PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada 7. martā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes, kas notika janvārī, inflācija turpinājusi sarukt. Jaunākajās ECB speciālistu iespēju aplēsēs inflācija ir samazināta, īpaši 2024. gadam, galvenokārt atspoguļojot mazāku enerģijas cenu devumu. Speciālisti tagad paredz, ka inflācija 2024. gadā vidēji būs 2.3 %, 2025. gadā – 2.0 % un 2026. gadā – 1.9 %. Inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) iespēju aplēses arī ir samazinātas (2024. gadā vidēji 2.6 %, 2025. gadā – 2.1 % un 2026. gadā – 2.0 %).  Lai gan vairākums pamatinflācijas rādītāju turpinājuši pazemināties, iekšzemes cenu spiediens joprojām ir augsts, kas daļēji skaidrojams ar spēcīgo darba samaksas kāpumu. Finansēšanas nosacījumi ir ierobežojoši, un mūsu iepriekš veiktā procentu likmju paaugstināšana turpina bremzēt pieprasījumu, kas palīdz samazināt inflāciju. Speciālisti koriģējuši un pazeminājuši izaugsmes iespēju aplēsi 2024. gadam līdz 0.6 %, un gaidāms, ka tuvākajā nākotnē ekonomiskās aktivitātes pieaugums saglabāsies vājš. Speciālisti sagaida, ka vēlākā laika posmā tautsaimniecības izaugsme kļūs straujāka, 2025. gadā pieaugot par 1.5 % un 2026. gadā – par 1.6 %. Šo pieaugumu sākumā veicinās patēriņš, bet vēlāk – arī ieguldījumi.

Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka mūsu monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecības aktivitāte joprojām ir vāja. Patērētāji turpinājuši ierobežot tēriņus, ieguldījumu kāpums bijis lēns un uzņēmumu eksporta apjoms sarucis, atspoguļojot ārējā pieprasījuma mazināšanos un zināmu konkurētspējas kritumu. Taču apsekojumi liecina par pakāpenisku atveseļošanos šā gada laikā. Inflācijai samazinoties un darba samaksai turpinot pieaugt, reālo ienākumu kāpums atjaunosies, veicinot izaugsmi. Turklāt agrāk veiktās procentu likmju paaugstināšanas ietekme pakāpeniski izzudīs un pieprasījumam pēc eurozonas eksporta vajadzētu pieaugt.

Bezdarba līmenis ir zemākais kopš euro ieviešanas. Nodarbinātība 2023. gada pēdējā ceturksnī pieauga par 0.3 %, atkal apsteidzot ekonomisko aktivitāti. Attiecīgi produkcijas izlaide uz vienu nodarbināto vēl vairāk samazinājās. Vienlaikus samazinās darba devēju piedāvāto vakanču skaits, savukārt uzņēmumi arvien mazāk ziņo, ka darbaspēka trūkums ierobežo ražošanu.

Valdībām jāturpina ierobežot ar enerģiju saistītos atbalsta pasākumus, lai inflācijas samazināšanās procesa norise varētu būt ilgtspējīga. Jānostiprina fiskālā un strukturālā politika, lai uzlabotos mūsu tautsaimniecības produktivitāte un konkurētspēja, paplašinātos piedāvājuma kapacitāte un pakāpeniski mazinātos augstie valsts parāda rādītāji. Straujāka "Nākamās paaudzes ES" programmas īstenošana un apņēmīgāki centieni likvidēt nacionālos šķēršļus dziļākiem un integrētākiem banku un kapitāla tirgiem var palīdzēt veicināt ieguldījumus zaļajā un digitālajā pārejā un mazināt cenu spiedienu vidējā termiņā. Bez kavēšanās jāievieš ES pārskatītais ekonomiskās pārvaldības regulējums.

Inflācija

Inflācija janvārī saruka līdz 2.8 % un saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi februārī vēl vairāk samazinājās (līdz 2.6 %). Pārtikas cenu inflācija turpināja samazināties (līdz 5.6 % janvārī un līdz 4.0 % februārī), bet enerģijas cenas abos mēnešos joprojām saruka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču lēnāk nekā decembrī. Arī preču cenu inflācija turpināja samazināties (līdz 2.0 % janvārī un 1.6 % februārī). Pakalpojumu cenu inflācija februārī nedaudz samazinājās (līdz 3.9 %; iepriekšējos trīs mēnešus – 4.0%).

Lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju janvārī turpināja samazināties, izzūdot agrāko piedāvājuma šoku ietekmei un stingrajai monetārajai politikai negatīvi ietekmējot pieprasījumu. Tomēr iekšzemes cenu spiediens joprojām ir paaugstināts. To daļēji nosaka spēcīgais darba samaksas kāpums un darba ražīguma sarukums. Vienlaikus ir pazīmes, kas apstiprina, ka darba samaksas pieauguma temps sācis kristies. Turklāt peļņa absorbē daļu darbaspēka izmaksu kāpuma, mazinot inflācijas efektus.

Gaidāms, ka turpmākajos mēnešos turpināsies šāda lejupvērsta inflācijas tendence. Tālākā nākotnē gaidāms, ka inflācija samazināsies līdz mūsu mērķa līmenim, sarūkot darbaspēka izmaksām un izzūdot ietekmei, ko radījuši agrākie enerģijas šoki, piegādes problēmas un tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas. Ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji pamatā joprojām ir stabili – vairums ir aptuveni 2 % līmenī.

Risku novērtējums

Tautsaimniecības izaugsmes riski joprojām nosliecas uz negatīvo pusi. Izaugsmes temps varētu būt lēnāks, ja monetārās politikas ietekme izrādīsies spēcīgāka, nekā gaidīts. Vājāka pasaules tautsaimniecība vai turpmāks pasaules tirdzniecības sarukums varētu bremzēt arī eurozonas izaugsmi. Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu un traģiskais konflikts Tuvajos Austrumos ir būtisks ģeopolitisko risku avots. To rezultātā var mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību konfidence attiecībā uz nākotni un veidoties globālās tirdzniecības traucējumi. Izaugsme varētu būt straujāka, ja inflācijas kritums būtu spējāks, nekā gaidīts, un reālo ienākumu pieaugums nozīmētu, ka tēriņi palielināsies vairāk, nekā paredzēts, vai ja pasaules tautsaimniecības izaugsme būs spēcīgāka par gaidīto.

Augšupvērstie riski, kas apdraud inflāciju, ietver paaugstinātu ģeopolitisko spriedzi, īpaši Tuvajos Austrumos, kas varētu īstermiņā paaugstināt enerģijas cenas un transportēšanas izmaksas un kavēt globālo tirdzniecību. Inflācija arī varētu būt augstāka, nekā gaidīts, ja darba samaksa pieaugtu spēcīgāk, nekā paredzēts, vai peļņas maržas izrādītos noturīgākas. Un pretēji – inflācija var arī pārsteigt ar spēcīgāku kritumu, ja monetārā politika mazinās pieprasījumu vairāk, nekā gaidīts, vai ja ekonomiskā vide pārējā pasaulē negaidīti pasliktināsies.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Kopš mūsu janvāra sanāksmes palielinājās tirgus procentu likmes, un mūsu monetārās politikas rezultātā plašāki finansēšanas nosacījumi joprojām bija ierobežojoši. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu procentu likmes pamatā stabilizējušās, bet hipotēku kredītu procentu likmes decembrī un janvārī samazinājās. Tomēr aizdevumu procentu likmes joprojām bija paaugstinātas – 5.2 % uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem un 3.9 % hipotekārajiem kredītiem.

Banku aizdevumi uzņēmumiem decembrī kļuva pozitīvi (gada pieauguma temps – 0.5 %). Taču janvārī šis temps samazinājās līdz 0.2 %. To noteica negatīva mēneša plūsma. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu dinamika turpināja pavājināties (gada pieauguma temps janvārī – 0.3 %). Plašās naudas rādītāja, ko mēra ar M3, pieauguma temps bija vājš (0.1 %).

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos mūsu noteiktā 2 % vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz mūsu pašreizējo vērtējumu, mēs uzskatām, ka galvenās ECB procentu likmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Mūsu turpmākie lēmumi nodrošinās, ka mūsu monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Mūsu pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu vidējā termiņa mērķa līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.