviesa minimālo prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL), kas piemērojama visām kredītiestādēm Eiropas Savienībā neatkarīgi no to lieluma. Gan TLAC, gan MREL prasības uzlabo banku noregulējamību un tādējādi aizsargā finanšu stabilitāti un izvairās gan no morālā riska, gan valsts finanšu pārslogošanas. Tomēr abi jēdzieni atšķiras dažu pamatiezīmju ziņā, kas var izraisīt neatbilstības regulējuma satvarā un var arī radīt konkurences izkropļojumus. Šajā ziņā notiekošā Banku sanācijas un noregulējuma direktīvas un citu saistītu ES tiesību aktu pārskatīšana nodrošina iespēju Eiropā vismaz attiecībā uz G-SNB ieviest TLAC un turpināt saskaņot MREL piemērošanu ES dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot, ka globālā mērogā aktīvām iestādēm dažādās jurisdikcijās piemēro konsekventu noteikumu kopumu.

Finanšu regulējums ārpus banku sektora

Svarīgi, lai arī nebanku finanšu iestādēm būtu izveidots atbilstošs regulējums. Šajā nolūkā ECB sniedza ieguldījumu vienotā finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus pabeigšanas apspriešanā, kas ietver turpmāku darbu vienlīdzīgu darbības nosacījumu izveidei banku sektoram un nebanku sektoram un reāla progresa panākšanu KTS rīcības plāna īstenošanā. Lielāka finanšu riska dalīšana, dažādošana un pastiprināta banku un nebanku iestāžu, kā arī pārrobežu konkurence nodrošina ekonomisku labumu. Kapitāla tirgi tiešām var būtiski papildināt bankas, nodrošinot finansējumu tautsaimniecībai. Vienlaikus šādas norises neizbēgami ietekmē finanšu stabilitāti un var radīt jaunus riskus.

ECB 2016. gadā turpināja sniegt atbalstu pasākumiem, lai paātrinātu KTS izveidi. Lai izveidotu pilnvērtīgu KTS, jānovērš valstu un Eiropas līmeņa tiesību aktu bāzes atšķirības, kas kavē pārrobežu darbības, t.sk. attiecībā uz tiesību aktiem maksātspējas un nodokļu jomā. Svarīgi arī izveidot makroprudenciālās uzraudzības instrumentu tiesisko pamatu, ko var izmantot arī ārpus banku sektora.

Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma

ECB 2016. gadā sniedza ieguldījumu turpmākā Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveides apspriešanā un atbalsta banku savienības izveides pabeigšanas plānu, t.sk. riska dalīšanu (ietilpst pati sistēma un Vienotā noregulējuma fonda atbalsta mehānisms) un ar to saistītos riska mazināšanas pasākumus.

ECB uzskata, ka svarīgi izveidot šādu sistēmu pēc iespējas ātrāk un ka jāturpina virzība riska mazināšanas jautājumu risināšanā. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma ir trešais un pēdējais banku savienības pīlārs, un tās izveide vēl vairāk stiprinās un palīdzēs sargāt finanšu stabilitāti. Noguldījumu apdrošināšana ir gan ex ante instruments uzticēšanās veicināšanai un tādu situāciju, kurās masveidā tiek izņemti banku noguldījumi, novēršanai, gan ex post instruments, kas pasargā no atsevišķu banku bankrota nelabvēlīgām sekām. Paralēli jāturpina virzība atlikušo reformu īstenošanā, kas veicinās banku sistēmas risku mazināšanu.

Citi uzdevumi un aktivitātes

Tirgus infrastruktūra un maksājumi

Finanšu sektors, t.sk. pamatā esošā tirgus infrastruktūra, jāpielāgo straujajām tehnoloģiskajām pārmaiņām un jauninājumiem, kas mūsdienās ietekmē visus dzīves aspektus. Digitalizācija, globalizācija un labāka starpsavienojamība nodrošina privātpersonām un uzņēmumiem jaunas informācijas ieguves, darījumu slēgšanas un saziņas iespējas. Tomēr, palielinoties lietotāju skaitam un datu apjomam digitālajās platformās, mākoņdatošanas sistēmās un tīklos, augusi arī dažādu kiberuzbrukumu iespējamība. Kibernoziedzība rada draudus ne vien atsevišķiem tirgus dalībniekiem, bet arī darbības tīklam kopumā, tāpēc ECB un Eurosistēma 2016. gadā pievērsa īpašu uzmanību noturībai pret kiberuzbrukumiem tirgus infrastruktūras un maksājumu jomā.

Eurosistēma vērtē arī turpmāko tās tirgus infrastruktūras stratēģisko attīstību. Tā pēta, kādā veidā varētu uzlabot likviditātes pārvaldības efektivitāti maksājumu, vērtspapīru norēķinu un Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības jomā. Eurosistēma ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem pēta, kā apmierināt jaunas lietotāju vajadzības un izmantot tehnoloģiskos jauninājumus, lai novērstu iespējamos riskus, piemēram, kiberuzbrukumu draudus.

Drošība un efektivitāte joprojām ir Eurosistēmas galvenās prioritātes nākotnes tirgus infrastruktūras izveidē. Tās tirgus infrastruktūras raita darbība ir ļoti būtiska, lai saglabātu uzticēšanos euro un atbalstītu monetārās politikas operācijas. Tai ir svarīga nozīme arī Eiropas finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanā un ekonomiskās aktivitātes veicināšanā.

TARGET2 un T2S konsolidācija

TARGET2 – Eurosistēmas bruto norēķinu sistēma maksājumu darījumiem euro – 2016. gadā apstrādāja maksājumus, kuru vidējais dienas apjoms bija 1.7 trlj. euro. Lai sniegtu priekšstatu par šā rādītāja apjomīgumu, var minēt, ka TARGET2 sešās dienās apstrādātais apjoms salīdzināms ar euro zonas gada IKP.

TARGET2 vērtspapīriem (T2S) uzsāka darbību 2015. gada jūnijā, padarot integrētāku Eiropas vērtspapīru norēķinu tirgus infrastruktūru, kas agrāk bija ļoti sadrumstalota. Šī platforma ir nozīmīgs stūrakmens Eiropas Komisijas kapitāla tirgu savienības izveides projektā, un tās ietvaros uzsākta plaša pēctirdzniecības pakalpojumu saskaņošanas programma.

Divos veiksmīgos migrācijas posmos 2016. gada martā un septembrī centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD) skaits T2S platformā palielinājās no pieciem līdz 12^[82] un apstrādātais apjoms – aptuveni līdz 50% no kopapjoma, ko paredzēts apstrādāt līdz brīdim, kad platformai tiks pievienoti atlikušie deviņi iesaistītie CVD. Paredzams, ka pēc migrācijas pilnīgas pabeigšanas 2017. gadā T2S apstrādās vidēji vairāk nekā 550 000 darījumu dienā.

TARGET2 un T2S funkcija ir nodrošināt efektīvu likviditātes pārvaldību maksājumu pārvedumu, vērtspapīru norēķinu un nodrošinājuma pārvaldības jomā. Tomēr, ņemot vērā, ka abas sistēmas izstrādātas dažādos laikposmos, to darbība tiek nodrošināta atsevišķās platformās un vidēs un tām tiek piemēroti atšķirīgi tehniskie risinājumi. Tāpēc likumsakarīgi meklēt iespējas, kā veidot abu sistēmu sinerģiju. Galvenie mērķi ir TARGET2 modernizēšana, T2S jau pieejamo iespēju izmantošana, kā arī TARGET2 un T2S pakalpojumu tehnisko un funkcionālo komponentu konsolidēšana. Turklāt konsolidēšana sniedz iespēju vēl vairāk stiprināt noturību pret kiberuzbrukumiem, uzlabot lietotājiem piedāvātos pakalpojumus un izveidot vienotās piekļuves kanālu. Izpētes darbs šajā jomā turpināsies visu 2017. gadu.

Norēķinu pakalpojumi ātro maksājumu veicināšanai

Digitalizējot maksājumu pakalpojumu nozari, Eurosistēmas vissarežģītākais uzdevums ir nodrošināt, lai tirgū izstrādāto inovatīvo maksājumu produktu un pakalpojumu ieviešana neatjaunotu Eiropas tirgus sadrumstalotību.

2016. gadā ātrie maksājumi, t.i., maksājumi, kas saņēmējam nodrošina tūlītēju līdzekļu pieejamību, iespējams, bija visvairāk apspriestais temats neliela apjoma maksājumu pakalpojumu nozarē. Ātro maksājumu shēma tika ieviesta 2016. gada novembrī, nodrošinot galalietotājiem iespēju izmantot ātro maksājumu risinājumus. Eiropas finanšu tirgus infrastruktūras mērķis ir sagatavoties, lai ar 2017. gada novembri varētu nodrošināt ātro maksājumu apstrādi visā Eiropā.

Eurosistēma atbalstīs norēķinus starp neliela apjoma maksājumu infrastruktūrām, kas visā Eiropā piedāvā klīringa pakalpojumus ātrajiem maksājumiem euro, nodrošinot uzlabotu TARGET2 funkcionalitāti automatizētajiem klīringa centriem (ACH) un veicinot šo centru dialogu un sadarbspēju.

Turklāt saistībā ar Eurosistēmas veikto izpēti par tirgus infrastruktūras turpmāko attīstību tiek vērtēta iespēja izstrādāt reālā laika TARGET ātro maksājumu norēķinu pakalpojumu, kas ļautu veikt norēķinus, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, kuri pieejami jebkurā laikā visu gadu.

Eurosistēmas nākotnes tirgus infrastruktūra un sadalītās palīgtehnoloģijas

Stratēģiski izvērtējot turpmāko Eurosistēmas tirgus infrastruktūras attīstību, ECB apsvērusi vairākus sadalīto palīgtehnoloģiju modeļus, kas pašlaik tiek izstrādāti. Lai gūtu labāku priekšstatu par sadalīto palīgtehnoloģiju iespējamo ietekmi uz tirgus infrastruktūru, sk. īpašo rakstu ECB interneta vietnē.

Droša finanšu tirgus infrastruktūra

Pildot pārraudzības funkciju, Eurosistēma veicina finanšu tirgu infrastruktūru drošību un efektivitāti un, ja nepieciešams, rosina pārmaiņas. ECB 2016. gada jūlijā publicēja Eurosistēmas pārraudzības politikas regulējuma pārskatīto versiju, kurā atspoguļotas pēdējo gadu regulatīvās un citas norises, kas ietekmējušas Eurosistēmas pārraudzības funkciju. ECB ir triju sistēmiski nozīmīgo maksājumu sistēmu (SNMS) – TARGET2, EURO1 un STEP2 – vadošā pārraudzības iestāde. ECB kopā ar euro zonas valstu centrālajām bankām (NCB) 2016. gadā pabeidza visaptverošu SNMS atbilstības SNMS regulas^[83] pārraudzības prasībām novērtējumu. Turklāt, ņemot vērā aktīvāku CVD migrāciju uz vienoto norēķinu platformu 2016. gadā, ECB paplašināja ar T2S saistīto pārraudzības darbību.

Papildus ECB publicēja ziņojumu par Eurosistēmas pārraugu organizētu euro zonas finanšu tirgu infrastruktūru krīzes komunikācijas pārbaudi. Tirgus mērogā īstenotās pārbaudes mērķis bija izvērtēt Eurosistēmas gatavību krīzes situācijā efektīvi īstenot darbības un pārraudzības pienākumus un pārliecināties par dažādu iesaistīto pušu krīzes pārvaldības procedūru efektivitāti situācijās ar pārrobežu ietekmi. Vispār ECB sadarbojas ar citām centrālajām bankām, regulējošajām institūcijām un iestādēm, lai stiprinātu kopējā finanšu sektora noturību pret kiberuzbrukumiem. Tā arī sniedza ieguldījumu 2016. gadā publicēto starptautisko norādījumu par noturību pret kiberuzbrukumiem^[84] izstrādē.

Runājot par centrālajiem darījuma partneriem (CDP), ECB atbalstījusi attiecīgo G20 valstu standartus nosakošo struktūru vadībā īstenotos starptautiskos centienus pabeigt pasaules atvasināto finanšu instrumentu tirgu reformu.

ECB kā emitējošā centrālā banka turpināja iesaistīties pasaules un ES sadarbības mehānismos, kas attiecas uz konkrētām finanšu tirgu infrastruktūrām. Tādējādi ECB turpināja iesaistīties saskaņā ar Eiropas Tirgus infrastruktūras regulu (EMIR) reģistrēto CDP uzraugu kolēģiju darbā. ECB kopā ar euro zonas NCB veic sagatavošanās darbus saistībā ar CVD turpmāko autorizāciju saskaņā ar CVD regulu.

Citām institūcijām sniegtie finanšu pakalpojumi

Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB ir atbildīga par ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu Vidēja termiņa finansiālās palīdzības mehānisma (VTFPM)^[85] un Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)^[86] ietvaros. ECB 2016. gadā veica VTFPM ietvaros piešķirtu aizdevumu procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šīs iespējas ietvaros 2016. gada 31. decembrī bija 4.2 mljrd. euro. ECB 2016. gadā veica arī dažādu EFSM ietvaros piešķirtu aizdevumu maksājumu un procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šā mehānisma ietvaros 2016. gada 31. decembrī bija 46.8 mljrd. euro.

Līdzīgi ECB ir atbildīga par maksājumu, kas saistīti ar Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF)^[87] un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM)^[88], administrēšanu. ECB 2016. gadā veica dažādu EFSF ietvaros piešķirtu aizdevumu procentu un komisijas maksas maksājumu apstrādi. ECB veica arī ESM locekļu iemaksu un dažādu šā mehānisma ietvaros piešķirtu aizdevumu procentu un komisijas maksas maksājumu apstrādi.

Visbeidzot, ECB ir atbildīga par visu to maksājumu apstrādi, kuri saistīti ar aizdevuma iespējas līgumu Grieķijai.^[89] Kopējais atlikums šā līguma ietvaros 2016. gada 31. decembrī bija 52.9 mljrd. euro.

Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumi

2016. gadā klientu euro denominēto rezervju aktīvu pārvaldīšanai izveidotās Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu (ERPP) sistēmas ietvaros 2016. gadā joprojām tika piedāvāts daudzpusīgs finanšu pakalpojumu klāsts. Atsevišķas Eurosistēmas NCB (Eurosistēmas pakalpojumu sniedzējas) piedāvā ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, monetārajām iestādēm un valdības aģentūrām, kā arī starptautiskajām organizācijām pilnu pakalpojumu kopumu, kas pamatojas uz saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem atbilstoši vispārējiem tirgus standartiem. ECB veic kopējās koordinācijas funkciju, veicinot sistēmas raitu darbību un informācijas sniegšanu Padomei.

ERPP darījumu attiecības ar Eurosistēmu 2016. gadā uzturēja 286 klienti (2015. gadā – 285 klienti). Attiecībā uz pašiem pakalpojumiem ERPP sistēmas pārvaldīto turējumu kopapjoms (kas ietver skaidrās naudas aktīvus un vērtspapīru turējumus) 2016. gadā pieauga aptuveni par 8% salīdzinājumā ar 2015. gada beigām.

Banknotes un monētas

ECB un euro zonas valstu centrālās bankas (NCB) ir atbildīgas par euro banknošu emisiju euro zonā un sabiedrības uzticēšanās euro saglabāšanu.

Banknošu un monētu apgrozība

2016. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi aptuveni par 7.0% un 3.9%. Gada beigās apgrozībā atradās 20.2 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība bija 1 126 mljrd. euro (sk. 32. un 33. att.). Vislielākais gada pieauguma temps 2016. gadā bija 100 euro un 200 euro banknotēm (attiecīgi 13.4% un 12.9%). 50 euro banknošu kāpums saglabājās dinamisks (9.9%), bet bija nedaudz lēnāks nekā iepriekšējā gadā.

Pēc otrā izlaiduma (Eiropas sērijas) euro banknošu nominālvērtības struktūras pārskatīšanas Padome nolēma pārtraukt 500 euro banknotes izgatavošanu un neiekļaut to Eiropas sērijā, ņemot vērā bažas, ka šīs banknotes lietošana varētu veicināt nelikumīgas darbības. 500 euro banknotes emisija tiks apturēta aptuveni 2018. gada beigās gandrīz vienlaikus ar plānoto Eiropas sērijas 100 euro un 200 euro banknošu ieviešanu. Pārējo nominālvērtību banknotes (no 5 euro līdz 200 euro) joprojām tiks izlaistas. Euro banknošu izgatavošanu kopīgi veic euro zonas NCB, kurām 2016. gadā pavisam bija iedalīta 6.22 mljrd. banknošu izgatavošana.

Ņemot vērā euro starptautisko nozīmi un plašo uzticēšanos euro banknotēm, 500 euro banknote joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis, un tādējādi to var turpināt izmantot kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekli. Tāpat kā pārējo nominālvērtību euro banknotes, 500 euro banknote vienmēr saglabās vērtību, un to bez laika ierobežojuma varēs apmainīt euro zonas NCB.

Pēc lēmuma par 500 euro banknošu emisijas izbeigšanu to skaits apgrozībā 2016. gadā samazinājās. Šo sarukumu daļēji kompensēja lielāks pieprasījums pēc 200 euro, 100 euro un 50 euro banknotēm.

Tiek lēsts, ka vērtības izteiksmē aptuveni trešā daļa apgrozībā esošo euro banknošu tiek turēta ārpus euro zonas. Šīs banknotes galvenokārt tiek glabātas kaimiņvalstīs un lielākas nominālvērtības banknotēs. Tās izmanto uzkrājumu veidošanai un norēķiniem par darījumiem starptautiskajos tirgos.

2016. gadā kopējais apgrozībā esošo euro monētu skaits palielinājās par 4.2% (2016. gada beigās – 121.0 mljrd.). 2016. gada beigās apgrozībā esošo monētu vērtība bija 26.9 mljrd. euro (par 3.6% lielāka nekā 2015. gada beigās).

Euro zonas NCB 2016. gadā pārbaudīja aptuveni 32.3 mljrd. banknošu autentiskumu un derīgumu apgrozībai, aptuveni 5.4 mljrd. banknošu izņemot no apgrozības. Eurosistēma arī turpināja centienus palīdzēt banknošu iekārtu ražotājiem nodrošināt to iekārtu atbilstību ECB standartiem attiecībā uz euro banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi pirms to atkārtotas laišanas apgrozībā. Ar šīm iekārtām kredītiestādes un citi profesionālie skaidrās naudas apstrādātāji 2016. gadā pārbaudīja 33 mljrd. euro banknošu autentiskumu un derīgumu.

Jauna 50 euro banknote

Jaunā 50 euro banknote, kura nonāks apgrozībā 2017. gada 4. aprīlī, tika nodota atklātībā 2016. gada 5. jūlijā. Jaunās banknotes ieviešana ir vēl viens pasākums, kas padara euro banknotes arvien drošākas. Jaunā 50 euro banknote ir ceturtā (pēc 5 euro, 10 euro un 20 euro banknotēm) Eiropas sērijas banknote, kas tiks ieviesta. Tai ir uzlaboti pretviltošanas elementi, t.sk. smaragdzaļš skaitlis, kas, pagrozot banknoti, rada kustīgas gaismas efektu un maina arī krāsu. Hologramma ar portretu ir inovatīvs elements, kuru pirmo reizi izmantoja Eiropas sērijas 20 euro banknotei. Aplūkojot banknoti pret gaismu, hologrammas augšējā daļā redzams caurspīdīgs logs un tajā no abām banknotes pusēm saskatāms Eiropas (grieķu mitoloģijas tēla) portrets. Šis portrets parādās arī ūdenszīmē.

Gatavojoties jaunās 50 euro banknotes ieviešanai, ECB un euro zonas NCB informēja gan sabiedrību, gan profesionālos skaidrās naudas apstrādātājus par jauno banknoti un tās pretviltošanas elementiem. Tās arī veica vairākus pasākumus, lai palīdzētu banknošu apstrādes iekārtu nozarei sagatavoties jaunās banknotes ieviešanai.

Viltotās euro banknotes

Kopējais viltoto euro banknošu skaits 2016. gadā samazinājās; no apgrozības tika izņemts aptuveni 685 000 viltojumu. Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto euro banknošu skaitu viltoto banknošu īpatsvars ir ļoti neliels. 34. attēlā atspoguļota no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaita ilgtermiņa dinamika. Viltošanai parasti izraudzītas 20 euro un 50 euro banknotes (aptuveni 80% no kopējā konfiscēto viltojumu skaita 2016. gadā). Viltoto 20 euro banknošu īpatsvars 2016. gadā samazinājās.

ECB joprojām iesaka sabiedrībai rēķināties ar viltojumu iespēju, neaizmirst par naudas pārbaudi, to aptaustot, apskatot un pagrozot, un nekad nepaļauties tikai uz vienu pretviltošanas elementu. Turklāt profesionālajiem skaidrās naudas apstrādātājiem gan Eiropā, gan ārpus tās robežām pastāvīgi tiek piedāvātas apmācības un tiek nodrošināti aktualizēti informatīvie materiāli, lai atbalstītu Eurosistēmas cīņu pret naudas viltošanu. Šim mērķim kalpo arī ECB sadarbība ar Eiropolu, Interpolu un Eiropas Komisiju.

Statistika

Ar NCB atbalstu ECB sagatavo, vāc, apkopo un izplata plašu statistisko datu klāstu, kas sniedz nozīmīgu atbalstu euro zonas monetārajai politikai, ECB uzraudzības funkcijai, dažādu citu ECBS uzdevumu un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas uzdevumu izpildei. Šos statistiskos datus izmanto arī valsts iestādes, finanšu tirgus dalībnieki, plašsaziņas līdzekļi un sabiedrība.

ECBS 2016. gadā turpināja regulāri, raiti un laikus sniegt euro zonas statistiskos datus. Turklāt tā veltīja vērā ņemamas pūles, lai izpildītu jaunās prasības ļoti savlaicīgi sniegt augstas kvalitātes un detalizētākus valstu, sektoru un instrumentu līmeņa statistiskos datus. Šādas prasības radījušas nepieciešamību "neaprobežoties ar apkopotajiem datiem", un šai tēmai bija veltīta ECB 8. statistikas konference 2016. gada jūlijā.^[90]

Jauna un pilnveidota euro zonas statistika

ECB 2016. gada jūlijā uzsāka transakciju līmeņa dienas datu vākšanu euro naudas tirgū no lielākajām euro zonas bankām, aptverot galvenos tirgus segmentus (t.i., nodrošināto, nenodrošināto, valūtas mijmaiņas darījumu un uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu segmentus) ar aptuveni 45 000 darījumu dienā. Šī informācija atbalstīs vairākas politikas funkcijas un radīs iespēju publicēt jaunus statistiskos datus.

Saskaņā ar Regulu ECB/2014/50 (un Maksātspējas II direktīvu) savākti jauni, pilnveidoti apdrošināšanas sabiedrību 2016. gada 1. un 2. ceturkšņa statistiskie dati. Šie dati ir rezultāts gadiem ilgai sadarbībai starp ECB un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, kā arī starp NCB un valstu kompetentajām iestādēm nolūkā mazināt nozares pārskatu sniegšanas slogu. Iegūtie dati pirms to plānotās publicēšanas 2017. gadā tiek izvērtēti un apkopoti.

Euro zonas starptautisko investīciju bilancē 2016. gada aprīlī pirmo reizi tika nodrošināta pilnīga krājumu un plūsmu datu saskaņošana un euro zonas ceturkšņa kontos papildus datiem par noguldījumiem un aizdevumiem tika iekļauti dati "kas kam" attiecībā uz vērtspapīriem.

ECB 2016. gada septembrī uzsāka ECB un Eurosistēmas starptautisko rezervju un ārvalstu valūtas likviditātes mēneša šablonu publicēšanu ar 15 dienu nobīdi, paātrinot to publicēšanu par 15 kalendārajām dienām.

2016. gada novembrī ECB uzsāka publicēt papildu un detalizētākus ceturkšņa datus par ECB tieši uzraudzītu nozīmīgu banku finansiālo stāvokli, sniedzot dažus statistiskos datus valstu un kategoriju dalījumā. Tas uzlabos banku aktīvu kvalitātes caurredzamību un veicinās tirgus disciplīnu.

ECB 2016. gada decembrī publicēja Eurosistēmas Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma otrā posma rezultātus. Apsekojums aptvēra euro zonas valstu (neietverot Lietuvu), kā arī Ungārijas un Polijas vairāk nekā 84 000 mājsaimniecību (sk. arī 2. nodaļas 5. sadaļu). Apsekojumā iegūto ziņu analīze ļaus labāk izprast, kā mikroekonomiskais neviendabīgums ietekmē makroekonomiskos rezultātus.

Citas statistikas norises

ECBS turpināja izstrādāt jaunas vai būtiski uzlabot esošās mikrodatu platformas kā ECBS statistisko datu pamatavotu. Lai gan detalizēta informācija rada lielāku slogu ECBS statistikas funkcijai datu apstrādes un kvalitātes nodrošināšanas ziņā, šāda informācija neapšaubāmi mazina slogu pārskatu sniedzējiem. Turklāt tā ļauj elastīgi un ātri pielāgoties lietotāja vajadzībām un palielina savākto datu kvalitāti un iekšējo konsekvenci.

Centralizētās vērtspapīru datubāzes jauda tika palielināta arī nolūkā veicināt nodrošinājumu pārvaldību.

ECB 2016. gada maijā apstiprināja jaunu statistikas Regulu (ECB/2016/13), ar ko izveido mikrodatu datubāzi, kas ietver saskaņotus datus par Eurosistēmas kredītiem un kredītriskiem. Sākot ar 2018. gada beigām, AnaCredit datu kopā būs pieejama mēneša informācija par katru aizdevumu, ko euro zonas valstu bankas un to ārvalstu filiāles izsniegušas Regulā noteiktajiem uzņēmumiem un citām juridiskajām personām (fizisko personu dati netiks ietverti). Vienlaikus tiks palielināta ECBS Iestāžu un saistīto uzņēmumu datubāzu reģistra (RIAD) ietilpība, lai tajā ietvertu nepieciešamo informāciju par nefinanšu sabiedrībām.

2016. gada augustā ECB grozīja Regulu un Pamatnostādni par vērtspapīru turējumu statistiku nolūkā iegūt no banku grupām papildu grāmatvedības un kredītriska datus. Turklāt pārskatu sniedzēju banku grupu saraksts tiks papildināts, ietverot tajā visas ECB tieši uzraudzītās nozīmīgās grupas. Grozītā Pamatnostādne arī izveido datu kvalitātes pārvaldības sistēmu izvaddatu kvalitātes novērtēšanai un nodrošināšanai.

ECBS piešķir lielu nozīmi tās statistikas kvalitātei, vienlaikus cenšoties līdz minimumam samazināt pārskatu sniegšanas slogu. Šajā ziņā statistikas un uzraudzības prasību integrēšana ir būtiska, lai pilnveidotu vispārējo procesu, kura ietvaros bankas sniedz pārskatus valsts un Eiropas iestādēm. Šajā jomā trīs galvenie darba virzieni saistīti ar: 1) Banku integrētās pārskatu sniegšanas vārdnīcas izstrādi sadarbībā ar nozari, nosakot kopējus noteikumus, ko bankas piemēro, sniedzot pārskatus iestādēm^[91]; 2) Eurosistēmas un VUM Vienotas datu vārdnīcas izveidi; un 3) vienotas, saskaņotas Eiropas pārskatu sniegšanas sistēmas izveidi bankām.

2016. gada oktobrī ECB nolēma vēl vairāk uzlabot jaunajās ECB regulās par Eiropas statistiku garantēto novērtējuma caurredzamību un, ja nepieciešams, organizēt sabiedrisko apspriešanu papildus kopš 2000. gada īstenotajai priekšrocību un izmaksu procedūrai.

Eiropas Komisija un ECB 2016. gada novembrī parakstīja Saprašanās memorandu starp Eurostat un ECB Statistikas ģenerāldirektorātu par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pamatā esošās statistikas kvalitātes nodrošināšanu.

ECB 2016. gadā turpināja arī padarīt statistiskos datus pieejamākus un lietotājiem draudzīgākus, piemēram, piedāvājot jaunu meklēšanas funkciju Statistisko datu noliktavā, dinamiskus grafiskos attēlus, atjauninātu lietotni ECBstatsApp un jaunus skaidrojumus ECB interneta vietnes sadaļā "Statistika".

Ekonomiskie pētījumi

Augstas kvalitātes zinātniskie pētījumi palīdz veidot stabilus un stingrus ECB politikas analīzes pamatus, tādējādi ar svarīgu ieguldījumu līdzdarbojoties politikas mērķu sasniegšanā. 2016. gadā ECB veiktie ekonomiskie pētījumi sniedza svaigu ieskatu daudzās rosinošās un mainīgās analītiskās prioritātēs. Turklāt triju pētniecības struktūru darbība veicināja spēcīgu pētnieku sadarbību visā ECBS.^[92]

ECB pētniecības prioritātes un klasteri

ECB pētījumi tiek veikti septiņās pētniecības grupās, kas aptver plašu ekonomisko un finansiālo problēmu loku (sk. 1. att.). Šīs pētnieku grupas palīdz koordinēt bankas pētījumu darba kārtību dažādās darbības jomās. Turklāt, lai labāk izmantotu ECB darbinieku daudzpusīgās pētnieciskās spējas, pētniecības grupas savstarpēji sadarbojas kopīgo interešu jautājumos. 2016. gadā ECB pētniecības grupas pievērsās četrām svarīgākajām pētniecības prioritātēm (sk. 2. att.), sniedzot jaunas atziņas par monetārās politikas transmisiju, zema inflācijas līmeņa noteicošajiem faktoriem un jauno institucionālo režīmu darbību EMS. Papildus šīm galvenajām jomām pētījumi tika veltīti euro zonas mērenās izaugsmes rādītājiem, globālajai ekonomiskajai videi, banku sektoram un mikroprudenciālās uzraudzības politikai, kā arī modeļu izstrādei un pilnveidei. Attiecībā uz pēdējo jomu galvenā uzmanība tika pievērsta mūsdienīgāku valstu un euro zonas modeļu izveidei, kas pamatīgāk atspoguļotu tautsaimniecības finanšu un reālā sektora mijiedarbību.

Eurosistēmas/ECBS pētniecības struktūras

Eurosistēmas/ECBS pētniecības struktūru progress 2016. gadā bija nozīmīgs, visām trim pētniecības struktūrām sniedzot svarīgus secinājumus par ES un euro zonas valstu darbību.

Algu dinamikas pētījumu struktūra (ADS) noslēdza apsekojuma trešo posmu, kura mērķis bija novērtēt, kā uzņēmumi ES reaģējuši uz dažādiem šokiem un strukturālajām reformām 2010.–2013. gadā. Apsekojums aptver vairāk nekā 25 000 uzņēmumu 25 ES valstīs un sniedz pilnībā saskaņotu datu kopu, kas ļauj veikt precīzu daudzu valstu analīzi. Gada gaitā šī struktūra publiskoja valstu līmeņa ziņojumus par galvenajiem rezultātiem un ECB "Tautsaimniecības Biļetenā" publicēja rakstu ar izsmeļošām jaunām liecībām par darba samaksas korekcijām. Viens no svarīgākajiem šā darba secinājumiem attiecas uz darba samaksas pārmaiņām, kuras salīdzinājumā ar periodu pirms krīzes (2002.–2007. gadu) ES valstīs 2010.–2013. gadā notika retāk, un, šķiet, to vismaz daļēji var saistīt ar uzņēmumu nevēlēšanos samazināt pamata darba samaksu, lai gan valstīs, kurās tika īstenota makroekonomisko korekciju programma, tā bija zemāka.

Mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētniecības struktūra koordinē Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma gaitu un analizē iegūtos datus (ES), par galveno mērķi nosakot izpratni par to, kā atšķirības starp patērētājiem var palīdzēt skaidrot kopējās tautsaimniecības norises. 2016. gadā šī struktūra publiskoja ziņojumu par apsekojuma otrā posma rezultātiem, kas aptvēra vairāk nekā 84 000 mājsaimniecību 20 valstīs. Galvenā uzmanība apsekojumā pievērsta mājsaimniecību bagātībai un tās sadalījumam starp mājsaimniecībām (sk. 35. att.). Vidēja lieluma mājsaimniecības bagātība noteikta 104 100 euro apjomā; sadalījuma 75. procentile ir 258 800 euro, 90. procentile – 496 000 euro un 95. procentile – 743 900 euro. Struktūras veiktie pētījumi attiecās uz vairākām plašām jomām, t.sk. patēriņa determinantiem, mājsaimniecību finansiālās ievainojamības izpēti, lai novērtētu makroprudenciālās uzraudzības instrumentus, aktīvu cenu un monetārās politikas ietekmi uz sadalījumu^[93]; bagātības sadalījuma starp mājsaimniecībām noteikšanu, kā arī patērētāju izdevumu reakciju uz nodokļu politiku.

Konkurences izpētes struktūra 2016. gada laikā turpināja darboties kā ECBS pētnieku centrs konkurētspējas un produktivitātes analīzes jomā. Pētījumi starptautiskās tirdzniecības, ekonomisko šoku starptautiskās transmisijas un ES resursu sadalījuma efektivitātes jomās bija īpaši lielā skaitā. Viens no svarīgiem struktūras darba rezultātiem 2016. gadā bija ES 5. izlaiduma uzņēmuma līmeņa datu vākšana un datu kopas publiskošana. Šī datu kopa ietver plašu produktivitātes rādītāju kopumu un ir unikāla valstu salīdzinājuma un aptvēruma ziņā. Pētījumi, izmantojot šos jaunos datus, veidoja izpratni par produktivitātes uzlabojumu un jaunu darbvietu radīšanas sakarību euro zonā.

Konferences un publikācijas

Augot ECB kompetencē esošo jautājumu apjomam un sarežģītībai, pēdējos gados īpaši svarīgi ir progresīvi pētījumi un dialogs ar augstskolās strādājošiem ekonomistiem. Tāpēc ECB 2016. gadā rīkoja vairākus augsta līmeņa zinātniskos pasākumus, kas bija veltīti vairākām problēmām, kas centrālajām bankām ir visbūtiskākās. Divi svarīgākie gada pasākumi bija ECB centrālo banku darbībai veltīts forums Sintrā un pirmā gadskārtējā ECB pētniecības konference. Citas svarīgas konferences bija Starptautiskais monetārās politikas izpētes forums, ECB 9. prognozēšanas metodēm veltītais darbseminārs un Konkurences izpētes struktūras 12. konference.

Daudzas ECB pētnieciskās aktivitātes atspoguļotas arī publicētajos pētījumos. 2016. gadā kopumā ECB Pētījumu sērijā tika publicēts 115 pētījumu. Turklāt 73 ECB speciālistu izstrādāti vai sadarbībā ar viņiem tapuši pētījumi tika publicēti starptautiskos recenzētos žurnālos. Šāds augstas kvalitātes zinātnisko pētījumu kopums veidoja pamatu arī plašākas sabiedrības padziļinātai iepazīstināšanai ar pētījumu secinājumiem, izmantojot, piemēram, ECB "Pētījumu Biļetenu".

Juridiskās darbības un pienākumi

ECB 2016. gadā piedalījās vairākās ES līmeņa tiesvedībās. ECB sniedza arī daudzus atzinumus, reaģējot uz Līguma prasību konsultēties ar ECB par katru ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu, kas ir ECB kompetencē, kā arī monitorējot monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošanu. Visbeidzot saistībā ar uzraudzības uzdevumiem ECB pieņēma vairākus tiesību aktus un instrumentus.

ECB piedalīšanās ES līmeņa tiesvedībās

Eiropas Savienības Tiesa 2016. gada septembrī pieņēma nolēmumu par pārsūdzību divās lietu kopās, ko iesniedza Kipras banku, kurās tika īstenoti 2013. gada noregulējuma pasākumi, noguldītāji. Prasītāji apgalvoja, ka attiecīgos noregulējuma pasākumus piemēroja ECB un Eiropas Komisija, balstoties uz savu iesaisti Eurogrupas sanāksmēs un lomu Kipras Saprašanās memoranda apspriešanā un pieņemšanā.

Pirmajā lietu kopā^[94] prasītāji lūdza atcelt Eurogrupas 2013. gada 25. marta paziņojumu par finansiālās palīdzības programmu Kiprai, īpaši par tās banku sektora pārstrukturēšanu. Tiesa apstiprināja Vispārējās tiesas konstatēto, ka apstrīdēto Eurogrupas paziņojumu nevar uzskatīt par Eiropas Komisijas un ECB kopēju lēmumu. Tiesa arī konstatēja, ka banku pārstrukturizēšanai nepieciešamo Kipras iestāžu pieņemto tiesisko regulējumu nevar uzskatīt par iespējamā kopējā Eiropas Komisijas un ECB lēmuma uzspiestu; tas tika konkrēti pausts Eurogrupas paziņojumā. Tāpēc lietas tika noraidītas kā nepieņemamas.

Otrajā lietu kopā^[95] prasītāji lūdza kompensēt zaudējumus, kas, iespējams, radušies, iekļaujot Kipras Saprašanās memorandā punktus, kas attiecas uz divu Kipras banku noregulējumu, un/vai anulēt šos apstrīdētos punktus. Tiesa atcēla Vispārējās tiesas pieņemtos nepieņemamības rīkojumus, balstoties uz to, ka ES iestāžu iespējamā nelikumīgā rīcība pat Līguma par Eiropas Stabilitātes mehānisma izveides (tālāk tekstā – ESM Līgums) tiesiskā regulējuma ietvaros teorētiski var radīt Eiropas Savienības atbildību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 340. panta 2. un 3. punktu. Šis secinājums balstījās uz Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktā noteikto Eiropas Komisijas pienākumu veicināt vispārējās Eiropas Savienības intereses un uzraudzīt Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu, un saskaņā ar ESM Līguma 13. panta 3. un 4. punktu nodrošināt jebkura ESM noslēgta saprašanās memoranda atbilstību ES tiesību aktiem. Tiesa lēma pēc būtības, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības īstenoto vispārējās intereses mērķi, t.i., nodrošināt euro zonas banku sistēmas finanšu stabilitāti, Kipras Saprašanās memorandā noteiktie noregulējuma pasākumi neradīja neizturamu un nesamērīgu iejaukšanos apelācijas sūdzību iesniedzēju īpašumtiesībās. Tādējādi nevarēja uzskatīt, ka Eiropas Komisija, atļaujot iekļaut strīdīgo punktu Kipras Saprašanās memorandā, veicinājusi apelācijas sūdzību iesniedzēju īpašumtiesību pārkāpumu. Tāpēc Tiesa noraidīja kompensācijas prasījumus kā juridiski nepamatotus.

ES Vispārējā tiesa 2016. gada jūlijā lēma par labu ECB lēmumu atcelšanas un zaudējumu atlīdzības lietā saistībā ar konkrētiem ECB Padomes lēmumiem par Bank of Greece ārkārtas likviditātes palīdzības (ĀLP) sniegšanu Grieķijas bankām. Lietā T-368/15 prasītājs apgalvoja, ka apstrīdētie lēmumi par ĀLP bija nelikumīgi un 2015. gada vasarā "neizbēgami noteica" īslaicīgas banku brīvdienas un Grieķijas iestāžu ieviestas kapitāla kontroles, kas savukārt prasītājam radīja "nopietnus un neatgriezeniskus zaudējumus". Attiecībā uz prasību par lēmumu atcelšanu Vispārējā tiesa konstatēja, ka prasījums par to, ka apstrīdētie lēmumi par ĀLP tieši skāruši prasītāju, acīmredzami nav apmierināms, un tāpēc noraidīja prasību kā nepieņemamu. Konkrētāk, Vispārējā tiesa lēma, ka, saglabājot ĀLP maksimālo apjomu, apstrīdētie lēmumi nekādā veidā nenoteica minēto pasākumu (t.i., kapitāla kontroļu) ieviešanu. Tādējādi Grieķijas iestādes pilnīgi brīvi varēja izvēlēties jebkādus citus pasākumus. Vispārējā tiesa kā nepieņemamu noraidīja arī prasību par zaudējumu atlīdzību.

Vispārējā tiesa 2016. gada maijā lēma par 150 ECB darbinieku iesniegto pārsūdzību (lieta T-129/14 P) attiecībā uz Civildienesta tiesas spriedumu lietā F-15/10 par ECB pensiju reformu. Pēc aptuveni divus gadus ilguša reformu procesa ECB 2009. gada maijā iesaldēja esošo jauktas sistēmas pensiju plānu un pieņēma jaunu pensiju shēmu, ko veido pirmais pīlārs ar noteiktu pabalstu shēmu un otrais pīlārs ar noteiktu iemaksu shēmu. Pensijas tiesības par nostrādātajiem periodiem no 2009. gada 1. jūnija ECB pensiju shēmā uzkrātas visiem darbiniekiem, t.sk. tiem, kuri bija uzsākuši darbu pirms reformas stāšanās spēkā vai tieši tajā pašā dienā. Bija tikai viens izņēmums, kas attiecās uz darbiniekiem, kuru vecums 2009. gada 31. maijā bija no 60 līdz 65 gadiem un uz kuriem turpināja attiekties ECB pensiju plāns saistībā ar iepriekšējo un turpmāko izdienu. 150 darbinieku ierosinātajā apelācijā tika kritizēti vairāki pirmās instances tiesas sprieduma punkti attiecībā uz astoņiem izvirzītajiem pamatiem. Vispārējā tiesa savā pārsūdzības spriedumā apstiprināja Civildienesta tiesas spriedumu, pilnā apjomā noraidot visus astoņus izvirzītos pamatus un tādējādi pilnībā apstiprinot ECB pensiju reformas likumību. Runājot par reformas īstenošanai izmantoto procedūru, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka ECB nebija pārkāpusi tiesiskuma principus un juridisko noteiktību. Tā apstiprināja, ka lēmumi par pensiju noteikumu grozījumiem bija pieņemti saskaņā ar kompetences un procedūras noteikumiem. Attiecībā uz būtiskajiem jautājumiem šis spriedums bija iemesls pensiju tiesību rakstura padziļinātai analīzei. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Direktīvas 91/533^[96] izpratnē pensijas tiesības nav jēdziena "atlīdzība" sastāvdaļa. Tādējādi tās nav darba līguma nemateriāls elements, un ECB ir tiesības pārveidot pensijas shēmu bez darbinieku piekrišanas. Saistībā ar iegūtajām tiesībām pensionēties no 60 gadu vecuma bez pabalstu samazināšanas, uz ko atsaucās prasītāji, Vispārējā tiesa atgādināja, ka saskaņā ar pastāvošo tiesu praksi darbinieks nevar pieprasīt iegūtās tiesības, ja vien fakti, kas izraisa šādas tiesības, nav radušies pirms noteikumu grozījumiem. Turklāt Vispārējā tiesa uzskatīja, ka reforma neietekmēja to darbinieku iegūtās tiesības, kuri reformas spēkā stāšanās brīdī bija sasnieguši 60 gadu vecumu, jo ECB reformu paketē bija iekļāvusi pārejas režīmu.

ECB atzinumi un prasību neizpildes gadījumi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (tālāk tekstā – Līgums) 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB jākonsultējas par katru ECB kompetencē^[97] esošu ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu. Visi ECB atzinumi tiek publicēti ECB interneta vietnē. ECB atzinumi par ierosinātajiem ES tiesību aktiem tiek publicēti arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

ECB 2016. gadā pieņēma astoņus atzinumus par ierosinātajiem ES tiesību aktiem un 53 atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem, kas ir ECB kompetencē.

ES līmenī vissvarīgākie ECB pieņemtie atzinumi^[98] bija saistīti ar Eiropas regulējumu vienkāršai, caurredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai, ar Kapitāla pietiekamības regulas grozījumiem (CON/2016/11), euro zonas vienotu pārstāvību SVF (CON/2016/22) un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (CON/2016/26) izveidi.

Vairākas valsts iestādes konsultējās par tiesību aktiem, kas saistīti ar banknotēm un monētām^[99], maksājumu shēmu pārraudzību^[100], dematerializētā grāmatojuma vērtspapīru sistēmu^[101], obligātajām prasībām kredīta pārvedumiem un tiešajam debetam^[102] un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanu^[103].

ECB pieņēma atzinumus par valstu centrālajām bankām (NCB), t.sk. par NCB piemērojamām audita prasībām^[104], NCB pārskatu sniegšanas pienākumiem valsts parlamentam^[105], NCB lēmējinstitūcijas darbību^[106], NCB augstāko amatpersonu saņemtās atlīdzības samazināšanu^[107], NCB īpašumtiesību uz iestādi, kas veic monetārās politikas operācijas attālākajos reģionos un aizjūras teritorijās, iegūšanu^[108], NCB ĀLP operācijām^[109], NCB noregulējuma uzdevumiem^[110], NCB lomu saistībā ar noguldījumu apdrošināšanas sistēmu^[111], NCB uzraudzību attiecībā uz maksas pakalpojumu sniegšanu^[112], darījuma iestādēm^[113] un patēriņa kredīta pasākumiem^[114], NCB veikto centrālo kredītu reģistru un bankas kontu reģistru darbības nodrošināšanu^[115], NCB veikto finanšu statistikas datu vākšanu^[116], NCB lomu konkurences hipotēku kredītu tirgū izvērtēšanā^[117], NCB devumu SVF administrētā trastā^[118], NCB lomu pārskatu par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem sniegšanā^[119], ārpus euro zonas esošo NCB monetārās politikas instrumentiem^[120], ieskaita tiesību attiecībā uz prasību iesniegšanu kā nodrošinājumu ECBS centrālajās bankās izslēgšanu^[121] un NCB veikto piemiņas banknošu emitēšanu^[122].

ECB pieņēma atzinumus par dažādiem finanšu iestāžu darbības aspektiem^[123], t.sk. par kredītiestāžu kreditoru maksātnespējas hierarhiju^[124], ierobežojumu noteikšanu hipotēku kredītu mainīgajām procentu likmēm^[125], atlīdzības maksāšanu par noguldījumu krājkontiem^[126], hipotēku kredīta amortizācijas prasībām^[127], konkrētu ar valūtas maiņu saistītu aizdevumu ienesīguma likmju starpības atmaksāšanu^[128], aizdevumu ārvalstu valūtā pārstrukturēšanu^[129], kooperatīvo banku reformu^[130], ierobežojumiem kredītiestādēm iegādāties nekustamo īpašumu vai akciju kapitālu^[131], bankas Uzraudzības valdes locekļu iecelšanu amatā^[132], maksājumu attiecību pret ienākumiem un aizdevuma attiecību pret nodrošinājumu^[133], ienākumus nenesošu aizdevumu vērtspapīrošanas garantiju shēmu^[134], konkrētu finanšu iestāžu aplikšanu ar nodokli^[135], centrālo kredītu reģistru darbību^[136] un valsts noguldījumu apdrošināšanas sistēmu darbību^[137].

ECB arī pieņēma atzinumu par valsts finanšu uzraudzības iestādes pārstāvja lomu ECB Uzraudzības valdē^[138].

Tika konstatēti astoņi konsultēšanās ar ECB prasības neizpildes gadījumi saistībā ar nacionālo tiesību aktu projektiem; vairāki no šiem gadījumiem tika uzskatīti par skaidriem un nopietniem^[139].

Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija nekonsultējās ar ECB par dekrētlikumu par steidzamiem pasākumiem banku sektora uzkrājumu aizsardzībai nolūkā izveidot tiesisko regulējumu ārkārtas valsts finansiālā atbalsta sniegšanai Itālijas bankām. Grieķijas Finanšu ministrija nekonsultējās ar ECB par likumu par elektroniskiem maksājumiem.

Visbeidzot, Ungārijas Valsts ekonomikas ministrija nekonsultējās ar ECB par likumu par valsts ēku būvniecības kopienām^[140], radot bažas par iespējamu centrālās bankas neatkarības prasību pārkāpumu.

Grieķijas, Ungārijas un Itālijas konsultēšanās ar ECB neizpildes gadījumi tika uzskatīti par skaidriem un nopietniem, kā arī atkārtotiem.

Ar Vienoto uzraudzības mehānismu saistītās juridiskās norises

ECB 2016. gadā pieņēma vairākus juridiskos instrumentus saistībā ar savu uzraudzības uzdevumu veikšanu, un tie tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ECB interneta vietnē. 2016. gadā pieņemto banku uzraudzības juridisko instrumentu saraksts atrodams ECB 2016. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

Monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošana

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 271. panta d) punktu ECB uzticēts uzdevums veikt monitoringu, kā ES valstu centrālās bankas (NCB) un ECB ievēro Līguma 123. un 124. pantā un Padomes Regulās (EK) Nr. 3603/93 un Nr. 3604/93 noteiktos aizliegumus. 123. pants aizliedz ECB un NCB nodrošināt konta pārtēriņa iespējas vai jebkāda cita veida kredīta iespējas valdībām un ES institūcijām vai struktūrām, kā arī iegādāties šo institūciju emitētus parāda instrumentus sākotnējā tirgū. 124. pants aizliedz jebkuru pasākumu (ja vien tā pamatā nav prudenciālu apsvērumu), kas nodrošina valdībām un ES institūcijām vai struktūrām privileģētu piekļuvi finanšu iestādēm. Vienlaikus ar ECB Padomi minēto nosacījumu ievērošanu dalībvalstīs uzrauga Eiropas Komisija.

ECB uzrauga arī ES valstu centrālo banku veiktās tādu parāda instrumentu iegādes otrreizējā tirgū, kurus izlaiž iekšzemes valsts sektors, citu dalībvalstu valsts sektors un ES institūcijas un struktūras. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 apsvērumu daļu valsts sektora parāda instrumentu iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst izmantot Līguma 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai. Šādas iegādes nedrīkst kļūt par valsts sektora netiešas monetārās finansēšanas veidu.

2016. gadā veiktais monitorings apstiprināja, ka Līguma 123. un 124. panta un attiecīgo Padomes regulu noteikumi kopumā tika ievēroti.

Monitoringa rezultāti atklāja, ka ne visās ES NCB 2016. gadā darbojās atlīdzības par valsts sektora noguldījumiem politika, kas pilnībā ievēro atlīdzības maksimālās robežas. Konkrētāk, dažām NCB jānodrošina, lai atlīdzības par valsts sektora noguldījumiem likme nepārsniegtu maksimālo robežu, pat ja tā ir negatīva.

Saskaņā ar ECB novērtējumu Magyar Nemzeti Bank veiktā aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības MARK Zrt. dibināšana un finansēšana uzskatāma par monetārās finansēšanas aizlieguma pārkāpumu, kas jānovērš.

2016. gada maijā Magyar Nemzeti Bank sniedza 3 mēnešu pagaidu likviditātes nodrošināšanas iespēju Ungārijas ieguldītāju kompensācijas sistēmai Karrendezesi Alap. Saskaņā ar ECB novērtējumu šī operācija potenciāli ir pretrunā ar monetārās finansēšanas aizliegumu, tā kā bija pieejami citi veidi, kā nodrošināt īstermiņa finansējumu šai ieguldītāju kompensācijas sistēmai, lai nebūtu nepieciešama Magyar Nemzeti Bank iesaistīšanās. Šim gadījumam nevajadzētu kļūt par precedentu.

Saistībā ar ECB 2014. un 2015. gada pārskatā paustajām bažām ECB turpināja monitorēt vairākas Magyar Nemzeti Bank 2014. un 2015. gadā uzsāktās programmas. Šīs programmas nebija saistītas ar monetāro politiku un potenciāli bija pretrunā ar monetārās finansēšanas aizliegumu, jo varēja uzskatīt, ka Magyar Nemzeti Bank pārņem valsts uzdevumus vai citādā veidā piešķir valstij finansiālus ieguvumus. Šīs programmas ietvēra Magyar Nemzeti Bank veiktās nekustamā īpašuma ieguldījumu iegādes, finansiālās lietpratības veicināšanas programmu, izmantojot sešu nodibinājumu tīklu un šo nodibinājumu ieguldījumu stratēģiju, Ungārijas Finanšu uzraudzības iestādes bijušo darbinieku pārcelšanu uz valsts centrālo banku, Ungārijas mākslas darbu un kultūras vērtību iegādes programmu un programmu, kas vērsta uz stimulu radīšanu bankām veikt atbilstošo vērtspapīru, konkrētāk, valdības obligāciju, iegādi. Ņemot vērā šo programmu lielo skaitu, mērogu un apjomu, ECB turpinās rūpīgi monitorēt šīs darbības, lai nodrošinātu, ka neveidojas pretrunas ar monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizliegumu. Magyar Nemzeti Bank arī jānodrošina, lai tās nodibinājumu tīklam piešķirtie centrālās bankas resursi ne tiešā, ne netiešā veidā netiktu izmantoti valsts finansēšanas mērķiem. Turklāt ECB turpinās monitorēt arī Magyar Nemzeti Bank līdzdalību Budapeštas Biržā, jo Magyar Nemzeti Bank veikto Budapeštas Biržas kontrolpaketes iegādi 2015. gada novembrī joprojām var uzskatīt par iemeslu bažām saistībā ar monetāro finansēšanu.

Banc Ceannais na hĒirean/Central Bank of Ireland 2016. gadā veiktā ar IBRC saistīto aktīvu samazināšana, galvenokārt pārdodot ilgtermiņa mainīgas procentu likmes parādzīmes, ir solis šo aktīvu nepieciešamās pilnīgās realizēšanas virzienā. Tomēr pastāvošās nopietnās bažas saistībā ar monetāro finansēšanu varētu mazināt vērienīgāks plānotās pārdošanas laika plāns.

Starptautiskās un Eiropas attiecības

Eiropas attiecības

ECB 2016. gadā uzturēja ciešu dialogu ar Eiropas institūcijām un forumiem, īpaši ar Eiropas Parlamentu, Eiropadomi, ECOFIN, Eurogrupu un Eiropas Komisiju. Gada laikā tika veikti turpmāki pasākumi, lai pabeigtu banku savienības izveidi un turpinātu euro zonas finanšu sektora sakārtošanu. Euro zonas ekonomiskā situācija un Grieķijas makroekonomisko korekciju programma arī noteica darba kārtību Eurogrupas un ECOFIN sanāksmēs, kurās piedalījās ECB prezidents un citi ECB Valdes locekļi. ECB prezidents piedalījās Eiropadomes sanāksmēs, kurās diskusiju tēma bija nepieciešamība nodrošināt saskaņotu fiskālās, finanšu un strukturālās politikas stratēģiju, lai stiprinātu tautsaimniecības atveseļošanos Eiropā.

Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšana

Tika turpināts uzsāktais darbs nolūkā pabeigt EMS izveidi saskaņā ar 2015. gadā publicētajā t.s. piecu priekšsēdētāju ziņojumā "Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšana" ietverto plānu.

Progress banku savienības izveidē tika panākts, īstenojot Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu un Direktīvu par noguldījumu garantiju sistēmām. ECB visu gadu arī turpināja atbalstīt izšķirošu pasākumu īstenošanu, lai pabeigtu banku savienības izveidi, īpaši organizējot tehniskās diskusijas ar mērķi radīt uzticamu kopīgu Vienotā noregulējuma fonda un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas atbalstu. Eiropas kapitāla tirgu savienība kopā ar banku savienību var padarīt finanšu sistēmu noturīgāku, uzlabojot pārrobežu riska dalīšanu un veicinot plašāku un vieglāku piekļuvi finansējumam.

Runājot par ekonomiskās pārvaldības sistēmu, darbību uzsāka Eiropas Fiskālā padome. Raugoties nākotnē, Eiropas Fiskālās padomes pilnvaras un institucionālā neatkarība jānostiprina, lai nodrošinātu tai svarīgu lomu caurredzamības palielināšanā un atbilstības fiskālajiem noteikumiem veicināšanā.^[141] ES Padome 2016. gada 20. septembrī publiskoja ieteikumu, kurā aicināja euro zonas valstis izveidot nacionālās produktivitātes padomes. Tās varētu dot jaunu impulsu strukturālo reformu īstenošanai euro zonas valstīs. Padomju darbības efektivitāte būs atkarīga ne tikai no to gaidāmā augstā tehniskās erudīcijas līmeņa, bet arī no to pilnīgas neatkarības. Produktivitātes padomju darbam būtu jānodrošina, lai pienācīgi tiktu ņemta vērā Eiropas dimensija, uzlabojot labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, un tiktu uzsvērta euro zonas dimensija, dalībvalstu līmenī vērtējot un risinot ar produktivitāti saistītus jautājumus.

Turklāt ECB regulāri uzsvērusi nepieciešamību konsekventi un precīzi piemērot pašreizējās pārvaldības sistēmas nosacījumus, ja līdz šim sasniegtais progress nav bijis pietiekams. Par to liecina konkrētai valstij adresētu Eiropas Komisijas ieteikumu ierobežotā īstenošana (sk. arī 1. nodaļas 1.6. sadaļu) un nepietiekama Stabilitātes un izaugsmes pakta prasību izpilde. Budžeta noteikumu pilnīga īstenošana un efektīvāka ekonomiskās politikas koordinācija būs priekšnoteikums nepieciešamās dalībvalstu uzticēšanās veidošanai, lai turpinātu EMS padziļināšanu. ECB uzsvēra, cik būtiski vēl vairāk paplašināt suverenitāti vidējā un tālākā perspektīvā, piemēram, virzoties no noteikumu sistēmas uz iestādēm, tādējādi uzlabojot pārvaldību.^[142]

Vienlaikus Eiropa saskaras ar problēmām ne tikai tautsaimniecībā, īpaši ņemot vērā ar migrāciju un drošību saistītās problēmas. Lai rastu ilgtspējīgus šo problēmu risinājumus, nepieciešama spēcīga tautsaimniecība. Tādējādi EMS izveides pabeigšana ir svarīgs solis ceļā uz Eiropas nostiprināšanu. Eurosistēma ir gatava atbalstīt šo darbu.

Demokrātiskas pārskatatbildības īstenošana

ECB ir neatkarīga institūcija, kas savu pilnvaru ietvaros nepieciešamības gadījumā pilnīgi neatkarīgi izmanto savus instrumentus. Pārskatatbildība ir šādas neatkarības nepieciešama sastāvdaļa, un Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikts, ka ECB ir pienākums sniegt pārskatus Eiropas Parlamentam – institūcijai, ko veido ES iedzīvotāju ievēlēti pārstāvji.

ECB prezidents 2016. gadā piedalījās četrās regulārajās Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sanāksmēs.^[143] Šajās sanāksmēs Eiropas Parlamenta locekļi īpašu uzmanību pievērsa ECB monetārajai politikai, finanšu sektora politikai, makroekonomisko korekciju programmām un euro zonas pārvaldības reformai (sk. 36. att.).

Reaģējot uz Eiropas Parlamenta lēmumā izteikto priekšlikumu par turpmāku pārskatatbildības veicināšanu, ECB 2016. gadā nolēma pirmo reizi publicēt atsauksmes par Eiropas Parlamenta lēmumā par iepriekšējā gada pārskatu sniegto ieguldījumu.^[144] Atsauksmes kopā ar gada pārskatu iepriekš tika sniegtas tikai Eiropas Parlamenta locekļiem.

ECB nodrošina pārskatu sniegšanas pienākuma izpildi, arī sagatavojot regulārus pārskatus un sniedzot atbildes uz Eiropas Parlamenta locekļu rakstiskajiem jautājumiem. ECB prezidents 2016. gadā saņēma vēstules ar šādiem jautājumiem, un atbildes uz tiem publicētas ECB interneta vietnē.^[145] Vairākums jautājumu bija saistīti ar ECB nestandarta monetārās politikas pasākumu īstenošanu, tautsaimniecības perspektīvu un makroekonomisko korekciju programmām.

Tāpat kā agrāk ECB savas kompetences ietvaros sniedza ieguldījumu Eiropas Parlamenta un ES Padomes diskusijās par tiesību aktu priekšlikumiem. Ārpus pārskatatbildības regulējuma citi ECB pārstāvji piedalījās Ekonomikas un monetāro lietu komitejas publiskajās sanāksmēs, apspriežot tehniskos jautājumus saistībā ar ECB kompetences jomām un uzdevumiem.

ECB ir arī pienākums sniegt pārskatus par savām banku uzraudzības aktivitātēm gan Eiropas Parlamentam, gan ES Padomei.^[146] Sīkāka informācija pieejama ECB 2016. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

Starptautiskās attiecības

Ņemot vērā sarežģīto starptautisko vidi, ECB piedalījās starptautisko institūciju forumos notikušajās diskusijās, apkopoja informāciju un informēja par savu politiku, tādējādi stiprinot saiknes ar galvenajiem starptautiskajiem darījuma partneriem. Tas bija īpaši svarīgi gadā, kad monetārās iestādes visā pasaulē turpināja veicināt tikko sākušos tautsaimniecības atveseļošanos.

G20

Vēl arvien lēnas pasaules tautsaimniecības atveseļošanās apstākļos Ķīnas G20 prezidentūras laikā uzmanība tika pievērsta pasaules tautsaimniecības izaugsmes tempa paātrināšanai un uzsvērta strukturālo reformu nozīme fiskālās un monetārās politikas papildināšanā, lai sasniegtu šo mērķi. Turklāt G20 prezidentūras laikā plašāk apsprieda arī ar izaugsmes virzītājspēkiem saistītos jautājumus, ietverot inovācijas un digitalizāciju. G20 valstis īstenoja turpmākus pasākumus, lai uzlabotas strukturālo reformu programmas ietvaros veiktu precīzāku strukturālo reformu salīdzinošo izvērtēšanu. Ņemot vērā antiglobalizācijas noskaņojuma pastiprināšanos, G20 valstis vairāk uzmanības pievērsa nevienlīdzībai un iekļaušanai un arī veicināja progresu taisnīgākas globālās nodokļu vides nodrošināšanā, no jauna pievēršoties ar beneficiārajām īpašumtiesībām un nodokļu jurisdikcijām, kas nevēlas sadarboties, saistītu jautājumu risināšanai. G20 valstu finanšu ministri un centrālo banku prezidenti, kuru sanāksmēs piedalās arī ECB prezidents, stingri apņēmās konsultēties par ārvalstu valūtas tirgiem un izvairīties no jebkāda veida protekcionisma tirdzniecībā un ieguldījumu politikas izvēlē. Sakarā ar nesenajiem teroristu uzbrukumiem pastiprinājušies terorisma finansēšanas novēršanas centieni. Atzinīgi tika novērtēta finanšu regulējuma sistēmas pamatelementu izstrādes pabeigšana, uzsverot savlaicīgas, pilnīgas un konsekventas saskaņotās finanšu sektora reformas programmas ieviešanas nepieciešamību. G20 samitā Handžou valstu vadītāji arī veicināja progresu, palielinot videi draudzīgu projektu finansēšanu un saistībā ar diskusiju par starptautisko finanšu arhitektūru novērtējot Speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) plašāku izmantošanu, paplašinot dalību Parīzes klubā un palielinot jauno un esošo daudzpusējo attīstības banku lomu.

Ar SVF un starptautisko finanšu arhitektūru saistītie politikas jautājumi

ECB turpināja veicināt Eiropas kopējo nostāju Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) notikušajās diskusijās par fonda politiku un starptautisko finanšu arhitektūru kopumā. Runājot par SVF pārvaldību, 2010. gada ilgtermiņa fonda kvotu un pārvaldības reforma stājās spēkā 2016. gada sākumā pēc tam, kad vairākums SVF dalībvalstu bija to ratificējušas. Rezultātā vairāk nekā 6% kvotu daļu tika novirzīti uz dinamiskajiem jauno tirgus ekonomikas valstu tirgiem un attīstības valstīm, labāk atspoguļojot to augošo nozīmi pasaules tautsaimniecībā. Šīs reformu paketes ietvaros attīstītās Eiropas valstis apņēmās samazināt savu apvienoto pārstāvniecību Valdē par divām vietām.

ECB atbalsta spēcīgu SVF, kura darbība balstās uz kvotām un kuram ir pietiekami daudz resursu, starptautiskās monetārās sistēmas centrā, kur tas sniedz būtisku ieguldījumu pasaules tautsaimniecības un finanšu stabilitātes nodrošināšanā. Kopējais SVF kvotu resursu apjoms ar ES dalībvalstu atbalstu 2016. gadā palielinājās divas reizes (līdz 477 mljrd. SDR). Arī SVF dalībvalstis, t.sk. vairākas ES dalībvalstis, apņēmās piešķirt aptuveni 260 mljrd. SDR, lai nostiprinātās pārvaldības sistēmas ietvaros nodrošinātu fondam nepārtrauktu piekļuvi divpusējiem aizņēmumiem. Kvotu 15. vispārējās pārskatīšanas ietvaros rīkoto diskusiju laika plāns tika mainīts nolūkā pabeigt pārskatīšanu ne vēlāk kā 2019. gada gadskārtējās sanāksmēs.

Tā kā ir svarīgi, lai SVF kreditēšanas politika joprojām tiktu īstenota atbilstoši tā dalībvalstu vajadzībām, SVF izvērtēja pasaules finanšu drošības tīkla atbilstību, t.sk. tā aptvērumu, pieejamību, krīzes novēršanas izmaksas un noregulējuma instrumentus.

Pēc krīzes atsevišķās euro zonas valstīs un attiecīgo ES un SVF aizdevuma un korekciju programmu, kurās šīs valstis piedalās, īstenošanas SVF Neatkarīgais novērtējuma birojs (IEO) publicēja visaptverošu ziņojumu par fonda lomu krīzes laikā un dalību finansiālās palīdzības programmās Grieķijai, Īrijai un Portugālei. Lai gan ziņojumā uzmanība galvenokārt tika pievērsta SVF lēmumu pieņemšanas procesam, tajā tika izteiktas arī pārdomas par ekonomiskiem jautājumiem – krīzes cēloņiem un politikas nosacījumu raksturu un piemērotību.

Tehniskā sadarbība

ECB paplašināja tehnisko sadarbību ar ārpus ES esošo valstu centrālajām bankām, lai veicinātu pilnvērtīgu centrālo banku praksi un tādējādi sekmētu pasaules monetāro un finanšu stabilitāti. Sadarbības aktivitātes atspoguļo ECB – lielākās centrālās bankas – nozīmi pasaules tautsaimniecībā. ECB turpināja sadarboties ar G20 jauno tirgus ekonomikas valstu centrālajām bankām (piemēram, Indijas un Turcijas centrālo banku), lai dalītos tehniskajās zināšanās un labākajā praksē. 2016. gadā tika parakstīts jauns Saprašanās memorands ar Brazīlijas Centrālo banku, kas būs pamats intensīvākai sadarbībai, ļaujot pievērsties centrālo banku darbības pamatjomām, t.sk. monetārajai politikai, finanšu stabilitātei un banku uzraudzībai. Ciešāka sadarbība ar starptautiskajām un reģionālajām organizācijām veicināja ECB izglītojošo darbību Latīņamerikā, Āzijā un Āfrikā.

ECB sadarbība ar to valstu centrālajām bankām, kuras plāno pievienoties Eiropas Savienībai, turpinājās galvenokārt reģionālo darbsemināru ietvaros. Īpaši organizētos pasākumos uzmanība tika veltīta institucionālajiem jautājumiem saistībā ar pievienošanos ES, makroprudenciālo un mikroprudenciālo uzraudzību, kā arī centrālo banku neatkarību – labas ekonomiskās pārvaldības pamatelementu. Tehniskā sadarbība ar ES kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu centrālajām bankām tiek īstenota ciešā sadarbībā ar ES NCB, papildinot ECB veikto šo valstu ekonomisko un finanšu norišu regulāro monitoringu un analīzi, kā arī politisko dialogu ar to centrālajām bankām.

Ārējā komunikācija

ECB politikas skaidrošana Eiropas pilsoņiem

Atvērta un caurredzama komunikācija veicina centrālās bankas politikas efektivitāti. Tā ļauj bankai nodrošināt plašākas sabiedrības un finanšu tirgu dalībnieku informēšanu par tās mērķiem un uzdevumiem, skaidrot darbības iemeslus un tādējādi virzīt to gaidas. ECB ir ilgstoša tradīcija uzturēt atvērtu komunikāciju, un 2016. gadā ECB turpināja to veicināt, īpaši arvien izvēršot informatīvo darbību un digitālo komunikāciju.

Informatīvā darbība

ECB 2016. gadā turpināja attīstīt iniciatīvas, lai sasniegtu plašāku sabiedrību un uzlabotu ECB politikas un lēmumu izpratni un tādējādi vairotu euro zonas valstu iedzīvotāju uzticēšanos.

ECB Frankfurtē uzņēma 522 apmeklētāju grupas, piesaistot vairāk nekā 15 000 ārvalstu viesu no 35 valstīm. Viesiem tika piedāvātas vispārējas un mērķtiecīgas prezentācijas, dodot iespēju sadarboties ar ECB speciālistiem. Viņi arī varēja apskatīt jauno ECB ēku un mākslas un euro izstādes gida vadībā. ECB 2016. gada jūlijā sāka uzņemt vietējos apmeklētājus mēneša pirmajās sestdienās, 2. pusgadā piesaistot vairāk nekā 3 000 viesu.

Lai euro zonas valstu gados jaunākajiem iedzīvotājiem skaidrotu savus uzdevumus, ECB sesto reizi organizēja Euro paaudzes skolēnu balvas izcīņas konkursu. Tas ir bankas galvenais kanāls sadarbībai ar skolēniem vecumā no 16 līdz 19 gadiem un viņu skolotājiem. Šā kanāla izmantošanas mērķis ir izglītot jauniešus par monetāro politiku un ECB. Skolēni piedalās lomu spēlē, kurā viņi, izvērtējot euro zonas ekonomisko un monetāro situāciju, pieņem monetārās politikas lēmumus.

ECB velta uzmanību arī jaunāka vecuma bērniem. 2016. gada 3. oktobrī 230 bērnu vecumā no astoņiem līdz 10 gadiem kopā ar ģimenēm tika aicināti uz ECB, lai piedalītos Vācijā populārā bērnu TV šova Die Sendung mit der Maus otrajā atvērto durvju dienā. Programmā tika iekļauta ēkas apskate gida vadībā, prezentācijas, darbsemināri par ECB lomu un funkcijām un euro banknotēm un monētām, izglītojošas spēles un vairākas izstādes.

Informatīvā darbība tika īstenota arī ārpus Frankfurtes. Piemēram, ECB un Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland darbinieki apmeklēja Īrijas 2016. gada Nacionālo aršanas čempionātu – lielāko brīvdabas un lauksaimniecības produktu tirdzniecības izstādi Eiropā.

Digitalizācijas centienu palielināšana

ECB turpināja arī palielināt digitālās komunikācijas centienus, lai pielāgotos pašreizējiem informācijas patēriņa modeļiem.

ECB centās padarīt pieejamāku plašākai sabiedrībai informācijas saturu, mēģinot vienkāršā valodā caur digitālās komunikācijas kanāliem padarīt lēmumus labāk saprotamus, lai skaidrotu diezgan tehniskus jēdzienus. Piemēram, ECB interneta vietnes sadaļa "Noderīga informācija" pieejama daudzās ES valodās. Papildus digitālās komunikācijas kanāliem arvien plašāk tiek izmantotas infografikas.

Vērtējot no tehniskā viedokļa, banka turpināja modernizēt interneta vietnes. ECB un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas interneta vietnes kļuvušas pilnībā pielāgoties spējīgas, nodrošinot iespēju interneta vietnes un svarīgas publikācijas apskatīt optimāli precīzi neatkarīgi no izvēlētās ierīces. Turklāt ECB apmierinājusi augošo pieprasījumu pēc augstas kvalitātes pasākumu pārraidīšanas tiešsaistē.

Banka turpināja piedalīties sociālo plašsaziņas līdzekļu platformās. ECB Twitter konts pašlaik piesaistījis vairāk nekā 360 000 sekotāju un tiek izmantots, lai aktualizētu informāciju par publikācijām un runu galveno vēstījumu. ECB 2016. gada decembrī Twitter kontā rīkoja pirmās debates tiešsaistē. Benuā Kerē, izmantojot tēmturi #askECB, atbildēja uz plašākas sabiedrības uzdotajiem jautājumiem, tādējādi nodrošinot tiešu mijiedarbību reālajā laikā. Turklāt ECB izmanto YouTube kontu video satura publicēšanai un Flickr.com kontu – fotogrāfiju ievietošanai. ECB pārstāvēta arī LinkedIn, kur kā tās konta sekotāji reģistrējušies aptuveni 43 000 iedzīvotāju.

Pielikumi

Institucionālā struktūra

ECB lēmējinstitūcijas un korporatīvā vadība

Eurosistēmu un Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) vada ECB lēmējinstitūcijas – Padome un Valde. Ģenerālpadome izveidota kā trešā ECB lēmējinstitūcija, kas pastāvēs, kamēr būs ES dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro. Lēmējinstitūciju darbību nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību, ECBS Statūti un attiecīgais reglaments.^[149] Eurosistēmā un ECBS lēmumu pieņemšana notiek centralizēti. Tomēr gan stratēģijas izstrādē, gan darbībā ECB un euro zonas valstu centrālās bankas (NCB) vienoti veicina Eurosistēmas kopīgo mērķu sasniegšanu, ievērojot decentralizācijas principu saskaņā ar ECBS Statūtiem.

Ņemot vērā ECB ar banku uzraudzību saistītos pienākumus, Padome pieņem tiesību aktus, kas nosaka vispārējo sistēmu, kuras ietvaros tiek pieņemti uzraudzības lēmumi, un, pamatojoties uz iebildumu neizteikšanas procedūru, apstiprina Uzraudzības valdes sagatavotos uzraudzības lēmumu projektus.^[150] Sīkāka informācija par ECB uzraudzības funkciju pieejama ECB 2016. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

Padome

Padome ir galvenā ECB lēmējinstitūcija. To veido ECB Valdes locekļi un euro zonas valstu NCB vadītāji. Padomes locekļu balsstiesības rotē saskaņā ar īpašu sistēmu, kas pieejama ECB interneta vietnē.

Padome parasti tiekas reizi divās nedēļās ECB telpās Frankfurtē pie Mainas, Vācijā. 2016. gadā pavisam notika 23 sanāksmes. Monetārajai politikai veltītas sanāksmes notiek reizi sešās nedēļās. Pārskats par šīm monetārajai politikai veltītajām sanāksmēm tiek publicēts, un parasti tas notiek ar četru nedēļu nobīdi. Ar monetāro politiku nesaistītajās sanāksmēs Padome galvenokārt apspriež ar citiem ECB un Eurosistēmas uzdevumiem un pienākumiem saistītus jautājumus. Lai nodrošinātu ECB monetārās politikas un citu uzdevumu nodalīšanu no uzraudzības pienākumiem, notiek atsevišķas uzraudzības jautājumiem veltītas sanāksmes.

Padome var arī pieņemt lēmumus, izmantojot rakstisko procedūru. 2016. gadā tika veiktas 1 400 rakstiskās procedūras, no kurām vairāk nekā 1 000 bija iebildumu neizteikšanas procedūru.

Padome

Mario Dragi ECB prezidents

Vitors Konstansiu ECB viceprezidents

Džozefs Bonniči Bank Čentrali ta' Malta/Central Bank of Malta prezidents (līdz 2016. gada 30. jūnijam)

Benuā Kerē ECB Valdes loceklis

Karlušs Kosta Banco de Portugal prezidents

Kristalla Georgadži Central Bank of Cyprus prezidente

Ardo Hansons Eesti Pank prezidents

Boštjans Jazbecs Banka Slovenije prezidents

Klāss Knots De Nederlandsche Bank prezidents

Filips R. Leins Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland prezidents

Sabīne Lautenšlēgere ECB Valdes locekle

Erki Līkanens Suomen Pankki – Finlands Bank prezidents

Luiss M. Linde Banco de España prezidents

Jozefs Makūhs Národná banka Slovenska prezidents

Īvs Meršs ECB Valdes loceklis

Ēvalds Novotnijs Oesterreichische Nationalbank prezidents

Peters Prāts ECB Valdes loceklis

Gastons Reinešs Banque centrale du Luxembourg prezidents

Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents

Jans Smets Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique prezidents

Janis Sturnars Bank of Greece prezidents

Vits Vasiļausks Lietuvos bankas valdes priekšsēdētājs

Mario Vella Bank Čentrali ta' Malta/Central Bank of Malta prezidents (no 2016. gada 1. jūlija)

Fransuā Vileruā de Galo Banque de France prezidents

Ignacio Visko Banca d'Italia prezidents

Jenss Veidmanis Deutsche Bundesbank prezidents

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Janis Sturnars, Karlušs Kosta, Ēvalds Novotnijs, Vitors Konstansiu, Mario Dragi, Sabīne Lautenšlēgere, Benuā Kerē, Kristalla Georgadži, Filips R. Leins un Īvs Meršs

Vidējā rindā (no kreisās uz labo): Ilmārs Rimšēvičs, Fransuā Vileruā de Galo, Jenss Veidmanis, Erki Līkanens, Jozefs Makūhs un Ignacio Visko

Pēdējā rindā (no kreisās uz labo): Gastons Reinešs, Boštjans Jazbecs, Ardo Hansons, Klāss Knots, Jans Smetss, Peters Prāts un Vits Vasiļausks

Piezīme. Fotografēšanās brīdī nebija klāt Luisa M. Lindes un Mario Vellas.

Valde

Valdi veido ECB prezidents, viceprezidents un vēl četri locekļi, kurus Eiropadome pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu un ECB ieceļ ar kvalificētu balsu vairākumu. Valde atbildīga par Padomes sanāksmju sagatavošanu, euro zonas monetārās politikas īstenošanu saskaņā ar Padomes apstiprinātajām pamatnostādnēm un lēmumiem un ECB praktiskā darba vadīšanu.

Valde

Mario Dragi ECB prezidents

Vitors Konstansiu ECB viceprezidents

Benuā Kerē ECB Valdes loceklis

Sabīne Lautenšlēgere ECB Valdes locekle

Īvs Meršs ECB Valdes loceklis

Peters Prāts ECB Valdes loceklis

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Sabīne Lautenšlēgere, Mario Dragi un Vitors Konstansiu

Pēdējā rindā (no kreisās uz labo): Īvs Meršs, Peters Prāts un Benuā Kerē

Ģenerālpadome

Ģenerālpadomi veido ECB prezidents, viceprezidents un visu 28 ES dalībvalstu NCB vadītāji. Padome palīdz pildīt arī ECB padomdevēja funkcijas, vākt statistisko informāciju, izstrādāt nepieciešamos noteikumus, lai standartizētu grāmatvedības uzskaiti un ziņojumus par NCB veiktajām operācijām, veikt pasākumus saistībā ar ECB kapitāla parakstīšanas atslēgas izveidi, kas nav noteikti Līgumā, un noteikt ECB darbinieku nodarbināšanas kārtību.

Ģenerālpadome

Mario Dragi ECB prezidents

Vitors Konstansiu ECB viceprezidents

Mareks Belka Narodowy Bank Polski prezidents (līdz 2016. gada 20. jūnijam)

Džozefs Bonniči Bank Čentrali ta' Malta/Central Bank of Malta prezidents (līdz 2016. gada 30. jūnijam)

Marks Kārnijs Bank of England prezidents

Karlušs Kosta Banco de Portugal prezidents

Kristalla Georgadži Central Bank of Cyprus prezidente

Adams Glapiņskis Narodowy Bank Polski prezidents (no 2016. gada 21. jūnija)

Ardo Hansons Eesti Pank prezidents

Stefans Ingvess Sveriges Riksbank prezidents

Mugurs Konstantins Isaresku Banca Naţională a României prezidents

Boštjans Jazbecs Banka Slovenije prezidents

Klāss Knots De Nederlandsche Bank prezidents

Filips R. Leins Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland prezidents

Erki Līkanens Suomen Pankki – Finlands Bank prezidents

Luiss M. Linde Banco de España prezidents

Jozefs Makūhs Národná banka Slovenska prezidents

Ģerģs Matolči Magyar Nemzeti Bank prezidents

Ēvalds Novotnijs Oesterreichische Nationalbank prezidents

Dimitars Radevs Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) prezidents

Gastons Reinešs Banque centrale du Luxembourg prezidents

Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidents

Larss Rode Danmarks Nationalbank prezidents

Jirži Rusnoks Česká národní banka prezidents (no 2016. gada 1. jūlija)

Miroslavs Zingers Česká národni banka prezidents (līdz 2016. gada 30. jūnijam)

Jans Smets Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique prezidents

Janis Sturnars Bank of Greece prezidents

Vits Vasiļausks Lietuvos bankas valdes priekšsēdētājs

Mario Vella Bank Čentrali ta' Malta/Central Bank of Malta prezidents (no 2016. gada 1. jūlija)

Fransuā Vileruā de Galo Banque de France prezidents

Ignacio Visko Banca d'Italia prezidents

Boriss Vujčičs Hrvatska narodna banka prezidents

Jenss Veidmanis Deutsche Bundesbank prezidents

Pirmajā rindā (no kreisās uz labo): Janis Sturnars, Karlušs Kosta, Ēvalds Novotnijs, Vitors Konstansiu, Mario Dragi, Marks Kārnijs, Kristalla Georgadži un Filips R. Leins

Vidējā rindā (no kreisās uz labo): Ilmārs Rimšēvičs, Fransuā Vileruā de Galo, Jenss Veidmanis, Erki Līkanens un Ignacio Visko

Pēdējā rindā (no kreisās uz labo): Gastons Reinešs, Boštjans Jazbecs, Larss Rode, Ardo Hansons, Klāss Knots, Jans Smetss, Jozefs Makūhs, Vits Vasiļausks un Dimitars Radevs

Piezīme. Fotografēšanās brīdī nebija klāt Adama Glapiņska, Stefana Ingvesa, Mugura Konstantina Isaresku, Luisa M. Lindes, Ģerģa Matolči, Jirži Rusnoka, Borisa Vujčiča un Mario Vellas.

Korporatīvā pārvaldība

ECB korporatīvās pārvaldības struktūra papildus lēmējinstitūcijām ietver divas augsta līmeņa komitejas – Audita komiteju un Ētikas komiteju, kā arī vairākus citus ārējās un iekšējās kontroles līmeņus. To papildina Ētikas regulējums, ECB Lēmums^[151] par noteikumiem un nosacījumiem, kurus piemēro izmeklēšanā krāpšanas apkarošanai, kā arī noteikumi par ECB dokumentu publisku pieejamību. Pēc Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) izveides ECB korporatīvās pārvaldības jautājumi kļuvuši pat vēl nozīmīgāki.

Audita komiteja

ECB Audita komiteja atbalsta Padomi, sniedzot konsultācijas un atzinumus saistībā ar 1) finanšu informācijas integritāti; 2) iekšējās kontroles uzraudzību; 3) atbilstību piemērojamiem likumiem, noteikumiem un ētikas kodeksam; un 4) audita funkciju izpildi. Tās pilnvaras pieejamas ECB interneta vietnē. Audita komiteju vada Erki Līkanens, un 2016. gadā tajā bija vēl četri locekļi: Vitors Konstansiu, Džozefs Bonniči^[152], Patriks Honohans un Ēvalds Novotnijs.

Ētikas komiteja

Lai nodrošinātu ECB lēmumu pieņemšanas procesos iesaistīto iestāžu dažādo ētikas kodeksu atbilstošu un saskaņotu īstenošanu, Ētikas komiteja sniedz konsultācijas un skaidrojumus Padomes, Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem par ētikas jautājumiem. Tās pilnvaras pieejamas ECB interneta vietnē. Ētikas komiteju vada Žans Klods Trišē, un tajā ir vēl divi ārējie locekļi: Patriks Honohans^[153] un Klauss Lībšers.

Ārējās un iekšējās kontroles līmeņi

Ārējās kontroles līmeņi

ECBS Statūtos paredzēti divi ārējās kontroles līmeņi, t.i., ārējais revidents, kuru pēc rotācijas principa ieceļ uz pieciem gadiem ECB gada finanšu pārskatu revīzijas veikšanai, un Eiropas Revīzijas palāta, kas pārbauda ECB vadības darbības efektivitāti.

Iekšējās kontroles līmeņi

ECB izveidota trīspakāpju iekšējās kontroles sistēma, kuru veido 1) pārvaldības kontroles, 2) dažādu risku un atbilstības uzraudzības funkcijas un 3) neatkarīga audita nodrošināšana.

ECB iekšējās kontroles sistēmas pamatā ir funkcionāla pieeja, ka katrai struktūrvienībai (daļai, nodaļai, direktorātam vai ģenerāldirektorātam) ir galvenā atbildība par savu risku pārvaldību, kā arī par savas darbības produktivitātes un efektivitātes nodrošināšanu.

Uzraudzības funkcijas ietver monitoringa mehānismus un efektīvus procesus pienācīgas finanšu un darbības risku, kā arī reputācijas un rīcības risku kontroles nodrošināšanai. Šīs otrā līmeņa kontroles funkcijas veic ECB iekšējās funkcijas (piemēram, budžeta un kontroles funkcija, darbības un finanšu riska vadības funkcijas, banku uzraudzības kvalitātes nodrošināšanas funkcija vai atbilstības funkcija) un/vai attiecīgi Eurosistēmas/ECBS komitejas (piemēram, Organizācijas attīstības komiteja, Riska vadības komiteja vai Budžeta komiteja).

Papildus un neatkarīgi no ECB iekšējās kontroles struktūras un risku monitoringa auditus, par kuriem tieši atbildīga Valde, veic iekšējā audita funkcijas ietvaros saskaņā ar ECB Revīzijas hartu. ECB iekšējie auditori stingri ievēro Iekšējo auditoru institūta "Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskos standartus". Turklāt Iekšējo auditoru komiteja, ko veido ECB, NCB un valstu kompetento iestāžu iekšējā audita eksperti, palīdz sasniegt Eurosistēmas/ECBS un VUM mērķus.

ECB ētikas regulējums

ECB Ētikas regulējumu veido Padomes locekļu Ētikas kodekss, Valdes locekļu Ētikas kritēriju papildkodekss, Uzraudzības valdes Ētikas kodekss un ECB Personāla reglaments. Ētikas regulējums nosaka ētikas normas un pamatprincipus, lai ECB uzdevumu veikšanā nodrošinātu visaugstāko integritāti, kompetenci, efektivitāti un caurredzamību. Tas ietver arī sīki izstrādātus nosacījumus par izvairīšanos no iespējamiem interešu konfliktiem un to pārvaldību, par ierobežojumiem, pārskatu sniegšanas pienākumiem un pārraudzības sistēmu saistībā ar privātiem finanšu darījumiem, par uzteikuma noteikumiem attiecībā uz turpmāko profesionālo darbību un par detalizētiem noteikumiem saistībā ar ārējo darbību un attiecībām ar ārējiem partneriem.

Krāpšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas pasākumi

Eiropas Parlaments un ES Padome 1999. gadā pieņēma regulu^[154], kas, citstarp, ļauj Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikt iekšēju izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par iespējamu krāpšanu ES iestādēs, institūcijās, birojos un aģentūrās. Padome 2004. gadā apstiprināja un 2016. gadā^[155] pārskatīja tiesisko regulējumu, kas ietver noteikumus un nosacījumus izmeklēšanai, ko OLAF veic ECB, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības. Turklāt 2007. gadā ECB izveidoja iekšējos plānus cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (AML) un pret terorisma finansēšanu (CTF). Iekšēja pārskatu sniegšanas sistēma papildina ECB AML un CTF ietvaru, lai nodrošinātu visas attiecīgās informācijas sistemātisku savākšanu un savlaicīgu iesniegšanu Valdei.

ECB dokumentu pieejamība

ECB Lēmums par publisku piekļuvi ECB dokumentiem^[156] atbilst citu ES iestāžu un institūciju mērķiem un standartiem attiecībā uz to dokumentu publisku pieejamību. Tas veicina caurredzamību, vienlaikus ņemot vērā ECB un NCB neatkarību un nodrošinot konkrētu ar ECB uzdevumiem saistītu specifisku jautājumu konfidencialitāti. ECB jauno banku uzraudzības jomā veicamo pienākumu dēļ iedzīvotāju un valstu iestāžu pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem skaits un sarežģītība ievērojami palielinājusies.

Savas apņēmības nodrošināt caurredzamību un atbildību ietvaros ECB 2016. gada februārī sāka publicēt katra Valdes locekļa un Uzraudzības valdes priekšsēdētāja sanāksmju kalendārus trim nākamajiem mēnešiem.

Atbilstības un pārvaldības birojs

Atbilstības un pārvaldības birojs (APB) ir tieši pakļauts ECB prezidentam un palīdz Valdei aizsargāt ECB integritāti un reputāciju, veicināt uzvedības ētikas standartus un stiprināt ECB atbildību un caurredzamību. ECB korporatīvās vadības sistēmas vispārējās saskaņotības un efektivitātes veicināšanai APB nodrošina ECB Audita komitejas un Ētikas komitejas sekretariāta darbību un darbojas kā Eiropas Ombuda un OLAF koordinācijas punkts.

Eurosistēmas/ECBS komitejas

Eurosistēmas/ECBS komitejas turpināja sniegt nozīmīgu palīdzību ECB lēmējinstitūcijām to uzdevumu veikšanā. Gan pēc Padomes, gan Valdes lūguma komitejas nodrošināja ekspertu palīdzību savas kompetences jomās un veicināja lēmumu pieņemšanas procesu. Komiteju sastāvā parasti ir tikai Eurosistēmas centrālo banku darbinieki. Tomēr to dalībvalstu NCB, kuras vēl nav ieviesušas euro, piedalās komiteju sanāksmēs, ja tajās tiek izskatīti Ģenerālpadomes kompetencē esošie jautājumi. Turklāt gadījumos, kad jāpalīdz ECB risināt ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saistītus politikas jautājumus, dažas komitejas tiekas tādā sastāvā, kāds ir VUM (t.i., pa vienam loceklim no katras dalībvalsts centrālās bankas un nacionālās kompetentās iestādes). Ja nepieciešams, komiteju sanāksmēs var aicināt piedalīties arī citu kompetento institūciju pārstāvjus.

Ir vēl divas komitejas. Budžeta komiteja palīdz Padomei risināt ar ECB budžetu saistītus jautājumus. Cilvēkresursu konference ir pieredzes, profesionālo zināšanu un informācijas apmaiņas forums Eurosistēmas/ECBS centrālajām bankām cilvēkresursu vadības jomā.

Organizācijas un cilvēkresursu norises

ECB cilvēkresursi

2016. gada janvārī tika iecelts atbalsta funkciju vadītājs (AFV). Šis amats izveidots, lai turpinātu stiprināt darbības un analītisko izcilību, uzlabotu organizatorisko efektivitāti un vēl vairāk veicinātu atbalsta funkciju saskaņošanu un orientēšanu uz visas ECB vajadzībām. Turklāt AFV, kura darba pienākumos ietilpst administrēšanas un informācijas sistēmu jomas, noteica šādas prioritātes: izveidot visaptverošāku stratēģiskās plānošanas procesu, vēl vairāk veicināt sadarbību AFV darbības jomās un visās pārējās darbības jomās.

Tas, ka 2016. gada aprīlī tika izveidota jauna darbības joma, kas atbildīga par visiem ar finansēm saistītiem jautājumiem, ļāva pārveidotajai cilvēkresursu funkcijai pilnībā pievērsties augstas kvalitātes cilvēkresursu pakalpojumu sniegšanai, lai ECB darbinieki varētu attīstīt savu potenciālu mūsdienīgā un elastīgā organizatoriskā struktūrā. Viena no prioritātēm ir talantīgu darbinieku piesaiste un noturēšana, kā arī viņu snieguma pārvaldība. Turklāt ECB cilvēkresursu pakalpojumi īpaši vērsti uz ECB darbinieku veselības un labklājības nodrošināšanu.

2016. gadā tika likti pamati stratēģiskās darījuma partnera funkcijas uzlabošanai, lai stiprinātu ECB cilvēkresursu pārvaldību, kā arī darbības prasību pārvēršanai cilvēkresursu politikas vajadzībās.

ECB spēju stiprināšana talantu pārvaldībā un līderības attīstībā, kā arī izcilības kultūras veicināšana saistībā ar profesionālo ētiku un ilgtermiņa organizatorisko noturību 2016. gadā bija vieni no svarīgākajiem ECB cilvēkresursu jomas darba kārtības jautājumiem. Īpaša uzmanība tika pievērsta 2017. un 2018. gadā pakāpeniski īstenojamās Līderības izaugsmes programmas izstrādei, "veselīgas vadīšanas" programmas īstenošanai un ECB nesen izveidotā Atbilstības un pārvaldības biroja centienu izstrādāt obligāto mācību pasākumus par ētikas jautājumiem atbalstam.

Turklāt tika īstenotas daudzas cilvēkresursu iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas banku uzraudzības funkciju. Tās ietvēra sistēmas mēroga Vienotā uzraudzības mehānisma uzraudzības mācību (kurās piedalījās vairāk nekā 1 900 dalībnieku) programmas tālāku stratēģisku attīstību, 28 komandas veidošanas pasākumu organizēšanu starpvalstu sadarbības stiprināšanai kopīgās uzraudzības komandās un pirmajā grupā ietilpstošo 33 gados jaunu augstskolu absolventu, kuri izvēlēti Eiropas banku uzraudzības stažēšanās programmai, sekmīgi pabeiguši darbā ievadīšanu, mācību kursu un iekārtošanu nacionālajās kompetentajās iestādēs, veiksmīgu integrēšanu.

ECB 2016. gadā turpināja veicināt dzimumu dažādību, īpaši vadības līmeņa amatos. Panākusi to, ka 2016. gada beigās 27% vadītāju amatu un 18% augstākā līmeņa vadītāju amatu ieņēma sievietes, tagad ECB cenšas sasniegt attiecīgi 2017. un 2019. gada starpposma mērķi un galamērķi (sk. 3. att.). Kopš dzimumu dažādības mērķu izvirzīšanas un īpaša rīcības plāna izstrādes 2013. gadā dzimumu dažādības tēma ieņēmusi nozīmīgu vietu ECB darba kārtībā, jo šīs organizācijas mērķis ir atklāt, piesaistīt un attīstīt sievietes talantu. Turklāt ECB 2016. gadā īstenoja turpmākus daudzveidības pasākumus, t.sk. augsta līmeņa sponsorēšanu, ko veica Valdes loceklis Benuā Kerē un AFV, uz augstskolu studentiem orientētu sievietes talantam veltītu atvērto durvju dienu un ECBS un VUM Daudzveidības tīkla izveidi.

Papildus dzimumu dažādības jautājumiem ECB apņēmusies veicināt visus dažādības aspektus ietverošu darba kultūru, balstoties uz sponsoru, ECB daudzveidības vēstnieku, Cilvēkresursu ģenerāldirektorāta, vadības līmeņa darbinieku un esošo daudzveidības tīklu (piemēram, Sieviešu tīkla, Varavīksnes tīkla un ECB Etniskās un kultūras grupas) kopīgu atbildību.

2016. gada 31. decembrī ECB bija 2 898.5 pilna darba laika ekvivalenta amata vietas (2015. gada beigās – 2 650). Faktiskais pilna darba laika ekvivalenta darbinieku ar ECB darba līgumiem skaits bija 3 171 (2015. gada 31. decembrī – 2 871).^[157] 2016. gadā kopumā piedāvāti 208 jauni fiksēta termiņa darba līgumi (ar ierobežojumiem vai nomaināmi ar pastāvīgajiem darba līgumiem). Turklāt tika noslēgti 304 īstermiņa darba līgumi un vairāki iepriekš noslēgti darba līgumi tika pagarināti, lai aizstātu darbiniekus par gadu īsākas prombūtnes laikā. Visu 2016. gadu ECB turpināja piedāvāt īstermiņa darba līgumus ar termiņu līdz 36 mēnešiem NCB un starptautisko organizāciju darbiniekiem. 2016. gada 31. decembrī 250 NCB un starptautisko organizāciju speciālistu veica dažādus uzdevumus ECB (par 11% vairāk nekā 2015. gada beigās). 2016. gada septembrī darbu ECB uzsāka Absolventu programmas 11. gada 14 dalībnieku, un 2016. gada 31. decembrī ECB bija 320 praktikantu (par 17% vairāk nekā 2015. gadā). ECB piešķīra arī piecas stipendijas vadošajiem ekonomistiem Wim Duisenberg Research Fellowship programmas ietvaros un sešas Lamfalussy Fellowship programmas stipendijas jaunajiem pētniekiem.

Lai gan organizācija nedaudz paplašinājās, 56 darbinieki ar fiksēta termiņa vai pastāvīgu darba līgumu 2016. gadā beidza darbu vai aizgāja pensijā (2015. gadā – 53) un gada laikā beidzās 317 īstermiņa darba līgumu termiņš.

Finanšu pārskati

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/annrep/ar2016annualaccounts_lv.pdf

Eurosistēmas konsolidētā bilance 2016. gada 31. decembrī

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/eurosystembalancesheet2016.lv.pdf

Statistika (pieejama tikai angļu valodā)

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/annrep/ar2016/EN_AR16_STATISTICAL_ANNEX.pdf

Saīsinājumi

Valstis

Saskaņā ar ES praksi šajā pārskatā ES dalībvalstis uzskaitītas alfabēta secībā atbilstoši attiecīgo valstu nosaukumiem to nacionālajās valodās.

Citi

Tabulās lietotie apzīmējumi

"-" datu nav/dati nav izmantojami

"." dati pagaidām nav pieejami