PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada 6. jūnijā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Pamatojoties uz mūsu aktualizēto novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni pēc tam, kad procentu likmes netika mainītas deviņus mēnešus. Kopš mūsu 2023. gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2.5 procentu punktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi bijuši ierobežojoši. Pieprasījuma vājināšana un stabilu inflācijas gaidu saglabāšana devusi būtisku artavu, lai samazinātu inflāciju.

Vienlaikus, neraugoties uz pēdējos ceturkšņos panākto progresu, iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, jo vērojams straujš darba samaksas kāpums un gaidāms, ka inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi. Jaunākās Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēses attiecībā uz kopējo inflāciju un pamatinflāciju 2024. un 2025. gadam koriģētas un paaugstinātas salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2.5 %, 2025. gadā – 2.2 % un 2026. gadā – 1.9 %. Speciālisti lēš, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2024. gadā vidēji būs 2.8 %, 2025. gadā – 2.2 % un 2026. gadā – 2.0 %. Gaidāms, ka tautsaimniecības izaugsmes temps 2024. gadā palielināsies līdz 0.9 %, 2025. gadā – līdz 1.4 % un 2026. gadā – līdz 1.6 %.

Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs saglabāsim monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šo mērķi. Mēs turpināsim noteikt ierobežojumu apmēru un ilgumu atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Padome šodien arī apstiprināja, ka 2. pusgadā Eurosistēmas vērtspapīru turējumi pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros tiks samazināti vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī. PĀAIP turējumu samazināšanas kārtība pamatā atbildīs kārtībai, kāda tika piemērota aktīvu iegādes programmai (AIP).

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Eurozonas tautsaimniecība pēc piecu ceturkšņu ilgas stagnācijas 2024. gada 1. ceturksnī pieaugusi par 0.3%. Pakalpojumu sektorā notiek izaugsme un vērojamas ražošanas stabilizācijas pazīmes, saglabājoties zemiem rādītājiem. Mēs sagaidām, ka turpināsies tautsaimniecības atveseļošanās, jo darba samaksas kāpums un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās palielina reālos ienākumus. Spēcīgākam eksportam arī vajadzētu veicināt izaugsmi turpmākajos ceturkšņos, pieaugot globālajam preču un pakalpojumu pieprasījumam. Visbeidzot ar laiku vajadzētu mazināties monetārās politikas bremzējošajai ietekmei.

Nodarbinātība šā gada 1. ceturksnī pieauga par 0.3 % (radīts aptuveni 500 000 jaunu darba vietu) un apsekojumi liecina, ka īstermiņā turpināsies nodarbinātības kāpums. Bezdarba līmenis aprīlī nedaudz samazinājās (līdz 6.4 %) – tas ir zemākais līmenis kopš euro ieviešanas. Uzņēmumi joprojām publicē daudz darba sludinājumu, taču to ir mazāk nekā iepriekš.

Valstu fiskālajai un strukturālajai politikai jābūt vērstai uz tautsaimniecības ražīguma un konkurētspējas uzlabošanu, tādējādi palīdzot kāpināt potenciālo izaugsmi un mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Efektīva, ātra un pilnīga "Nākamās paaudzes ES" programmas īstenošana, progress ceļā uz kapitāla tirgu savienību un banku savienības izveides pabeigšana un vienotā tirgus stiprināšana palīdzētu veicināt inovācijas un vairot ieguldījumus zaļajā un digitālajā pārejā. ES pārskatītā ekonomiskās pārvaldības regulējuma ieviešana pilnībā un bez kavēšanās palīdzēs valdībām ilgtspējīgi samazināt budžeta deficītu un parāda rādītājus.

Inflācija

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi gada inflācija maijā palielinājās līdz 2.6 % (aprīlī – 2.4 %). Pārtikas cenu inflācija saruka līdz 2.6 %. Pēc gadu ilga negatīva gada inflācijas līmeņa enerģijas cenu inflācija pieauga līdz 0.3 %. Preču cenu inflācija maijā turpināja sarukt, sasniedzot 0.8 %. Savukārt pakalpojumu cenu inflācija būtiski pieauga (līdz 4.1 %; aprīlī – 3.7 %).

Vairākums pamatinflācijas rādītāju aprīlī (pēdējā mēnesī, par kuru pieejami dati) turpināja pazemināties, apstiprinot pieņēmumu, ka cenu spiediens pakāpeniski sarūk. Tomēr iekšzemes inflācija joprojām ir augsta. Darba samaksas pieauguma temps joprojām ir ļoti straujš, kompensējot agrāko inflācijas kāpumu. Ņemot vērā darbaspēka samaksas korekciju procesa pakāpenisko raksturu un vienreizējo maksājumu būtisko lomu, darbaspēka izmaksas tuvākajā laikā visdrīzāk svārstīsies, par ko liecina vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas straujāks kāpums 1. ceturksnī. Vienlaikus uz nākotni vērsti rādītāji liecina, ka darba samaksas pieauguma temps gada laikā mazināsies. Peļņa absorbē daļu vienības darbaspēka izmaksu būtiskā kāpuma, mazinot inflācijas efektus.

Atlikušajos gada mēnešos gaidāms, ka inflācija svārstīsies aptuveni pašreizējā līmenī, t. sk. ar enerģiju saistītu bāzes efektu rezultātā. Pēc tam gaidāms, ka tā samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim nākamā gada 2. pusgadā. To noteiks vājāks darbaspēka izmaksu kāpums, mūsu ierobežojošās monetārās politikas seku izpausme, kā arī enerģijas krīzes un pandēmijas ietekmes mazināšanās. Ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji pamatā joprojām ir stabili – vairums ir aptuveni 2 % līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības attīstības riski īstemiņā ir sabalansēti, bet vidējā termiņā tie joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Vājāka pasaules tautsaimniecība vai lielāko valstu tirdzniecības nesaskaņu eskalācija negatīvi ietekmētu eurozonas izaugsmi. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos ir būtisks ģeopolitisko risku avots. To rezultātā var mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību konfidence attiecībā uz nākotni un veidoties globālās tirdzniecības traucējumi. Izaugsmes temps arī varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas ietekme izrādītos spēcīgāka, nekā gaidīts. Izaugsme varētu būt straujāka, ja inflācijas kritums būtu spējāks par paredzēto, konfidences un reālo ienākumu pieaugums palielinātu tēriņus vairāk par gaidīto, vai pasaules tautsaimniecības izaugsme būtu spēcīgāka, nekā paredzēts.

Inflācija varētu būt augstāka nekā gaidīts, ja darba samaksas vai peļņas kāpums būs liekāks par gaidīto. Augšupvērstos riskus, kas apdraud inflāciju, nosaka paaugstināta ģeopolitiskā spriedze, kas varētu īstermiņā paaugstināt enerģijas cenas un transportēšanas izmaksas un kavēt globālo tirdzniecību. Turklāt ekstrēmi laikapstākļi, kā arī klimata krīzes attīstība kopumā varētu paaugstināt pārtikas cenas. Un pretēji – inflācija var arī pārsteigt ar spēcīgāku kritumu, ja monetārā politika mazinās pieprasījumu vairāk, nekā gaidīts, vai ja ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktināsies.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Tirgus procentu likmes kopš mūsu aprīļa sanāksmes palielinājušās. Finansējuma izmaksas stabilizējušās ierobežojošā līmenī, mūsu iepriekšējai monetārās politikas procentu likmju paaugstināšanai izpaužoties finanšu sistēmā. Uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu vidējā procentu likme un mājsaimniecībām izsniegto jauno hipotēku kredītu vidējā procentu likme aprīlī bija attiecīgi 5.2 % un 3.8 %.

Kreditēšanas dinamika joprojām ir vāja. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms aprīlī pieauga līdz 0.3 % (neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps bija 0.2 %. Plašās naudas rādītāja, ko mēra ar M3, gada pieauguma temps aprīlī pieauga līdz 1.3 % (martā – 0.9 %).

Atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai Padome padziļināti novērtēja monetārās politikas un finanšu stabilitātes mijiedarbību. Eurozonas bankas saglabā noturību. Tautsaimniecības attīstības perspektīvas uzlabošanās veicinājusi finanšu stabilitāti, bet paaugstinātie ģeopolitiskie riski padara nākotnes perspektīvu neskaidrāku. Globālās finansēšanas nosacījumu stingrības neparedzams kāpums varētu izraisīt finanšu un nefinanšu aktīvu pārcenošanu, kas negatīvi ietekmētu plašāku tautsaimniecību. Makroprudenciālā politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija pret finanšu ievainojamības pastiprināšanos. Pasākumi, kas pašlaik pieņemti vai kas drīzumā stāsies spēkā, palīdz saglabāt finanšu sistēmas noturību.

Secinājums

Padome šodien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Mēs saglabāsim monetārās politikas procentu likmes pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu šo mērķi. Mēs turpināsim noteikt ierobežojumu apmēru un ilgumu atbilstoši datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.