European Central Bank - eurosystem
European Central Bank - eurosystem
Search
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
INFORMĀCIJA PRESEI

Eiropas Centrālās bankas 2005. gada finanšu pārskati

2006. gada 16. martā

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome šodien apstiprināja revidētos ECB finanšu pārskatus par gadu, kas noslēdzās 2005. gada 31. decembrī.

2005. gadā ECB peļņa bija 992 milj. euro. Tieši tāda summa tika atvēlēta uzkrājumiem pret valūtas kursa, procentu likmju un zelta cenas risku, tādējādi uzrādītā tīrā peļņa ir precīzi nulle. Šis uzkrājums tiks izmantots, lai segtu zaudējumus, ko izraisa šie riski, īpaši novērtēšanas zaudējumus, kurus nesedz pārvērtēšanas konti. Tā apjomu katru gadu pārskatīs.

Salīdzinājumam – 2004. gadā ECB tīrais zaudējums bija 1 636 milj. euro, ko galvenokārt noteica euro kursa kāpums attiecībā pret ASV dolāru un Japānas jenu. 2005. gadā euro kurss attiecībā pret šīm valūtām samazinājās.

ECB regulārie ienākumi galvenokārt ir ieguldījumu peļņa no tās ārējo rezervju aktīvu turējumiem un 4.1 mljrd. euro apmaksātā kapitāla, kā arī procentu ienākumi no apgrozībā esošo euro banknošu daļas (8%). 2005. gadā procentu ienākumus labvēlīgi ietekmēja procentu likmju kāpums aktīviem ASV dolāros.

ECB kopējie tīrie procentu ienākumi no visiem avotiem bija 1 270 milj. euro (2004. gadā – 690 milj. euro). Izņemot 868 milj. euro procentu ienākumus, kas tika nopelnīti par apgrozībā esošo banknošu daļu, tīrie procentu izdevumi bija 402 milj. euro (2004. gadā tīrie ienākumi – 43 milj. euro). ECB kā atlīdzību nacionālajām centrālajām bankām (NCB) izmaksāja 710 milj. euro par to prasībām attiecībā uz ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem.

ECB administratīvie izdevumi saistībā ar personālu, telpu īri, profesionālajiem pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem bija 316 milj. euro (2004. gadā – 340 milj. euro). Personāla izmaksas samazinājās galvenokārt sakarā ar pārmaiņām grāmatvedības metodē, kas izmantota neto aktuāro guvumu un zaudējumu atzīšanā saistībā ar ECB pensiju plānu un citiem pēcnodarbinātības pabalstiem. Šo samazinājumu daļēji kompensēja darbinieku skaita pieauguma ietekme uz kopējo algu. 2005. gada beigās ECB strādāja 1 351 darbinieks (t.sk. 131 darbinieks vadības līmenī), iepriekšējā gadā – 1 309 darbinieki. Saruka arī citi administratīvie izdevumi, galvenokārt samazinoties konsultantu un profesionālo pakalpojumu maksai. Finanšu pārskati kopā ar vadības ziņojumu par 2005. gadu tiks publicēti ECB gada pārskatā 2005. gada 25. aprīlī.

Skaidrojumi

  1. ECB grāmatvedības principi. Padome Eurosistēmai, t.sk. ECB, noteikusi vienotu grāmatvedības politiku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECBS Statūti) 26.4. pantu, un tie publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".[1] Lai gan kopumā to pamatā ir starptautiski pieņemtā grāmatvedības prakse, šo politiku izstrādāja, īpaši ņemot vērā Eurosistēmas centrālo banku unikālos apstākļus. Sevišķa uzmanība pievērsta piesardzības jautājumam, ņemot vērā ievērojamo valūtas risku, kam pakļauta lielākā daļa šo centrālo banku. Šāda piesardzīga pieeja īpaši attiecas uz nerealizēto guvumu un nerealizēto zaudējumu atšķirīgo uzskaiti, atzīstot ienākumus, kā arī uz aizliegumu savstarpēji ieskaitīt viena aktīva nerealizētos zaudējumus un cita aktīva nerealizētos guvumus. Nerealizētos guvumus pārnes tieši uz pārvērtēšanas kontiem, bet nerealizētos zaudējumus, kas gada beigās pārsniedz pārvērtēšanas konta atlikumus, uzrāda kā izdevumus. Visām NCB jāievēro šī politika, par savu darbību, ko tās veic kā Eurosistēmas sastāvdaļa, sniedzot pārskatus, kuri tiek iekļauti Eurosistēmas nedēļas konsolidētajos finanšu pārskatos. Sagatavojot savus gada finanšu pārskatus, visas NCB brīvprātīgi piemēro pamatā to pašu politiku kā ECB.
  2. Atlīdzība par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem. Katra NCB, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB pēc pievienošanās Eurosistēmai, ieguva atlīdzinātu prasību pret ECB nodotās summas vērtībā. Saskaņā ar Padomes lēmumu šīs prasības jāizsaka euro un jāatlīdzina katru dienu saskaņā ar Eurosistēmas jaunāko galveno refinansēšanas operāciju likmi, ko koriģē, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta. 2005. gadā šī atlīdzība veidoja aptuveni 710 milj. euro procentu izdevumus, bet tīrie procentu ienākumi no ārējo rezervju aktīviem bija 889 milj. euro.
  3. Ar apgrozībā esošajām euro banknotēm saistīto ECB ienākumu sadale.

    Padome 2002. gadā nolēma, ka šie ienākumi pēc katra ceturkšņa beigām atsevišķi tiek sadalīti starp NCB starpperioda ienākumu sadales veidā.

    [2]

    Tos sadala pilnībā, izņemot gadījumus, ja ECB tīrā peļņa attiecīgajā gadā ir mazāka par tās ienākumiem no banknotēm apgrozībā. Tā notika 2005. gadā, kad Padome pieņēma lēmumu veikt pārskaitījumus valūtas kursa, procentu likmju un zelta cenas risku uzkrājumā. Pamatojoties uz aplēsēm par ECB gada finanšu rezultātiem, Padome 2005. gada decembrī nolēma:

    1. atsaukt sadalītos ienākumus, kas gada laikā notikušās trijās ceturkšņu starpperioda sadalēs jau izmaksāti NCB (kopumā 634 milj. euro);
    2. ieturēt pēdējā ceturkšņa starpperioda sadali (234 milj. euro).

  1. [1] Eiropas Centrālās bankas 2002. gada 5. decembra Lēmums par Eiropas Centrālās bankas finanšu pārskatiem (ECB/2002/11) (OJ L 58, 03.03.2003., 38. lpp.; ar grozījumiem).

  2. [2] Eiropas Centrālās bankas 2002. gada 21. novembra Lēmums par Eiropas Centrālās bankas ienākumu no euro banknotēm apgrozībā sadali starp iesaistīto dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām (ECB/2002/9) (OJ L 323, 28.11.2002., 49. lpp.). Šo lēmumu atcēla ar Lēmumu ECB/2005/11 (OJ L 311, 26.11.2005., 41. lpp.), kas stājās spēkā 2005. gada 18. novembrī. Sākot ar 2006. gadu, šī ienākumu sadale notiks tikai gada beigās.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem