31.1.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/5

1.1.1.

Ierosinātie grozījumi Bāzeles III regulējuma (3) 2. pīlāra prasību īstenošanā Kapitāla prasību direktīvā (4) (KPD) cenšas panākt lielāku uzraudzības konverģenci Savienībā, precīzāk nosakot kapitāla sastāvdaļas un ieviešot 2. pīlāra norādījumus par papildu pašu kapitālu, kā arī ievērojami stingrāk nostiprinot nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes šajā sakarā var īstenot savas uzraudzības pilnvaras.

1.1.2.

Lai gan kopumā ECB atbalsta uzraudzības konverģenci, priekšlikums izstrādāt papildu pašu kapitāla prasību regulatīvos tehniskos standartus nav piemērots instruments šā mērķa sasniegšanai.

Pirmkārt, 2. pīlāra prasības attiecas uz konkrētām iestādēm, kas nozīmē, ka kompetentajām iestādēm jāpiemēro vērtējums no uzraudzības viedokļa. Paļaujoties vienīgi uz Eiropas Banku iestādes (EBI) regulatīvajiem tehniskajiem standartiem vai izmantojot tos attiecībā uz dažiem riska elementiem, netiktu radīta uz iestādēm vērsta pieeja, kas balstīta uz risku un ņem vērā iestāžu riska profilu daudzveidību, un faktiski tiktu ierobežota iespēja kompetentajām iestādēm pielāgoties riskiem un nozares attīstībai.

Otrkārt, EBI pamatnostādnes uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (UPNP) kopējām procedūrām un metodēm (5) jau nodrošina kopēju pamatu konsekventai UPNP īstenošanai Savienībā, kas ļauj sniegt pienācīgu uzraudzības novērtējumu un ko var papildināt, izmantojot EBI salīdzinošos novērtējumus. Pēdējo gadu laikā konverģence ir ievērojami uzlabojusies, īstenojot šīs pamatnostādnes (6) un īstenojot ECB UPNP metodoloģiju, kuru konsekventi piemēro visā Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM) (7).

Ņemot vērā šo pozitīvo attīstību, ECB uzskata, ka pašreizējais regulējums ir pietiekams un ka vienotais tirgus turpinās gūt labumu no esošo instrumentu konverģences viedokļa, to iespējams papildinot EBA salīdzinošās pārskatīšanas palīdzību.

1.1.3.

Turklāt ierosinātie KPD grozījumi piešķir kredītiestādēm, nevis uzraudzības iestādēm tiesības noteiktās robežās izlemt par pašu kapitāla sastāvu, kas tiek turēts, lai izpildītu 2. pīlāra prasības, un izslēdz iespēju noteikt 2. pīlāra prasības tā, ka tās tiek pilnībā izpildītas ar 1. līmeņa pamatkapitālu. ECB uzskata, ka uzraudzības iestādēm vajadzētu saglabāt tiesības noteikt sastāva prasības attiecībā uz pašu kapitālu, un prasīt, lai papildu pašu kapitāla prasības tiktu pildītas vienīgi ar 1. līmeņa pamatkapitālu. Prudenciālu apsvērumu dēļ banku krīze un nesenie tirgus notikumi ir parādījuši, ka, pastāv ievērojami izaicinājumi izmantojot, piemēram, papildu 1. līmeņa instrumentus, kuru zaudējumu segšanas spējas nav tik efektīvas kā 1. līmeņa pamatkapitāla spējas un kuru izmaksas vēl vairāk apdraud kredītiestāžu rentabilitāti. Turklāt ECB prakse kopš tā uzņēmās savus prudenciālās uzraudzības uzdevumus ir bijusi 2. pīlāra prasību noteikšana tā, lai tās var izpildīt ar 1. līmeņa pamatkapitālu. Pieprasot, lai rezerves tiktu nodrošinātas, izmantojot tikai 1. līmeņa pamatkapitālu, Savienības likumdevējas iestādes ir devušas priekšroku augstākās kvalitātes kapitālam. Izmaiņas šajā praksē radīs mazāku paredzamību kredītiestādēm un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.

1.1.4.

Lai gan kapitāla norādījumu noteikšanas kopējas bāzes ieviešana, palīdzēs konsekventi īstenot šādus norādījumus visā Savienībā, ECB uzskata, ka ierosinātajos KPD grozījumos vajadzētu labāk atspoguļot elastības nepieciešamību, nosakot 2. pīlāra norādījumus. Jo īpaši jāņem vērā saikne starp stresa testa slieksni un 2. pīlāra norādījumu noteikšanu. Tā kā uzraudzības stresa testi ir sākuma punkts, nosakot 2. pīlāra norādījumus, ierosinātajiem KPD grozījumiem saskaņā ar pašreizējo labāko starptautisko praksi arī būtu jāļauj kompetentajām iestādēm piemērot fiksētu slieksni stresa testos visās kredītiestādēs, kurš var zemāks par kopējām UPNP kapitāla prasībām (KUKP). Fiksēta sliekšņa piemērošanai jābūt pieejamam kā pastāvīgai iespējai. Turklāt KUKP izmantošanai jābūt pielāgotai stresa testa metodoloģijai. Piemēram, KUKP sliekšņa izmantošana nelabvēlīgā scenārijā prasa piemērot dinamisku bilances pieeju. Tāpat ierosinātajos KPD grozījumos būtu jāiekļauj noteikums par pārskatīšanu pēc trīs gadiem.

1.1.5.

Turklāt būtu papildus jāprecizē veids, kādā 2. pīlāra norādījumi mijiedarbojas ar apvienotajām rezervju prasībām. Jo īpaši būtu jānovērš iespējamie konflikti ar pretcikliskās kapitāla rezerves politikas mērķi. Tas ietver to, ka tiek svītrota atsauce uz “ciklisko ekonomikas svārstību” novēršanu, kā uz 2. pīlāra norādījumu politikas mērķi. Turklāt, lai gan ir jāizvairās no 2. pīlāra norādījumu un 2. pīlāra prasību pārklāšanās, ierosinātajos KPD grozījumos jāprecizē, ka, ja stresa testa laikā hipotētiskā situācijā tiek identificēti papildu kredītriska veidi, un tie ir daļa no 2. pīlāra prasībām, kompetentās iestādes saglabā spēju 2. pīlāra vadlīnijās piemērot pasākumus, kas vērsti pret šādiem riskiem.

1.1.6.

Ierosinātie KDR grozījumi ierobežo kompetento iestāžu tiesības pieprasīt kredītiestādēm sniegt papildu vai biežāku informāciju. Lai gan ECB pilnībā atbalsta galveno mērķi novērst pārskatu sniegšanas dublēšanos un samazināt pārskatu sniegšanas izmaksas, iespēja pieprasīt ad hoc kredītu mikrodatus ir būtiska, lai pienācīgi novērtētu kredītiestāžu riska profilus, cita starpā, UPNP mērķiem. Šos riskus ir grūti pilnībā konstatēt ex ante, izmantojot saskaņotu pārskatu, jo īpaši tādēļ, ka attīstās kredītiestāžu aktivitātes un riski. Turklāt kompetentajām iestādēm vienmēr būs jāapkopo mikrokredītu papildu informācija, lai pienācīgi novērtētu kredītiestāžu stiprās un vājās puses attiecībā uz konkrētiem riskiem vai aktīvu klasēm, piemēram, attiecībā uz ienākumus nenesošiem kredītiem. Tāpēc ECB uzskata, ka šie ierobežojumi būtu jāsvītro no ierosinātajiem KPD grozījumiem.

1.1.7.

Kompetentajām iestādēm būtu jāļauj piemērot pašu kapitāla prasības, ja procentu likmju risks ir būtisks bažu avots, un ne tikai tad, ja risks pārsniedz noteiktu iepriekš noteiktu slieksni. Turklāt attiecībā uz EBI ierosinātās pilnvaras precizēt konkrētus jēdzienus, lai pārskatītu kredītiestāžu riska darījumu ar procentu likmju risku, kas rodas no darījumiem, kuri nav saistīti ar tirdzniecību, liecina par izsmeļošu to apstākļu sarakstu, kuros iespējamie uzraudzības pasākumi ir vajadzīgi iespējamo procentu likmju izmaiņu dēļ (8). ECB uzskata, ka kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir lielāka elastība uzraudzības pasākumu piemērošanā.

1.1.8.

Ierosinātie KPD grozījumi nosaka, ka kompetentajām iestādēm pirms jebkādu papildu kapitāla prasību pieņemšanas jākonsultējas ar noregulējuma iestādēm (9). Kaut arī ECB atbalsta mērķi panākt efektīvu koordināciju ar noregulējuma iestādēm, priekšlikums par oficiālu apspriešanos ar noregulējuma iestādēm pirms papildu pašu kapitāla prasību noteikšanas vai norādījumu sniegšanas, kā noteikts KPD, būtu nevajadzīgi apgrūtinošs un nepamatoti formāls praktiski, nepilnveidojot pašreizējā režīma būtību. Turklāt pašreizējais saprašanās memorands starp ECB un Vienoto noregulējuma valdi (10), ko pirmo reizi īstenoja saistībā ar 2016. gada UPNP lēmumu izstrādi, jau nodrošina efektīvu sadarbību. Ņemot vērā kapitāla norādījumu nesaistošo raksturu, lēmums par šādu norādījumu ieviešanu paliek ārpus kopīgu lēmumu regulējuma, un to vajadzētu attiecināt tikai uz informācijas apmaiņu starp kolēģijas locekļiem.

1.3.1.

ECB vispārīgi atbalsta, ka tiek ieviesta iespēja kompetentajai iestādei individuāli atcelt prudenciālo prasību piemērošanu meitasuzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kas nav tā mātesuzņēmuma dalībvalsts, un tas saskan ar VUM un banku savienības izveidi.

1.3.2.

Papildu prudenciālie drošības pasākumi un tehniskie pielāgojumi varētu novērst iespējamās finanšu stabilitātes problēmas, kas rodas, piemērojot šo prasību atcelšanas mehānismu banku savienībai, kura joprojām virzās uz pabeigšanu. Jo īpaši būtu jāievieš divi papildu nosacījumi, lai ļautu meitasuzņēmumiem gūt labumu no prasību atcelšanas: a) meitasuzņēmumi, kam ir tiesības uz prasību atcelšanu, paši par sevi nedrīkst pārsniegt noteiktu robežvērtību, piemēram, VUMR noteiktās nozīmīguma robežvērtības; un b) uz prasību atcelšanu jāattiecas 75 % zemākajai robežvērtībai, piem., obligāto pašu kapitāla prasību varētu samazināt ne vairāk kā no 8 % līdz 6 % no kopējās riska darījuma summas. Šajā sakarā garantija būtu nepieciešama tikai attiecībā uz pašu kapitāla prasību summu, kas faktiski atcelta. Turklāt ECB iesaka šos nosacījumus pārskatīt trīs gadus pēc to stāšanās spēkā un jo īpaši apsvērt, vai zemākā robežvērtība nav jāsamazina, ņemot vērā banku savienības attīstību.

1.3.3.

Ierosinātos KPR grozījumus būtu papildus jāprecizē, ka mātesuzņēmuma garantija meitasuzņēmumam ir pienācīgi jāatspoguļo kredītriska piesardzības prasībās, kas piemērojamas mātesuzņēmumam. Jo īpaši mātesuzņēmumam būtu jābūt 100 % balsstiesību meitasuzņēmumā.

1.3.4.

Visbeidzot, būtu jāievieš pienācīgi pārejas pasākumi, lai īstenotu pārrobežu kapitāla prasību atcelšanu, ņemot vērā plānoto turpmāko progresu banku savienībā, kas izklāstīts Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Banku savienības pabeigšanu (13) (turpmāk tekstā – “Ziņojums par banku savienības pabeigšanu”).

1.9.1.

Lai gan 2. līmeņa tiesību aktos ir visaptveroši precizēta modelēšana attiecībā uz kredīta, tirgus un operacionālo risku, šāds precizējums vēl aizvien nav noteikts attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku. ECB iesaka grozīt KPR, lai pieprasītu, ka EBI izstrādā regulatīvus tehniskos standartus ar konkrētiem vērtēšanas kritērijiem attiecībā uz iekšējā modeļa metodi (IMM) un uzlaboto kredīta vērtības korekcijas (A-CVA) metodi. Šajos regulatīvajos tehniskajos standartos sīkāk jānosaka IMM un U-KVM modeļu izmaiņu un paplašinājumu būtiskuma novērtējums. Visbeidzot, būtu jāiekļauj noteikums, kas prasa kredītiestādēm iegūt kompetento iestāžu apstiprinājumu U-KVM pieejas piemērošanai.

1.9.2.

Kredītiestādes, kuras jau ieviesušas IMM, neizmanto vienīgi to un izmanto citas (neiekšējas) metodes dažu riska darījumu aprēķināšanai. Tas raisa bažas, ka liels skaits kredītiestāžu iespējams nespēs ievērot prasību, ka IMM nedrīkst piemērot kopā ar citām metodēm. Šajā nolūkā KPR jāgroza, lai kredītiestādes varētu saņemt atļauju pastāvīgi daļēji izmantot IMM attiecībā uz darījuma partnera kredītrisku, kā tās to dara attiecībā uz citiem riska veidiem.

1.9.3.

Turklāt pašreizējie KPR noteikumi termiņa parametru noteikšanai ir jāpaplašina, lai tie attiektos uz atvasināto finanšu instrumentu un vērtspapīru finansēšanas darījumu riskiem un atklātā termiņa darījumiem.

1.9.4.

Komisijas ierosinātā uzraudzības deltas definīcija jaunai standartizētai pieejai darījuma partneru kredītriska noteikšanai ir jāsaskaņo ar matemātiski pareizu Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (BBUK) standartiem.

1.10.1.

ECB atbalsta finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzības saskaņošanu un uzlabošanu. Ir svarīgi, lai konsolidētās uzraudzības darbības varētu tieši vērst pret banku grupas mātesuzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tā ir kredītiestāde vai pārvaldītājsabiedrība. Šajā ziņā galvenais uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka mātesuzņēmums pārvalda un koordinē savus meitasuzņēmumus tā, lai efektīvi veicinātu konsolidēto uzraudzību. Kopumā jaunajam regulējumam būtu jāņem vērā finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības īpašās iezīmes, kā arī būtu pietiekami jāņem vērā tās loma grupā, lai izvairītos no pārmērīgiem šķēršļiem grupas darbībai.

1.10.2.

Daži ierosināto KPD un KPR grozījumu aspektus būtu vēlams uzlabot vai precizēt. Piemēram, ir nepieciešams precizējums tam, kā ierosinātie grozījumi attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību licencēšanu ir saistīti ar spēkā esošajiem noteikumiem par būtiskas līdzdalības uzraudzību. Turklāt ierosinātajos KPD un KPR grozījumos nav pietiekami skaidri noteikts, kuri no pašreizējiem noteikumiem, kas atsaucas uz “kredītiestādi”, jāuztver kā tādi, kas ietver finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību konsolidētās uzraudzības nolūkā. Papildu precizējumi ir vajadzīgi arī attiecībā uz jau notiekošajiem uzraudzības pasākumiem, ko konsolidētās uzraudzības iestāde var piemērot finanšu pārvaldītājsabiedrībai un jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai.

1.10.3.

Turklāt jāņem vērā ierosināto grozījumu ietekme uz KPD 111. pantu. Īpašas bažas rada tas, ka konsolidētās uzraudzības iestāde varētu būt atšķirīgā jurisdikcijā no finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības. Konsolidētās uzraudzības iestādei būtu jānodrošina, ka finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas reģistrēta citā dalībvalstī, ievēro konsolidētās prasības. Ierosinātajos KPD grozījumos jāietver noteikumi, kuros sīkāk noteikts, kā šādā gadījumā efektīvi veikt pārrobežu sadarbību.

1.10.4.

Visbeidzot, ierosinātajos KPD grozījumos būtu jāiekļauj noteikumi, kas precizē esošo finanšu pārvaldītājsabiedrību un jaukto finanšu pārvaldītājsabiedrību, uz kurām attiecas šie noteikumi, regulējumu.

1.12.1.

VUMR piešķir ECB īpašus uzdevumus saistībā ar kredītiestāžu prudenciālu uzraudzību, lai veicinātu kredītiestāžu drošību un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti. Šie uzdevumi tiek veikti, pilnībā ievērojot iekšējā tirgus vienotību un integritāti, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret kredītiestādēm un mērķi novērst regulējuma arbitrāžu (25). Šajā nolūkā ECB ir jāpiemēro visi attiecīgie Savienības tiesību akti un gadījumos, kuros šie tiesību akti ir direktīvas – nacionālie tiesību akti, ar kuriem transponē šīs direktīvas (26), jo īpaši KPD un Banku sanācijas un noregulējuma direktīvu (27) (BSND). Tomēr dažas uzraudzības pilnvaras Savienības tiesību aktos nav īpaši minētas, un nacionālo tiesību aktu atšķirības izraisa asimetrijas ECB uzraudzības pilnvarās dažādās iesaistītajās dalībvalstīs.

1.12.2.

Šajā sakarā ECB jau ir pārbaudījusi esošo uzraudzības pilnvaru apjomu un ir izstrādājusi pieeju, lai nodrošinātu ECB pilnvaru konsekventu interpretāciju. Neraugoties uz šo ECB kompetences precizējumu, kopēja juridiskā pamata Savienības tiesību aktos noteikšana šīm pašreizējām uzraudzības pilnvarām radīs pamatu to transponēšanai un palīdzēs precizēt interpretāciju attiecībā uz to, vai konkrēta kompetence, kas piešķirta saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem, ir ietverta konkrētā ECB uzticētā uzdevumā. Turklāt tas veicinātu Savienības banku uzraudzības līdzvērtību, saskaņojot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras. Šajā nolūkā Savienības tiesību aktos būtu jāietver skaidra atsauce uz papildu uzraudzības pilnvarām vairākās jomās, lai izvairītos no juridiskas neskaidrības attiecībā uz ECB tiešajām uzraudzības pilnvarām un nodrošinātu uzraudzības pilnvaru vienlīdzību visā banku savienībā. Šīs jomas galvenokārt ir saistītas ar iegādēm trešās valstīs, apvienošanos, aktīvu pārvešanu un citiem stratēģiskiem lēmumiem, grozījumiem kredītiestāžu statūtos un to akcionāru līgumos par balsstiesību izmantošanu, kredītu piešķiršanu saistītajām personām, kredītiestāžu darbību ārpakalpojumu sniegšanā, uzraudzības pilnvarām attiecībā uz ārējiem revidentiem un papildu pilnvarām saistībā ar kredītiestāžu licencēšanu.

1.13.1.

Pašlaik KPD nenosaka prasības attiecībā uz procedūru, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto, veicot vadības struktūru locekļu novērtēšanu. Tā rezultātā nacionālā prakse ievērojami atšķiras attiecībā uz novērtējuma laiku, termiņiem un to, vai novērtējums notiek pirms vai tieši pēc iecelšanas amatā. ECB iesaka grozīt Savienības tiesību aktus, lai vairāk saskaņotu atbilstības un piemērotības novērtējumu procesus.

1.13.2.

Personām, kas pilda pamatfunkcijas, ir svarīga ietekme uz kredītiestāžu pārvaldību ikdienā un to vispārējo vadības struktūru. ECB iesaka grozīt Savienības tiesību aktus, lai tajos iekļautu personu, kas pilda pamatfunkcijas, definīciju un precizētu augstākās vadības definīciju. Turklāt, lai saskaņotu nacionālās pieejas, būtu jāiekļauj noteikums par kompetento iestāžu pilnvarām, novērtējot nozīmīgu iestāžu personas, kas pilda pamatfunkcijas.

1.16.1.

Prudenciālā regulējuma nacionālo izvēles iespēju un rīcības brīvību pastāvēšana nepieļauj vienota noteikumu kopuma izveidošanos Savienības līmenī un rada papildu sarežģījumu un izmaksu līmeni, tajā pašā laikā dodot iespēju regulatora izvēlei. Jo īpaši dalībvalstu izvēles iespējas rada šķēršļus efektīvai VUM darbībai, kurai jāņem vērā atšķirīgi noteikumi un prakse iesaistītajās dalībvalstīs. Vienlaicīga un atšķirīga šādu iespēju izmantošana rada sadrumstalotu regulējumu, kas var kavēt ECB uzraudzības netraucētu darbību iesaistītajās dalībvalstīs un attiecībā uz riska darījumiem, kas saistīti ar trešām valstīm.

1.16.2.

Dažos gadījumos šīs atšķirības ietekmē arī uzraudzības pilnvaras. Tādēļ šīs nepamatotās izvēles iespējas un rīcības brīvības, kuras nav pamatotas no prudenciālās uzraudzības viedokļa, būtu jāsaskaņo tieši 1. līmeņa tiesību aktos. Tāpat būtu jānovērš jaunu izvēles iespēju un rīcības brīvības ieviešana, kā tas ir, piemēram, ierosināto CPR grozījumu gadījumā kapitāla ieguldījumu jomā.

2.1.1.

ECB atbalsta aizņemto līdzekļu rādītāja prasības ieviešanu Savienības tiesību aktos, un tās noteikšanu 3 % līmenī, kas atbilst BBUK standartiem un EBI ieteikumiem (30). ECB iesaka Eiropas Savienībā detalizēti īstenot aizņemto līdzekļu rādītāja standartus, pienācīgi ņemot vērā notiekošo starptautisko diskusiju rezultātus, jo īpaši BBUK ietvaros, kā arī jebkādus turpmākus notikumus starptautiskā līmenī.

2.1.2.

Ierosinātais KPR grozījums novērš esošo rīcības brīvību kompetentajām iestādēm atbrīvot no piesaistīto līdzekļu rādītāja riska vērtības jebkādus grupas iekšējos riska darījumus, kas jau ir atbrīvoti no riska svēruma un riska darījumiem, kas izriet no regulēto iekrājumu pārsniegšanas (31), un tā vietā ievieš automātiskus atbrīvojumus attiecībā uz šiem riska darījumiem (32). ECB uzskata, ka kredītiestādēm vajadzētu atļaut izslēgt šos riska darījumus no aizņemto līdzekļu rādītāja, ja kompetentā iestāde pēc aizņemtu līdzekļu risku novērtējuma devusi iepriekšēju apstiprinājumu, kā tas ir pašreiz spēkā esošajos Savienības tiesību aktos. Attiecībā uz nozīmīgām VUM iestādēm novērtējums balstās ECB norādījumos par Savienības tiesību aktos pieejamām izvēles iespējām un rīcības brīvībām (33).

2.1.3.

Ja tiek saglabāts atbrīvojums riska darījumiem, kas izriet no oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem (34), tas būtu jāierobežo nepieciešamajā apmērā, ciktāl to pamato Savienības vajadzības un nevis nacionālās izvēles, jo tas ir novirze no BBUK standartiem. Riska darījumu, kas izriet no veicināšanas aizdevumiem, automātiska atbrīvošana no riska darījumu pasākumiem (35) arī atšķiras no BBUK standartiem un ir pretrunā ar aizņemto līdzekļu rādītāja pamatojumu, jo tā ir riskā nebalstīts pasākums. Turklāt šis automātiskais atbrīvojums neatbilst EBI ieteikumiem un kavē efektīvu aizņemto līdzekļu rādītāja salīdzinājumu visā tirgū. Visbeidzot, vairāku atbrīvojumu formulējums, kas bieži vien ir neskaidrs attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, var ļaut iestādēm interpretēt atbrīvojumus dažādos veidos, kā rezultātā iespējams, ka atbrīvojumi ir plašāk piemērojami un nav paredzēti ļoti konkrētiem gadījumiem.

2.1.4.

ECB atbalsta īpašas aizņemto līdzekļu rādītāja piemaksas ieviešanu globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G–SNI), kuras pamatā jābūt starptautiskajiem šādu prasību izstrādes un kalibrēšanas standartiem, tiklīdz tie tiks pabeigti. Papildu prasībām attiecībā uz G–SNI būtu jāatspoguļo to sistēmiskā nozīmība un jānodrošina papildu zaudējumu absorbēšanas spēja, kas nepieciešama, lai nodrošinātu papildu aizsardzību pret to iespējamiem darbības traucējumiem.

2.1.5.

Ierosinātie KPR grozījumi arī paredz kompensēt sākotnējo maržu atvasinātajiem riska darījumiem, kas saistīti ar klientu klīringu, kas ir vēl viens elements, kas atšķiras no BBUK standartiem. Šādu darījumu sākotnējas maržas regulējums ir sensitīvs jautājums, kas pašlaik tiek vērtēts starptautiskā līmenī. Tā īstenošanai Savienībā būtu jāatspoguļo šīs izvērtēšanas secinājumi pēc to pabeigšanas (36).

2.1.6.

Ierosinātie KPR grozījumi saglabā pašreizējo aizņemto līdzekļu rādītāja aprēķināšanas metodi, pamatojoties uz ceturkšņa beigu bilanci (37). ECB iesaka pārskatīt šo noteikumu, ņemot vērā notiekošās starptautiskās diskusijas par aizņemto līdzekļu rādītāja aprēķināšanas atsauces periodu.

2.1.7.

Jautājums par to, par ko uzskatīt centrālās bankas rezerves, aprēķinot aizņemto līdzekļu rādītāja risku, ir vēl viens sensitīvs jautājums, kas pašlaik tiek vērtēts starptautiskā līmenī. Aizņemto līdzekļu rādītāja ieviešanai Savienības tiesību aktos būtu jāņem vērā šīs izvērtēšanas secinājumi pēc to pabeigšanas.

2.1.8.

ECB piekrīt EBI ieteikumam, ka CDP nevajadzētu piemērot aizņemto līdzekļu rādītāja prasību pat tad, ja šīm iestādēm dažās dalībvalstīs ir bankas darbības licence. Šo CDP atbrīvojuma no aizņemto līdzekļu rādītāja pamatā ir īpašie drošības pasākumi, kas Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikti CDP, un tas, ka CDP saistības, piemēram, noguldījumu veidā turētās maržas, tiek galvenokārt uzkrātas riska pārvaldības nolūkos, nevis ieguldījumu darbību finansēšanai.

2.2.1.

Ierosinātie KPR grozījumi atšķiras no BBUK standartiem attiecībā uz 1. līmeņa augstas kvalitātes likvīdiem aktīviem, 5 % koeficienta vietā piemērojot 0 % prasīto stabila finansējuma (PSF) koeficientu (38). ECB ierosina saglabāt 1. līmeņa augstas kvalitātes likvīdo aktīvu (izņemot skaidro naudu un centrālās bankas rezerves, kurām vajadzētu piemērot 0 % PSF koeficientu) neto stabila finansējuma prasību, jo uz šiem aktīviem attiecas zināms cenu risks viena gada laikposmā, pat nepastāvot stresa scenārijam. Ieviest tādu pašu režīmu kā likviditātes seguma rādītāja gadījumā nav pareizi, ņemot vērā divu standartu atšķirīgos termiņus.

2.2.2.

Ierosinātie KPR grozījumi no BBUK standartiem atšķiras arī attiecībā uz turpmāko finansējuma risku atvasināto instrumentu līgumos (39). ECB atzinīgi vērtē EBI pilnvaras ziņot Komisijai par iespēju pieņemt vairāk uz risku orientētu pasākumu (40), ņemot vērā, ka BBUK standarti nav pietiekami uz risku orientēti (41). Tomēr ierosinātajos pārejas pasākumos ir noteikti konceptuāli trūkumi, kas ievieš regulējuma arbitrāžas iespējas, un to ietekme uz kredītiestādēm vēl nav novērtēta. Tādēļ, kamēr nav konstatēta piemērotāka metodoloģija, ECB ierosina pārejas režīmu saskaņot ar BBUK standartiem.

2.2.3.

Attiecībā uz nodrošināto aizdevuma darījumu režīmu nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem darījumiem ar finanšu darījumu partneriem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par sešiem mēnešiem, ierosinātajos KPR grozījumos tiek piemērots zemāks PSF koeficients nekā paredzēts BBUK standartos (42). Visiem NSFR ietvertajiem nodrošinātajiem darījumiem piemēroto faktoru visaptverošu pārskatu vajadzētu veikt, pamatojoties uz padziļinātu analīzi, nosakot, vai konkrēta nodrošinājuma un termiņu faktori ir pienācīgi kalibrēti. Līdz šādas pārskatīšanas veikšanai ECB ierosina piemērot BBUK standartiem paredzētos PSF faktorus.

2.2.4.

Ierosinātie KPR grozījumi ietver atbrīvojumu no NSFR prasībām attiecībā uz aktīviem un pasīviem, kas tieši saistīti ar parastām nodrošinātajām obligācijām, kuras atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/65/EK (43), kā arī obligācijām ar negarantētu pamatsummas atmaksu un obligācijām ar atmaksas nosacījuma pagarinājumu, kuras atbilst noteiktiem termiņa iestāšanās kritērijiem (44). ECB atbalsta EBI ieteikumu, ka atbrīvojumu jāpiešķir vienīgi pilnībā finansētām nodrošinātām obligācijām ar atmaksas nosacījuma pagarinājumu, ņemot vērā, ka tās nerada finansējuma risku emisijas bankai (45). Taču ECB ierosina citas nodrošinātās obligācijas neatbrīvot no NSFR prasībām, jo šādām obligācijām līdzīgi kā citām ilgāka termiņa saistībām piemīt ievērojami finansējuma riski, kurus nemazina šādu obligāciju struktūras iezīmes. Ņemot vērā nodrošināto obligāciju lielo nozīmi banku finansēšanā, de facto atbrīvojums lielākajai daļai neatmaksāto nodrošināto obligāciju rada prudenciālo standartu ievērojamu samazinājumu.

2.3.1.

ECB atzinīgi vērtē to, ka Savienības tiesību aktos tiek ieviests jaunais BBUK standarts attiecībā uz tirgus risku, kas radies tirdzniecības portfeļa fundamentālas pārskatīšanas (TPFP) (46) rezultātā. ECB iesaka Eiropas Savienībā detalizēti īstenot TPFP standartu, jo īpaši piemērotus pārejas pasākumus, pienācīgi ņemot vērā notiekošo starptautisko diskusiju rezultātus, jo īpaši BBUK ietvaros, kā arī jebkādus turpmākus notikumus starptautiskā līmenī. Turklāt pašlaik paredzētais divu gadu īstenošanas periods var nebūt pietiekams, lai iestādes varētu apliecināt savu atbilstību prasībām un lai uzraudzības iestādes varētu pienācīgi novērtēt un apstiprināt tirgus riska modeļus. Tas tādēļ, ka iekšējo modeļu pieejas vairāku nozīmīgu aspektu tehniskās specifikācijas tiks noteiktas regulatīvajos tehniskajos standartos, kuri būs pieejami tikai ilgāku laiku pēc ierosināto KPR grozījumu stāšanās spēkā. Tādēļ būtu ieteicams pagarināt īstenošanas fāzi.

2.3.2.

Ierosinātais pārejas regulējums, kas ievieš TPFP kapitāla prasību ievērojamu pazeminošu rekalibrāciju (35 %) trīs gadu periodā, ir iemesls bažām, jo tā rezultātā tirgus riska kapitāla prasības konkrētām iestādēm varētu būt ievērojami zemākas par pašreizējiem līmeņiem. Lai gan pārejas periods var palīdzēt mazināt ietekmi uz kredītiestāžu kapitāla prasībām, ECB ierosina pārejas kalibrāciju pakāpeniski samazināt, ievērojot iepriekš noteiktu grafiku un apvienojot ar zemāko līmeni, lai neļautu tirgus riska kapitāla prasībām kļūt mazākām par pašreizējiem līmeņiem.

Attiecībā uz papildu pārmaiņām tirgus riska regulējumā, lai sasniegtu izteiktāku proporcionalitāti, ECB uzskata, ka ierosinātie KPR grozījumi, kuri iestādēm ar maziem tirdzniecības portfeļiem ļauj izmantot vienkāršotas pieejas, ir adekvāts papildinājums, ciktāl piemērošanas robežvērtības tiek paturētas ierosinājumā noteiktajā līmenī. Tomēr ierosinātajai vienkāršotajai standarta pieejai būtu jābūt pietiekami uz risku orientētai un tās rezultātā būt jāpiemēro kapitāla prasības, kas ir adekvātas, salīdzinot ar jaunajām pieejām, kuras piemēro lielākām kredītiestādēm. Šajā nolūkā, veicot nākošās KPR pārskatīšanas, būtu jāņem vērā attiecīgā attīstība BBUK līmenī.

2.3.3.

Ierosinātajos KPR grozījumos daži būtiski BBUK standartu elementi, piemēram peļņas un zaudējumu attiecināšanas pārbaudes specifikācija, nav iekļauti tieši 1. līmeņa tiesību aktos, atstājot tos vēlāk pieņemtiem deleģētajiem tiesību aktiem. ECB ierosina šos elementus iekļaut tieši KPR, tehniskajos standartos ieviešot tikai tehniskās specifikācijas.

2.3.4.

Ierosinātie KPR grozījumi piešķir ievērojamu modeļu izstrādes brīvību kredītiestādēm, kas varētu izraisīt nopietnas atšķirības uzraudzības praksē un riska modelēšanā. Lai to novērstu, ECB ierosina KPR iekļaut ierobežojumus modeļu izstrādei, kas, pamatojoties uz salīdzinošām studijām, izveidoti kā daļa no TPFP.

2.3.5.

Atšķirībā no BBUK standartiem ierosinātie KPR grozījumi ļauj kredītiestādēm bez ierobežojumiem izvēlēties tirdzniecības nodaļas, attiecībā uz kurām tās piesakās iekšējā modeļa apstiprināšanai, un tirdzniecības nodaļas, attiecībā uz kurām tās patur standartizēto pieeju. Lai novērstu regulatora arbitrāžu, kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz pieeju, kuru kredītiestādes izvēlējušās salīdzināmām tirdzniecības nodaļām, būtu jāspēj noteikt tādu tirdzniecības nodaļu iekļaušanu iekšējā modeļa pieejā, attiecībā uz kurām, kompetentās iestādes uzskata, ka tām tur jābūt.