ECB negatīvās procentu likmes
12.06.2014. (aktualizēts 28.07.2022.)
ECB uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Lai to panāktu, mēs vidējā termiņā esam noteikuši 2% inflācijas mērķi. Līdzīgi kā vairums centrālo banku mēs ietekmējam inflācijas attīstību, nosakot procentu likmes. Ja centrālā banka nolemj cīnīties pret pārāk augstu inflāciju, tā parasti paaugstina procentu likmes, untādējādi aizņemties kļūst dārgāk un uzkrāt – izdevīgāk. Savukārt, ja tā nolemj cīnīties pret pārāk zemu inflāciju, tā pazemina procentu likmes.
2014. gadā bija gaidāms, ka inflācija euro zonā ilgāku laiku saglabāsies ievērojami zemāka par 2%. Tāpēc ECB Padome 2014. gada jūnijā uzskatīja par nepieciešamu pazemināt procentu likmes. ECB rīcībā ir trīs galvenās procentu likmes – aizdevumu iespējas procentu likme bankām uz nakti izsniegtajiem aizdevumiem, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un noguldījumu iespējas procentu likme. Galveno refinansēšanas operāciju likme ir likme, ar kādu bankas var regulāri aizņemties no ECB, savukārt noguldījumu procentu likme ir likme, ko bankas saņem par līdzekļiem, kas noguldīti centrālajā bankā. Visas trīs likmes tika pazeminātas. Šis pazeminājums bija daļa no pasākumu kopuma, kuri bija izstrādāti, lai nodrošinātu cenu stabilitāti vidējā termiņā, kas ir nepieciešams priekšnosacījums ilgtspējīgai izaugsmei euro zonā.
Vai negatīvu monetārās politikas procentu likmju gadījumā man jāmaksā bankai par savas naudas glabāšanu? Kā negatīva noguldījumu procentu likme ietekmē manus uzkrājumus?
Komercbankas, protams, var noguldītājiem noteikt zemākas procentu likmes, un dažas komercbankas piemēroja negatīvas procentu likmes klientu liela apjoma uzkrājumiem. Tomēr vienlaikus patērētāji un uzņēmumi varēja aizņemties izdevīgāk, un tas palīdzēja stimulēt tautsaimniecības atveseļošanos.
Tirgus ekonomikā uzkrājumu ienesīgumu nosaka piedāvājums un pieprasījums. Piemēram, zemu ilgtermiņa procentu likmju pamatā ir vāja izaugsme un nepietiekama kapitāla atdeve. Patiesībā ECB lēmumi par procentu likmēm galu galā deva labumu uzkrājumu veidotājiem, jo tie sekmēja izaugsmi un radīja apstākļus, lai procentu likmes varētu pakāpeniski atgriezties augstākā līmenī.
Bet kāpēc sodīt uzkrājumu veidotājus un atalgot aizņēmējus?
Centrālās bankas pamatfunkcija ir nodrošināt, lai noguldījumi un kredīti mājsaimniecībām un uzņēmējiem būtu zināmā mērā pievilcīgi, taču tas netiek darīts nedz ar nolūku sodīt, nedz atalgot. Pazeminot procentu likmes un tādējādi padarot noguldījumus mazāk pievilcīgus un kredītus izdevīgākus, centrālā banka mudina cilvēkus tērēt naudu vai ieguldīt. Tomēr, ja centrālā banka paaugstina procentu likmes, rodas stimuls vairāk uzkrāt un mazāk aizņemties, kas var palīdzēt atdzesēt ekonomiku, kura cīnās ar augstu inflāciju. Šāda rīcība nav raksturīga tikai ECB, jo tā rīkojas visas centrālās bankas.
Vai bankas var izvairīties no negatīvas noguldījumu procentu likmes? Piemēram, varbūt tās var vienkārši turēt lielāku daudzumu banknošu?
Ja banka tur lielāku valūtas daudzumu, kas pārsniedz obligāto rezervju apjomu, un ja tā nevēlas izsniegt aizdevumus citām komercbankām, tai jāizvēlas starp divām iespējām – glabāt valūtu centrālās bankas kontā vai glabāt to skaidrā naudā. Taču skaidras naudas uzglabāšana arī rada izmaksas − galvenokārt tāpēc, ka bankai nepieciešama ļoti droša naudas glabātuve. Tāpēc maz ticams, ka bankas izvēlēsies šādu risinājumu. Visticamāk bankas izsniegs aizdevumus citām bankām vai maksās negatīvas noguldījumu procentu likmes.