Eiropas Centrālās bankas 2012. gada finanšu pārskati

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien apstiprināja revidētos ECB finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31. decembrī.

2012. gadā ECB peļņa bija 2 164 milj. euro (2011. gadā – 1 894 milj. euro). Padome nolēma ar 2012. gada 31. decembri pārvest risku uzkrājumā 1 166 milj. euro, tādējādi palielinot risku uzkrājumu līdz pašlaik maksimāli pieļaujamai summai (7 529 milj. euro). Risku uzkrājums paredzēts, lai segtu valūtas kursa risku, procentu likmju risku, kredītrisku un zelta cenas risku, kas tiek regulāri uzraudzīti. Šā uzkrājuma apjomu un turpmāko nepieciešamību pārskata katru gadu.

Pēc pārveduma risku uzkrājumā ECB 2012. gada tīrā peļņa bija 998 milj. euro (2011. gadā – 728 milj. euro). Pēc Padomes lēmuma 2013. gada 31. janvārī tika veikta starpperioda ienākumu sadale euro zonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB) 575 milj. euro apjomā. Šīsdienas sanāksmē Padome nolēma 2013. gada 25. februārī sadalīt atlikušos 423 milj. euro starp euro zonas NCB.

ECB regulāros ienākumus galvenokārt veido ieguldījumu peļņa no tās ārējo rezervju portfeļa un pašu kapitāla portfeļa, procentu ienākumi no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas (8%) un tīrie procentu ienākumi no "Vērtspapīru tirgu programmas" (VTP) un divu "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu" ietvaros monetārās politikas mērķiem iegādātajiem vērtspapīriem.

2012. gadā tīrie procentu ienākumi bija 2 289 milj. euro (2011. gadā – 1 999 milj. euro). Tie ietvēra procentu ienākumus no ECB kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma daļas (633 milj. euro; 2011. gadā – 856 milj. euro) un tīros procentu ienākumus no VTP ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem (1 108 milj. euro; 2011. gadā – 1 003 milj. euro), t.sk. 555 milj. euro (2011. gadā – 654 milj. euro), kas radušies no ECB VTP ietvaros iegādāto Grieķijas valdības obligāciju turējumiem. Tie ietvēra arī tīros procentu ienākumus no divu "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem (209 milj. euro; 2011. gadā – 166 milj. euro). ECB samaksāja NCB 307 milj. euro kā atlīdzību par to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (2011. gadā – 434 milj. euro), savukārt procentu ienākumi no ārējo rezervju aktīviem sasniedza 229 milj. euro (2011. gadā – 290 milj. euro).

Realizētie guvumi no finanšu operācijām bija 319 milj. euro (2011. gadā – 472 milj. euro). Atšķirībā no 2011. gada, kad saistībā ar ECB dalību saskaņotajā starptautiskajā intervencē valūtas tirgos tika pārdotas Japānas jenas, 2012. gadā realizētie guvumi no valūtas kursiem bija nenozīmīgi.

2012. gadā norakstītā vērtība sasniedza 4 milj. euro (2011. gadā – 157 milj. euro). Norakstītās vērtības samazinājums 2012. gadā galvenokārt skaidrojams ar ECB pašu kapitāla portfelī turēto vērtspapīru vispārējo tirgus vērtības pieaugumu.

ECB administratīvos izdevumus veido personāla izmaksas un visi pārējie administratīvie izdevumi. 2012. gadā personāla izmaksas nedaudz pieauga ( līdz 219 milj. euro; 2011. gadā – 216 milj. euro). Pārējie administratīvie izdevumi, ko veido telpu īre, maksa par profesionālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem, 2012. gadā sasniedza 242 milj. euro (2011. gadā – 226 milj. euro) un ietvēra pamatlīdzekļu nolietojuma atskaitījumus 13 milj. euro apjomā. Lielākā daļa izdevumu saistībā ar ECB jaunās ēkas būvniecību netiek iekļauta šajā postenī un tika kapitalizēta kategorijā "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā", kas ietilpst postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi". 2012. gadā "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā" pieauga par 191 milj. euro (līdz 530 milj. euro).

Finanšu pārskati kopā ar vadības ziņojumu par gadu, kas noslēdzās 2012. gada 31. decembrī, tiks publicēti ECB gada pārskatā 2013. gada 24. aprīlī.

Skaidrojumi

1. ECB grāmatvedības politika. Padome Eurosistēmai, t.sk. ECB, noteikusi vienotu grāmatvedības politiku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECBS Statūti) 26.4. pantu, un tie publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". ^[1] Lai gan kopumā to pamatā ir starptautiski pieņemtā grāmatvedības prakse, šo politiku izstrādāja, īpaši ņemot vērā Eurosistēmas centrālo banku unikālos apstākļus. Tajā iekļauts tirgojamo vērtspapīru (kas netiek klasificēti kā līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri), zelta un visu pārējo bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību ārvalstu valūtās novērtējums tirgus vērtībā. Tirgojamos vērtspapīrus, kas klasificēti kā līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri, novērtē pēc izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos. Sevišķa uzmanība pievērsta piesardzības jautājumam, ņemot vērā nozīmīgo valūtas risku, kam pakļauta lielākā daļa Eurosistēmas centrālo banku. Šāda piesardzīga pieeja īpaši attiecas uz nerealizēto guvumu un nerealizēto zaudējumu atšķirīgo uzskaiti, atzīstot ienākumus, kā arī uz aizliegumu savstarpēji ieskaitīt viena aktīva nerealizētos zaudējumus un cita aktīva nerealizētos guvumus. Nerealizētie guvumi pārvesti tieši pārvērtēšanas kontos. Nerealizētie zaudējumi, kas gada beigās pārsniedz atbilstošos pārvērtēšanas konta atlikumus, uzrādīti kā izdevumi. Zaudējumus no vērtības samazināšanās pilnībā uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Visām euro zonas valstu NCB jāievēro šī politika, par savu darbību, ko tās veic kā Eurosistēmas daļa, sniedzot pārskatus, kuri tiek iekļauti Eurosistēmas nedēļas konsolidētajos finanšu pārskatos. Turklāt, sagatavojot savus gada finanšu pārskatus, tās brīvprātīgi piemēro pamatā to pašu politiku kā ECB.
2. Atlīdzība par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem. Katra NCB, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB pēc pievienošanās Eurosistēmai, iegūst atlīdzības prasību pret ECB nodotās summas vērtībā. Padome pieņēmusi lēmumu, ka šīs prasības jāizsaka euro un jāatlīdzina katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsoles robežlikmi, ko koriģē, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta.
3. ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un ECB tīro ienākumu no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem sadale. Saskaņā ar Padomes lēmumu šie ienākumi pienākas euro zonas valstu NCB finanšu gadā, kad tie radušies. Ja Padome nav lēmusi citādi, ECB sadala šos ienākumus nākamā gada janvāra pēdējā darbadienā. ^[2] Tos sadala pilnībā, izņemot, ja Padome saskaņā ar pamatotu aplēsi paredz, ka ECB tīrā peļņa attiecīgajā gadā ir mazāka par tās ienākumiem no euro banknotēm apgrozībā un neto ienākumiem, kas radušies no "Vērtspapīru tirgu programmas" ietvaros iegādātajiem vērtspapīriem, un ja Padome līdz attiecīgā finanšu gada beigām pieņēmusi lēmumu pārvest daļu no visiem šiem ienākumiem vai tos visus uzkrājumā valūtas kursa riskam, procentu likmju riskam, kredītriskam un zelta cenas riskam.
4. Peļņas un zaudējumu sadale. Saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu līdz 20% no jebkura gada tīrās peļņas var pārskaitīt vispārējo rezervju fondā, kas nepārsniedz 100% no ECB kapitāla. Pārējā tīrā peļņa jāsadala euro zonas NCB proporcionāli to apmaksātajām daļām. Ja ECB radušies zaudējumi, tos var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepieciešams, saskaņā ar Padomes lēmumu – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli un nepārsniedzot apjomu, kādā tie sadalīti starp euro zonas NCB saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu.